Izskanējuši Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, un norisinājušies daudzi citi pasākumi, kas novada kultūras dzīvi darījuši interesantāku. Atsākusies jaunā amatiermākslas sezona. Sarunā ar “Staburagu” Aizkraukles novada Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne izvērtē aizvadīto un iezīmē jauno sezonu.
Ieviesta jauna tradīcija
Kā Kultūras pārvaldes vadītāja vērtē pagājušo sezonu? Lielākais notikums saistās ar Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, tā kā tajos piedalās deju kolektīvi, kas darbojas kultūras centru paspārnē. “Tas ir mūsu turpinājums,” teic Anta Teivāne. “Ir skaisti, ja Aizkraukles kultūras centrā ir dejotāji no pirmsskolas vecuma līdz senioriem. Tad veidojas pēctecība, kas ir ļoti būtiski.”
Pagājušajā sezonā tika ieviesta jauna tradīcija: Sēlijas tūrisma sezonas atklāšana, kas notika kultūrvēsturiskā vietā — Vīgantes parkā. Šajā vietā arī tika filmēta Skolēnu dziesmu svētku vizītkarte. Šī tradīcija turpināsies arī nākamajā gadā.
Anta Teivāne priecājas par to, ka nostabilizējusies struktūra. Arī amatierkolektīvi, kas šobrīd darbojas, skaidri iezīmējuši savas darbības virzienu. Ir izveidoti divi jauni deju kolekīvi Mazzalves pagastā, par ko arī priecājas Kultūras pārvaldes vadītāja: “Ir rasta iespēja samaksāt algu vadītājai. Kolektīvs piedalījies skatēs un obligātajos pasākumos, arī vidējās paaudzes deju kolektīvu svētkos Salaspilī. Uz turieni devās visi mūsu novada vidējās paaudzes deju kolektīvi. Man prieks, ka šis periods vainagojies ar divu jaunu Dziesmu svētku kustības kolektīvu izveidošanos.”
Akreditācija bibliotēkās
Pozitīva ir ziņa, ka visās bibliotēkās, izņemot centrālo bibliotēku, aizvadīta akreditācija. Grāmatu krātuvēs strādāts pie attīstības plāniem, tām ir izveidotas trīs līdz piecu gadu attīstības stratēģijas, un visas ir izvērtētas. Tagad tiek gaidīti akreditācijas rezultāti. “No komisijas saņēmām atzinīgus vārdus par bibliotēkām — gan par izveidoto struktūru, gan darbību,” teic Anta Teivāne un piebilst, ka pasākumu rīkošanas ziņā slavējama ir Pļaviņu bibliotēka, līdz ar to attaisnojusies rekonstrukcijā ieguldītā nauda. Klātienes apmeklētāju skaits bibliotēkās īpaši nemainās, savukārt digitālo attālināto pakalpojumu klāsts palielinās.
Runājot par aizvadīto sezonu, pieminēšanas vērts ir grupas “Tautumeitas” koncerts Daugavas krastā, kur pirms vairākiem gadiem notika “Raimonda Paula ziņģes” koncerts. “Tautumeitu” koncerts bija kupli apmeklēts, turklāt naktī. “Cilvēkiem interesē kaut kas citādāks nekā ikdienā,” saka Kultūras pārvaldes vadītāja.
