Aizvadītās nedēļas nogalē Rīgā, sporta centrā “Kleisti”, norisinājās Latvijas Jātnieku federācijas rīkotās Rudens sacensības konkūra jeb šķēršļu pārvarēšanas disciplīnā. Maršrutā nr. 5, kurā šķēršļu augstums 130 cm, kas ir pats augstākais, pieaugušo grupā ar zirgu Helsinki VD Waterhoeve uzvarēja bebrēniete Agnese Kroiča.
Maršrutā pavadītais laiks bija 75,70 sekundes. “Priecājos un esmu gandarīta, jo ar šo zirgu tā mums ir pirmā kopīgā uzvara. Beidzot redzu, ka ieguldītais darbs ir atmaksājies. Visi bija priecīgi. Es pēc dabas esmu tāda, ka priecājos par visu, jebkurā rezultātā atrodu kaut ko pozitīvu.” Ar zirgu Helsinki VD Waterhoeve bebrēniete sacensībās piedalās divus gadus. Šajā vārdā Agnese arī savu zirdziņu uzrunā, iesaukas viņam nav.
Šādi sacensību posmi notiek gan pavasarī, gan vasarā un rudenī, un šis bija viens no tiem. Šogad Agnese, sasniegusi 22 gadu vecumu, pirmo reizi startē pieaugušo konkurencē. Līdz 21 gadam sacentās jauno jātnieku grupā. Bebrēnietes komanda ir “Veti Active”.
Jāšanas sportā Agnese sāka trenēties pirms gadiem desmit. “Manai mammai ļoti patīk zirgi, tādēļ man bija saskarsme ar šiem dzīvniekiem. Sākās kā vaļasprieks, līdz kļuvu sportiste jāšanas sportā profesionālā līmenī,” stāsta Agnese.
Jauniete studē Rīgā. Zirga mītnes vieta ir Jaunmārupē, un te notiek arī treniņi. Vaicājām, kas konkūrā ir nozīmīgāks? Kā pirmo Agnese nosauc precizitāti, maršruta veikšanu bez soda punktiem, un visbeidzot svarīgs arī laiks. Tas izšķir rezultātu — uzvar tas, kam vismazāk soda punktu un visātrākais laiks. Tomēr noteicošais ir, lai nebūtu soda punktu, respektīvi, bez nogāztiem šķēršļiem. Par vienu nogāztu šķērsli tiek saņemti četri soda punkti.
Šī nav Agneses pirmā uzvara. Panākumi bijuši starptautiskajos mačos ārpus Latvijas. Vai Agnese uztraucas pirms starta? Ja tās ir vairāku zvaigžņu un augstāku maršrutu sacensības, tad neliels uztraukums pārņem, bet citi mači notiek tik bieži, ka nekādu trauksmi neizjūt, jo sacensības ir katru otro nedēļu un jau izveidojies pieradums.
Kā ar zirgu? Vai viņš izjūt stresu? “Jā,” teic Agnese. “Zirgs sacensību laukumā uzvedas citādi nekā mājās trenējoties, to ietekmē ļoti daudzi apstākļi. Viens no tiem ir jātnieks. Ja jātnieks uztraucies, zirgs to jūt.
Nevar vienkārši uzsēsties zirgam mugurā un izjāt maršrutu! Sākumā ir jāiegūst zirga uzticība, zirgam un jātniekam vajag saprast vienam otru. Zirgs ir liels dzīvnieks, ap 600 kg smags. Kas esmu es? Maziņš cilvēciņš pret zirgu. Tāpēc ir ļoti svarīgi nodibināt kontaktu ar dzīvnieku, iegūt viņa uzticību. Ar šo zirgu sākām ar mazākiem maršrutiem, tad pamazām augstumu kāpinājām. Sportā man ir vairāki zirgi, ar kuriem es jāju, un katram ir sava pieeja.”
