Iršu pagasts var lepoties ne tikai ar savu vēsturi, bet arī volejbola komandu, kas aizvadītā gada nogalē nosvinēja 40. jubileju. Uz svinīgo pasākumu Iršu muižas klētī — magazīnā pulcējās vairāku paaudžu volejbolisti — esošie un bijušie sportisti, viņu atbalstītāji un pārējie, kurus vienoja atkalredzēšanās prieks, atmiņas un tradīcijas.

“Tradīcijas veido vieta un cilvēki,” sacīja Iršu pagasta sporta dzīves vadītājs Dzintars Greļs, kurš komandā spēlē no pirmās dienas un joprojām par to rūpējas. “Vieta mums ir nemainīga, tie ir Irši. Cilvēki — tie, kuriem volejbols ir sirdī.”

Par spēlēm un uzvarām atgādināja fotogrāfiju izstāde, kas bija iekārtota magazīnā, kausi, medaļas un formastērpi sporta hallē. Fotoprezentācijā Dzintars Greļs kavējās atmiņās par aizvadītajiem gadiem, tā kā no 1984. gada, cik iespējams, veicis piezīmes par savas komandas gaitām.

Ar otro vilni

Lai arī tika atzīmēta volejbola komandas 40. jubileja, tomēr volejbols Iršos aizsācies agrāk — pagājušā gadsimta 60. gados. Tolaik Pērses astoņgadīgajā skolā bija ļoti enerģisks fizkultūras skolotājs Verners Bundulis, kurš vietējos jauniešus ieinteresēja volejbola spēlē. 70. gados, ko varētu dēvēt par pirmo volejbola vilni, kad izveidoja komandu, tās sastāvā bija arī pa kādam skolas zēnam.

Otrais volejbola vilnis Iršos sacēlās 1983. gadā. Tolaik nebija pat sporta zāles, visi treniņi norisinājās tagadējā kluba telpās. “Ar veco labo koka grīdu,” kā vēlāk teiks komandas kapteinis Dzintars Greļs. No puišiem, kas atgriezās no dienesta, kā arī strādāja padomju saimniecībā “Līdums” vai mācījās vidējās izglītības mācību iestādēs, izveidojās entuziastu pulciņš, un pamazām vilnis vērsās plašumā, izveidojoties komandai ar nosaukumu “Līdums”. Vienībā tad spēlēja Dzintars Greļs, Modris Vilcāns, Aldis Kalniņš, Jānis Greļs, Roberts Starovoitovs, Sergejs Lancovs, Ainārs Sokolovskis, Andris Lustiks, Juris Polāns. Pēc gada pievienojās Pēteris Beļajevs, Aivars Dambītis, Gunārs Romanovskis un Ivars Goldbergs. Vietējos sportistus atbalstīja saimniecības direktors Pēteris Keišs. Ogres trikotāžas kombinātā viņš pasūtīja 50 sporta tērpu. Arī turpmākajos gados Iršu volejbolisti vienmēr ir padomājuši par saviem tērpiem, un to pa šiem gadiem ir sakrājies daudz. Ne tikai veiksmīgi, bet allaž arī stilīgi!

Čempioni deviņus gadus pēc kārtas

1985. gadā, pēc nepilniem diviem gadiem, ievērojams panākums — Stučkas rajona čempioni! Jaunizveidotā komanda pārliecinoši uzvarēja tā laika stipriniekus — kolhoza “Ļeņina ceļš” volejbolistus. Vispirms Stučkas, tad Aizkraukles rajona čempionu titulu iršēnieši no savām rokām neizlaida deviņus gadus pēc kārtas — no 1988. līdz 1996. gadam.

Pēc dažiem gadiem iršēnieši startēja jau republikas čempionāta “B” grupā un aicināja savās rindās volejbolistu, kurš bija mācījies Murjāņu sporta skolā. Paralēli volejbolam Iršos nenonicināja vieglatlētiku, un visus sportistus atbalstīja gan Pēteris Keišs, viņš arī pats spēlēja volejbolu, gan Verners Bundulis, esot Iršu

ciema padomes priekšsēdētāja amatā. Jāpiebilst, ka Pēteris Keišs roku uz Iršu volejbola pulsa tur visu šo gadu garumā, arī esot pelnītā atpūtā.