Iepriecinoši ir tas, ka amatiermākslas kolektīvu skaits ir palielinājies, un šobrīd tas ir mazliet pāri 100. Visiem kolektīviem ir vadītāji. Ir daži kolektīvi, kuri šobrīd darbojas vēl sabiedriskā kārtā. Viens no tiem ir Vietalvas amatierteātris, kas ir Odzienas Dziedāšanas biedrības paspārnē. Vēl viens kolektīvs, kas šobrīd veidojas, ir dāmu deju kolektīvs “Junda” Koknesē. “Pašlaik tam vēl nav atrasts iespējamais finansējums. Mēs esam ceļā uz noteikumiem, kas regulēs radošo kolektīvu darbošanos un vadītāju atalgojuma sistēmu. Tas ir jaunās sezonas izaicinājums, kas saistās tieši ar amatierkolektīviem. Tur būs kolektīva dibināšanas noteikumi, lai būtu kāds normatīvais akts, kas to regulē. “Junda” veiksmīgi darbojas, 10 dejotājas pašas sev atradušas vadītāju, kvalitatīvi darbojas jau gadu un sarīkojušas vienu koncertu. Ja tiks pieņemti šie noteikumi, iespējams, nākamajā gadā mēs varētu piesaistīt finansējumu kolektīva vadītāja algošanai. Pieskaroties radošo kolektīvu finansēšanas un vadītāju atlīdzības noteikumiem — tāds varētu būt nosaukums —, pēc teritoriālās reformas daudzi tādus jau ir pieņēmuši tāpēc, ka, apvienojoties vairākiem novadiem, arī mums ir gan atšķirīgas slodzes, gan algas vienāda veida kolektīviem, lai tos savā starpā salīdzinātu un lai tiem būtu vienādi noteikumi, vienāda aizsardzība. Jaunums ir tas, ka būs kolektīvu vērtēšana — kolektīvus vērtēs, un tiem piešķirs kategorijas. Kategorijai tiks piesaistīts slodzes apjoms un atalgojums,” saka Anta Teivāne.
Ceļā uz viedo ciemu
Ar kādiem pasākumiem jaunajā sezonā tiks iepriecināti apmeklētāji? Šī sezona iesākās ar skaistu pasākumu — Baltu vienības dienas svinībām Jaunjelgavā. Tas bija ievērojams vairāku novada kultūras iestāžu kopdarbs.
Šajā gadā norisināsies vēl tādi pasākumi kā pašvaldības apbalvojumu pasniegšanas ceremonija 17. novembrī, 29. novembrī — amatierteātru skate un, protams, Ziemassvētku sarīkojumi.
27. februārī Aizkrauklē uz forumu sadarbībā ar Zemgales NVO pulcēsies nevalstiskās organizācijas. “To var uzteikt kā pagājušās sezonas veiksmes stāstu,” teic Kultūras pārvaldes vadītāja. “NVO projektu konkursam, kas pamatā paredzēts kultūras aktivitātēm, iepriekš pieteicās kādas 20 organizācijas, šoreiz pieteicās ap 40. Finansējums nav liels, un nācās skrupulozi rēķināt. Ir ļoti liela aktivitāte. Jauna aktivitāte ir atpazīstamības zīmes “Viedais ciems” iegūšana, šobrīd to ieguvuši Kokneses pilsēta, Vecbebru un Mazzalves pagasti. Te ir arī ļoti liels kultūras aspekts, jo, lai tu būtu vieds, jāmāk sadarboties, pašam jāatrod iespējas un risinājumi, kā sasniegt savus mērķus, kā organizēt pasākumus, uzlabot infrastruktūru. Šie trīs pagasti iedvesmo arī citus, jo vēl vismaz piecas apdzīvotas vietas ir ceļā uz viedo ciemu. NVO forums zināmā mērā ir kustības izgaismojums.”
Izdos kalendāru
Tradicionālais garīgās mūzikas festivāls “Soli Deo Gloria” nākamajā gadā notiks 28. martā Aizkraukles Romas katoļu baznīcā. Festivālā aicināti piedalīties visi dziedātāju kolektīvi. 4. maijā mūsu novadā norisināsies Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku parāde, kas pērn notika Talsos. “Tas mums ir liels darbs. Ņemot vērā, ko mēs redzējām Talsos, tā nav tikai parāde, tā ir svētku diena, ko pavada citi pasākumi — koncerti, tirdziņi, aizlūgums baznīcā, tā ka šī lielā diena mums būs jāizplāno,” teic Anta. Visu novada koru koncerts, kas būs veltījums Raimonda Paula 90. jubilejai, norisināsies 30. maijā Aizkraukles kultūras centrā.
