Lai gan Zemgalē piemājas vai vasaras dārzs ir vairāk nekā 80% iedzīvotāju, dārzkopību kā savu hobiju nosaukuši vien 8% zemgaļu, bet ar dārza kopšanu, lai vairotu īpašuma kopējo vērtību, aizraujas vien 11%, tā liecina Snapshot un Husqvarna aptaujas dati. Lai arī Zemgalē šis rādītājs ir augstāks nekā vidējais Latvijā (8%), dati ievērojami atšķiras no citu Eiropas valstu rādītājiem.
Zemgales reģiona iedzīvotājiem dārza galvenā funkcija ir ‘ģimenes barotājs’, to minējuši 40% Snapshot un Husqvarna aptaujāto Zemgales iedzīvotāju, bet otrā vietā seko atpūta (37%).
Interesanti, ka Zemgalē dzīvojošajiem atšķirībā no citu Latvijas reģionu iedzīvotājiem būtiska ir dārza kā bērnu spēļu laukuma funkcija (13%), kamēr, piemēram, Vidzemē dzīvojošajiem tikai 5% ir minējuši šo faktoru, secināts Snapshot un Husqvarna aptaujā. Savukārt vidzemniekiem ir mazāk svarīgs „privātums no kaimiņiem”, šo dārza funkciju pieminējuši tikai 7% Snapshot un Husqvarna aptaujāto vidzemnieku. Minētais ‘privātās telpas faktors’ vissvarīgākais ir tieši Zemgalē dzīvojošajiem, to apstiprina 21% zemgaļu.
Atpūta, tuvība ar dabu vai hobijs – tās ir dārza galvenās funkcijas arī deviņās „Husqvarna Global Garden Report 2011” pētījumā iekļautajās valstīs. Kā stāsta Juris Marhilevičs, Husqvarna Latvija vadītājs, „globālajā pētījumā secināts, ka pasaulē jēdzienam „dārzkopība kā ieguldījums īpašuma vērtībā” tiek piešķirta arvien lielāka nozīme. Tā piemēram, dārzu par ieguldījumu uzskata 54% poļi, 47% vāciešu, 36% zviedru. Pētījumā iesaistītie speciālisti ir veikuši aprēķinus, kuru rezultāti apstiprina, ka ieguldīt piemājas dārza kopšanā atmaksājas vairāk nekā, piemēram, mājas virtuves remontā, jo šis ieguldījums sniedz lielāku pienesumu īpašuma kopējai vērtībai, kā arī nezaudē savu vērtību ilgtermiņā”.
Kā liecina Snapshot un Husqvarna aptaujas dati, Latvijā visaugstākais procents iedzīvotāju, kas uztver dārza kopšanu kā ieguldījumu īpašuma kopējās vērtības palielināšanā, dzīvo Latgales reģionā (20%), bet viszemākais – Kurzemē (6%).