Dodas tālākos ceļos

Pēc Atmodas Iršu volejbolisti centās piedalīties visos iespējamajos turnīros. Kā teic Dzintars, principā katra sestdiena tika pavadīta sacensībās. Krustu šķērsu izbraukāta ne tikai tagadējā novada teritorija, bet arī valsts. Gūtie panākumi deva iespēju startēt ārpus Latvijas. Pirmais brauciens uz ārzemēm — Tamperi Somijā —, kur norisinājās Eiropas strādājošo sporta spēles, bija pārsteigumu pilns. Vispirms platības ziņā pārsteidza sporta halle, kurā vienlaikus notika spēles 24 (!) volejbola laukumos. Dalībnieku vecums šajās spēlēs sasniedza pat 80 gadu.

Bez panākumiem nav aizritējušas Latvijas lauku sporta spēles. Trīs reizes — 1992., 1994. un 1998. gadā — pārstāvot Aizkraukles rajonu, izcīnītas bronzas medaļas. Tajā laikā iršēniešiem piebiedrojās un uzvaras kaldināt palīdzēja aizkrauklieši Edgars Ratnieks, Andris Cīrulis, neretieši Arkādijs Trukšs, Juris Rakevičs, kā arī jaunie iršēnieši Guntars Joksts un Mariss Aukmanis. Mariss Aukmanis ir augstākās klases volejbolists — 90. gados spēlējis Latvijas superklubā “Vildoga/Ventspils Nafta” (klubs tolaik cīnījās par iekļūšanu Eiropas čempionu kausa finālturnīrā), kā arī klubos ārzemēs un pārstāvējis Latvijas volejbola izlasi.

Apmāna dāmas

Volejbola turnīrus regulāri organizēja arī Latvijas Tautas sporta asociācija. Ventspilī 2001. gadā izcīnīta 1. vieta. Iepriekš, 1993. gadā no sacensībām Ogrē un gadu vēlāk no Bauskas, iršēnieši mājās pārveda sudraba medaļas. Ogrē komandu pārsteidza negaidīts piedzīvojums. Starp vīru komandām sacentās arī viena dāmu vienība, kas sastāvēja no bijušajām meistarkomandas “Aurora” spēlētājām. Kā vienīgo sieviešu komandu organizatori to pielika spēlēt kopā ar vīru komandām, bet ar nosacījumu, ka vīri nedrīkst gremdēt no pirmās līnijas. Arī iršēniešiem viena spēle bija jāizspēlē ar dāmām. Domāja, ka viegli tiks galā. Pirms spēles uzzināja, ka “Ventspils Naftas” vīri viņām zaudējuši. Sāka spēlēt un drīz vien saprata, ka neko nevar panākt, un pirmo setu zaudēja. Bet nepadevās un lika lietā citu stratēģiju — gremdēt no pirmās līnijas nevar, taču pamānīties gan! Ar viltību un lielām pūlēm dāmu komandu pārspēja.

No 2001. gada Iršu volejbolisti sāka spēlēt veterānu līgā. 2001. gadā Valmierā iegūta 2. vieta, gadu vēlāk — ieņemts goda pjedestāla augstākais pakāpiens. Gūstot šo uzvaru, sviedri lija tiešā un pārnestā nozīmē. Spēles laukumam gumijots segums, jau rīta agrumā gaiss bija iesilis līdz +25, +27 grādiem. Starplaikos nācās lēkt nost no karstās gumijas. 2000. gados nu jau veterāniem pievienojas un spēles veiksmīgi aizvada vietējie jaunieši.

Beidzot halle!