Vasara ir laiks, kad notiek pilsētu, pagastu un citi tradicionālie svētki, un nākamais gads nebūs izņēmums, bet Aizkraukles novada svētku dienas būs 17. un 18. jūlijs. Svētku laikā paredzēts novada deju kolektīvu koncerts pagasta estrādē. Šoreiz iegadījies, ka 18. jūlijā Ilūkstē būs arī Tautas mākslas svētki “Sēlija rotā”, un uz tiem dosies novada Sēlijas puses kolektīvi.
Runājot par tālāku laikposmu, 2027. gads būs rakstnieka un gleznotāja Jāņa Jaunsudrabiņa 150. jubilejas gads, kam sāks gatavoties jau nākamajā gadā. Līdz ar to tiks apzinātas arī citviet esošās iestādes un biedrības, kas vēlas sadarboties saistībā ar rakstnieka jubilejas pasākumiem. Īpašs uzsvars būs sadarbībai ar vietām, kur Jaunsudrabiņš savulaik dzīvojis un strādājis. Viens no pirmajiem soļiem būs nākamajā gadā izdotais 2027. gada kalendārs.
Ieinteresē jaunās idejas
Pēdējā laikā novada Kultūras pārvalde savā “Facebook” kontā videoformātā informē par gaidāmajiem kultūras pasākumiem. Kā radās šāda doma? Anta Teivāne stāsta, ka Kultūras pārvaldē darbu sākusi metodiķe Dace Zemzare un ka pēc viņas iniciatīvas tapa video. Iepriekš katru nedēļu tika veidots pasākumu apkopojums, bet bija mazs skatījumu un reakciju skaits, tāpēc bija jāmeklē cita pieeja. Video sasniedza lielāku auditoriju, un ir ieceres, kā tos padarīt vēl interesantākus.
Runājot par kultūras iestāžu telpām, Jaunjelgavas kultūras centra pārbūves projekts virzās un Jaunjelgavas apvienībā tas būs augstas prioritātes projekts. “Nevaru teikt par termiņiem, bet man ir pārliecība, ka projekts īstenosies,” saka Kultūras pārvaldes vadītāja. Pārējie kultūras centri ir normālā stāvoklī. Iepriecinoši, ka kultūras centros, bibliotēkās un muzejos pieaug apmeklētāju skaits. Jaunās idejas, kas tiek realizētas, ieinteresē cilvēkus. Kā piemēru varētu nosaukt biedrības “Bites” izveidoto izstāžu zāli Vecbebru muižas kungu mājā un kultūrtelpu tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālmājā, kurā pasākumi tiek plaši apmeklēti. Tāpat iepriecina Neretas novadpētniecības muzeja jaunais darbības virziens. Nākamajā gadā akreditācija paredzēta gan V. Jākobsona memoriālmājai, gan Neretas novadpētniecības muzejam.
ANTA TEIVĀNE, AIZKRAUKLES NOVADA KULTŪRAS PĀRVALDES VADĪTĀJA
Jauna aktivitāte ir atpazīstamības zīmes “Viedais ciems” iegūšana, šobrīd to ieguvuši Kokneses pilsēta, Vecbebru un Mazzalves pagasti. Te ir arī ļoti liels kultūras aspekts, jo, lai tu būtu vieds, jāmāk sadarboties, pašam jāatrod iespējas un risinājumi, kā sasniegt savus mērķus, kā organizēt pasākumus, uzlabot infrastruktūru. Šie trīs pagasti iedvesmo arī citus, jo vēl vismaz piecas apdzīvotas vietas ir ceļā uz viedo ciemu. NVO forums zināmā mērā ir kustības izgaismojums.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Staburags”.
