Laikraksta lasītāji jau ir pamanījuši, ka pēdējo mēnešu laikā esam
piedāvājuši parunāt par medijiem, ar medijiem, žurnālistiem. Šī gada
janvārī Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) projekts noslēdzas. Tā
laikā aicinājām Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētniekus vērtēt
priekšvēlēšanu raidījumus Latvijā. Pētnieki izvēlējās skatīt četru
elektronisko mediju piedāvātos televīzijas un radio diskusiju un
vērtējošos raidījumus 13. Saeimas priekšvēlēšanu periodā.
Pētījumos konstatētas vairākas atziņas — medijos notikušajos
diskusiju raidījumos pamatā izmantoti racionāli argumenti, gan
žurnālistiem balstoties racionālos jautājumos, gan liekot politiķiem
runāt racionāli, reaģēt uz faktiem. Vienlaikus pētnieki uzsver — mediji
savās diskusijās bieži seko politiķu veidotajai dienaskārtībai un
apspriežamajiem jautājumiem, ko nākamajos priekšvēlēšanu periodos
jāaizvieto ar sabiedrībai jeb ikdienas cilvēkiem būtisku problēmu
apspriešanu un risinājumu pieprasīšanu no politiķiem. Tajā pašā laikā
viņi bilst, ka to nevar vērtēt negatīvi.
RSU pētnieki atgādina — mediju atbildība priekšvēlēšanu periodā ir
liela, to piedāvātie raidījumi noteic, kādi jautājumi tiek aktualizēti
un kādi viedokļi par politiķiem veidosies sabiedrībā.
“Nav pētīts tas, kas pieaug ar katru vēlēšanu ciklu, proti, kādā
veidā paši mediji veido viedokļu telpu ar saviem diskusiju raidījumiem.
Ideja pētīt diskusijas, viedokļus, komentārus bija, lai saprastu, kādiem
līdzekļiem tiek veidota sabiedriskā doma pirms vēlēšanām,” tā pētījuma
būtību skaidro RSU profesore Anda Rožukalne. Viņa pētījumā
priekšvēlēšanu periodā analizēja Māra Zandera autorraidījumu Latvijas
Radio1 ēterā “Pilnīgs sviests”, kā arī Jāņa Dombura veidotās ekspertu
diskusijas portāla “Delfi” videosadaļā.
Vērtējot raidījumu ciklu “Pilnīgs sviests”, pētniece atzīst — tas
netika veidots kā ironisks un satīras raidījums, tā vietā Zanders gājis
savu ceļu, mēģinādams atrast un izcelt sabiedrībai būtiskus jautājumus,
kas aizmirsušies vai nav pieminēti politiskajās diskusijās. Vienlaikus
žurnālists atbildību par saviem lēmumiem aicinājis uzņemties arī
vēlētājus, uzsverot, ka tieši vēlētājs būs atbildīgs par Saeimas sastāvu
un attiecīgi pieņemtiem lēmumiem.
Jānis Domburs talantīgi analizēja notikumus tādās jomās kā veselība,
kultūra, labklājība, pieaicinot ar politiku mazāk saistītus sabiedrības
līderus un ekspertus, piemēram, kultūras, tautsaimniecības un citu
nozaru pārstāvjus. Šāda attieksme ļāvusi dažādas problēmas ieraudzīt no
cita skatu punkta, kas vēlāk kalpojis par nopietnu pamatu politiķu
diskusijām. Dažkārt raidījumu viesi bijuši emocionāli, bet tas ir
pozitīvi, jo cilvēki stāstījuši par sāpīgām pieredzēm un jautājumiem.
Par virzienu, kas jāpilnveido, pētniece nosauca vietējo jeb lokālo
skatījumu. “Bija maz, ko uzskata par sabiedrības dienaskārtību, kas ir
būtiska lokālām grupām. Te bija jautājumi elites līmenī. Mediji tos
skaidro, pamatojoties uz elites līderiem,” atzīst Rožukalne.
Līzīgu
ainu savos pētījumos, analizējot Latvijas Televīzijas raidījumus “Tautas
Panorāma” un “Partija fokusā”, novērojis arī RSU profesors Sergejs
Kruks. “Nacionālo ziņu dienaskārtībā dominējot politiskajām
sabiedriskajām attiecībām, politiķis (deputāts, ministrs) kļūst par
autoritatīvāku informācijas avotu, kas ir kolonizējis arī tos TV un
radio raidījumus, kurus dēvē par “diskusiju” vai “debatēm”. Tomēr
diskusija nevar notikt, jo nav avotu, kas sarunā varētu ieviest kritisku
viedokli, vai arī šos avotus manāmi diskriminē”.
Pētnieka ieskatā LTV šos stereotipus centusies lauzt, ar raidījumu
“Tautas Panorāma” dodoties uz Latvijas reģioniem un mēģinot gūt
vērtējumu par politiķiem no vietējiem iedzīvotājiem, taču, kā norāda
Kruks, šajā raidījumā dominējis pensijas vecuma sieviešu viedoklis, kas
galvenokārt atkārtojis populistisko partiju priekšvēlēšanu saukļus,
kamēr vietējo mazo uzņēmēju vērtējums bijis pārstāvēts mazāk.
RSU
pētniece Ilva Skulte, kura analizējusi Rīga TV24 veidoto raidījumu
“Kārtības Rullis” un Latvijas Radio1 priekšvēlēšanu perioda raidījumu
ciklu “Īstenības izteiksme”, atzīst, lai arī abos raidījumos dominējuši
argumentēti viedokļi, formātu ierobežotais laiks tos nav ļāvis izvērst
pilnībā. “Pārliecināšanai jānotiek argumentēti. Svarīgs jautājums — kāda
ietekme ir uz politiskajiem lēmumiem. Latvijā šī ietekme ir minimāla,
neskatoties uz visai labo sniegumu no mediju darbiniekiem,” stāsta
Skulte.
Kopumā mediju eksperti atzīst, ka priekšvēlēšanu raidījumi bija
kvalitatīvi un daudzpusīgi, tajos izmantoti racionāli, kā arī pozitīvā
vai negatīvā pieredzē balstīti argumenti, kas liecina par kvalitatīvu
mediju darbu.
Publikācija sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda
finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem sadarbībā ar
Latvijas Žurnālistu asociāciju