Liels pagrieziena punkts Iršu volejbola un arī sporta dzīves vēsturē bija sporta halles atklāšana 2009. gadā. Ideja par lielākas sporta telpas būvniecību Pēterim Keišam radās jau 80. gadu beigās, un drīz vien tika izstrādāts arī projekts, pēc kura sāka būvlaukuma sagatavošanas darbus. Sākās Atmoda… Vajadzēja paiet 20 gadiem, lai sapnis par halli pārvērstos īstenībā.

Pēc halles uzcelšanas tika nolemts, ka vajadzētu labiekārtot tās apkārtni. Nākamajā vasarā iršēnieši ķērās pie sporta laukuma rekonstrukcijas. Nofrēzēja veco zālienu, uzbēra jaunu zemi, nolīdzināja to un iesēja zāli. Te palīdzēja arī bebrēnietis Aivars Dambītis ar tehniku. Pēc gada notika pirmās sacensības. Šādā segumā notiek spēles 4:4 formātā.

Vietā, kur 80. gadu beigās bija paredzēta sporta halle, smiltis aizauga. Taču sporta entuziasti šo vietu novērtēja kā pludmales volejbolam derīgu. Kokneses novads no privātīpašnieka atpirka zemes gabalu, atbalstu sniedza arī toreizējā pagasta pārvaldes vadītāja Raina Līcīte, un darbi varēja sākties. Arī šajā reizē palīdzēja Aivars Dambītis, vietējā komunālā nodaļa Jāņa Tuka vadībā, talkā nāca volejbolisti, vietējie iedzīvotāji, smiltis tika piegādātas no kaimiņpagasta smilšu karjera. Pēc gada, 2013. gadā, laukums tika atklāts. Bet ar to vēl nebija pielikts punkts. Lai laukumu darītu pievilcīgāku, ap to iestādīja priedītes. 100 priedīšu stādus palīdzēja sagādāt Henriks Ločmelis no Kokneses. Smiltis, priedes — gandrīz kā Jūrmalas pludmalē! Vēl pēc gada talkā tika sakopts līdzās esošais dīķis, pēc tam iedēstīti košumkrūmi.

Rīko dažādus turnīrus

Tā kā Iršos jau bija trīs volejbola laukumi, te divas reizes risinājies Latvijas atklātā amatieru čempionāta pludmales volejbola posms. Starp uzvarētājiem bija arī laukuma saimnieki. Turpmākajās vasarās Iršos notika Kokneses novada atklātie čempionāti.

Spēles notiek ne tikai āra laukumos, bet arī hallē — klasiskajā volejbolā gan veterāniem, gan jauniešiem, kā arī dažādas kausu izcīņas sacensības. Aizvadītā gada nogalē pirmo reizi norisinājās nakts turnīrs. Iršu sporta halli iemēģinājuši volejbolisti no Priekuļiem, Aizkraukles, Neretas, Daugavpils, Lubānas, Jelgavas, Talsiem un citām Latvijas vietām.

Šī gada beigās hallei varēs atzīmēt 15. jubileju. Saistībā ar jubilejām iedibināta skaista tradīcija. Pats par sevi saprotams, ka tās tiek atzīmētas ar sacensībām. Pirmajā jubilejā svētku torte ar degošu svecīti tika ievesta ratiņos. Tā tas turpinājās nākamajās jubilejās, katrā nākot klāt pa vienai svecei, kuru aizdedzina sacīkšu labākais spēlētājs.

Kopā ar kaimiņiem

“Ja tradīcijas nemirst, nekas nebeidzas — viss turpinās jaunā veidolā. Mūsu spēks un cerība — kopā ar kaimiņiem,” tāda ir iršēniešu pārliecība, kas ne reizi vien ir attaisnojusies, jo godalgotas vietas gūtas, jau no pirmsākumiem un līdz pat šai dienai palīgā nākot kaimiņiem — bebrēniešiem, vietalviešiem, ērglēniešiem, koknesiešiem, aizkraukliešiem un meņģeliešiem. Protams, liela nozīme ir arī atbalstam, un tas vispirms saņemts no padomju saimniecības “Līdums”, tad Iršu ciema padomes, vēlāk — pagasta pārvaldes, pakalpojumu centra, Kokneses novada domes, Kokneses sporta centra, Aizkraukles novada sporta centra, “SEB bankas”, z/s “Zemitāni”, uzņēmumiem “Aizkraukles saldumi”, “Latvijas Valsts meži”, Latvijas Volejbola federācijas, Bebru pagasta pārvaldes, vēlāk — pakalpojumu centra, privāti — Gata un Visvalža Kučinskiem, Aivara Dambīša un Māra Beloraga .

Tomēr vislielākais atbalsts ir pašu sportistu ģimenes. Tuvākie cilvēki — dzīvesbiedres, bērni, vecāki —, kuri šo gadu laikā ir pieņēmuši volejbolu, sacensības un kuriem tas arī kļuvis par dzīvesveidu.

Latiņa pacelta augstu

Kas gan tā par dzimšanas dienu bez apsveikumiem? Pirmie volejbola komandu sveica tuvākie kaimiņi no Bebru pagasta. “Četri gadu desmiti — tas ir nopietns skaitlis. 40 gados vīrietis ir nobriedis, un jūsu komanda 40 gados arī nobriedusi. Prieks, ka jūsu komanda nenoveco, jums nāk klāt jauni spēki, jauna paaudze — viss turpinās. Un tas ir noticis visus 40 gadus — jūs visu laiku esat bijuši pirmajā trijniekā. Brīnišķīgi rezultāti! Latiņa pacelta ļoti augstu, tāpēc otrās vietas jums smaidu neizraisa. Skatoties jūsu bilžu retrospekcijā, esmu patīkami pārsteigta, priecīga, jo ne tikai volejbola spēle jūs vieno. Jūs vieno darbs, attieksme pret savu pagastu, kam esat devuši ieguldījumu attīstībā un labiekārtošanā. Vēlam visus nākamos 40 gadus tuvplānā, daudz baltu dieniņu!” vēlēja Bebru pagasta pakalpojumu centra vadītāja Jolanta Mašinska. “Kā sporta organizators priecājos, ka man kaimiņos ir tik labs speciālists sporta vadībā un volejbola disciplīnā. Prieks smelties iedvesmu no jums. Paldies, ka jūs tādi esat, prieks būt kopā ar jums!” piebilda Bebru pagasta sporta dzīves vadītājs Artis Zvejnieks.

Cīnīties un nepadoties!

Sveicot volejbolistus, Iršu pagasta pakalpojumu centra vadītāja Lāsma Ruža-Riekstiņa sākumā nedaudz pakavējās atmiņās par savas bērnības un jaunības gadiem. Arī viņas sporta skolotājs Pērses pamatskolā bija Iršu volejbola aizsācējs Verners Bundulis. Meitenēm volejbola spēles māku ierādīja Modris Vilcāns. “Mēs, meitenes, sešus kilometrus mērojām kājām, lai pie Modra nokļūtu uz treniņu,” stāsta Lāsma. “Viņš mācīja attieksmi pret sportu un vienmēr teica: meitenes, paņemot katru bumbu, vienmēr cīnāmies līdz galam! Būtībā Modris ielika stiprus pamatus un vērtības. Paņemt katru bumbu nozīmē paņemt katru dzīves iespēju, savukārt cīnīties līdz galam nozīmē nepadoties.” Pakalpojuma centra vadītāja sveica visu komandu un sarūpēja tai pārsteigumu, proti, īstenoja Karlsona vēlmes — daudzas tortes un vienu sveci.

Līdz ar veiksmes vēlējumiem komandai vēl ir, kur augt un attīstīties, un prieks, ka veterāniem pievienojas jaunieši. Kā vēlēja kāds no sveicējiem, pārfrāzējot reiz populārā filmā teikto, ka no 40 gadiem dzīve tikai sākas, lai Iršu volejbols piedzīvo vēl labākas dienas! 

Svinībās pateicībā tika pasniegti Aizkraukles sporta centra īpašie kausi:

Pēterim Keišam — par mūža ieguldījumu Iršu sportā; Modrim Vilcānam — par ieguldījumu Iršu pagasta volejbola tradīciju stiprināšanā un fanātisku uzticību Iršu volejbolam; Aivaram Dambītim, Gunāram Romanovskim — par ieguldījumu Iršu pagasta volejbola tradīciju stiprināšanā; Jānim Tukam — par ieguldīto darbu Iršu sporta infrastruktūras iekārtošanā; Dāvim Kalniņam, Valdim Padomam — par atbalstu Iršu volejbolam; Kasparam Sniedzītim — par SEB kausu izcīņas tradīciju iedibināšanu; Verneram Bundulim — par Iršu volejbola pirmsākumiem; Rainai Līcītei — par ieguldījumu Iršu sporta tradīciju uzturēšanā un attīstīšanā.

40 gadu laikā komandā spēlējuši un spēlē:

Dzintars, Kaspars un Jānis Greļi, Modris un Dainis Vilcāni, Aldis Kalniņš, Roberts Starovoitovs, Sergejs Lancovs, Ainārs Sokolovskis, Andrejs Lustiks, Juris Polāns, Pēteris Beļajevs, Aivars un Dagris Dambīši, Gunārs Romanovskis, Ivars Goldbergs, Pēteris Keišs, Jānis Feodorovs, Mariss Aukmanis, Guntars Joksts, Vitālijs un Vladislavs Labas, Ivars Māliņš, Kaspars Sniedzītis, Māris Belorags , Ainārs un Edgars Ratnieki, Visvaldis, Gatis un Krists Kučinski, Artūrs Plūme, Raitis Zukuls, Austris Vitte, Aigars Auzenbergs, Imants Ungurs, Edgars Riekstiņš, Arnis Grunšteins, Roberts Krauklis, Kaspars Klentaks, Māris Kravalis, Aigars Kleins, Modris Liepiņlauskis, Andris Stalīdzāns, Juris Skudra, Dainis Skuja , Juris Sirmais, Henriks Ločmelis, Jurijs Tomaševskis, Juris Rakevičs, Andris Cīrulis, Raivis Vilcāns, Viesturs Mozga, Valters un Rinalds Kalniņi, Uldis Krievārs, Arkādijs Trukšs , Daumants Lācis, Edgars Rudzītis, Jānis Sudārs, Gundars Ziemelis, Vilnis Rubiķis un citi, kas mazāk, bet pārstāvējuši Iršu komandas godu.

Augstākie sasniegumi

Stučkas, Aizkraukles rajona čempioni

1985.

1988. — 1996.

2001.

2005. — 2007.

Latvijas Tautas sporta asociācija (LTSA)

1. vieta 2001. Ventspils 2. vieta 1993. Ogre 1994. Bauska

LTSA Eiropas spēles

3. vieta 2007. Dānija 3. vieta 2013. Čehija

Latvijas Sporta veterānu savienība

1. vieta 2002. V40+ Aizpute 2011. V50+ Ventspils 2013. V50+ Daugavpils 2015. V50+ Ozolnieki 2018. V50+ Valmiera, pludmales volejbols 2019. V55+ Salaspils 2022. V60+ Rīga, pludmales volejbols 2. vieta 2001. V40+ 2012. V50+ 2012. V50+ pludmales volejbols 2014. V45+ 2019. K50+ pludmales volejbols 2023. K60+ pludmales volejbols

3. vieta 2012. V45+ 2013. V45+ 2014. V50+ 2016. V 50+ pludmales volejbols 2017. V50+; 50+ pludmales volejbols 2018. V50+ 2023. K55+ 2023. K60+

Starptautiskais volejbola turnīrs Valmierā

2023. gads – 2. vieta K60+

40 gadu laikā komanda ieguvusi 140 kausu.

Medaļas saskaitīt grūti, to svars — 8,5 kg.