Spokainie ražas svētki

Tepat aiz stūra jau tie ir, gada baisākie svētki — Helovīns. Visu svēto dienas priekšvakars 31. oktobrī tiek atzīmēts vairākās valstīs, arī Latvijā.

Pirms dažiem gadiem guvu emocionālu traumu. Bija parasts darbdienas vakars, sēdēju uz dīvāna un skatījos televizoru, kad pie durvīm atskanēja zvans. Atverot durvis, ieraudzīju pusotrmetrīgus velnēnus un raganiņu, kas priekā sauca “Saldumus vai izjokosim!”. Piemirsu — Helovīns! Konfekšu mājās nebija, ko arī bērniem pateicu. Paskaidroju, ka nesvinu un atvainojos. Jutos neērti, jo bērni saskuma. Viņu rūgtums pēc mirkļa pārvērtās apjukumā — viens no velnēniem draugiem prasīja, ko tagad darīt, jo viņi nebija rēķinājušies, ka var nākties kādu izjokot. Vienīgā mācība, ko pēc šī gadījuma guvu — 31. oktobra vakarā sēdēt mājās klusu, lai domā, ka manis nav.

Helovīns ir viens no komerciālākajiem svētkiem. Ej, kur gribi, priekšā dekorācijas, daudzi meklē un taisa baisas maskas, steidz pirkt saldumus, apmeklē biedējošus izklaižu parkus. Laikam esmu sasniegusi pragmatisku vecumu, kad uz lietām raugos racionāli. Kad dēlam uz dārziņu vajadzēja izgrebt ķirbi, viss, par ko domāju darba procesā, bija — no šī gan būtu sanākusi garda biezzupa! Raugoties uz šiem svētkiem ar bērna acīm, es labi saprotu viņu sajūsmu. Tas ir pašsaprotami, kuram bērnam gan nepatīk uzvilkt kādu briesmoņa masku, vampīra zobus, raganas parūku vai melnu apmetni un kārtīgi izdauzīties kādā bērnu ballītē vai īpašā Helovīna pasākumā.

Helovīns Latvijā lielākoties ir populārs tieši bērnu vidū. Tāpat tas ir iecienīts formāts dažādām tematiskajām ballītēm, taču bieži vien tajās tiek pārprasta vai ne vienmēr līdz galam ir izpratne par šo svētku nozīmi. Helovīns ir kas vairāk par saldumu diedelēšanu. Visu Svēto dienas priekšvakars ir arī laiks, lai būtu kopā ar ģimeni un draugiem. Helovīns ienāk arī bērnudārzos un skolās, vienlaikus neaizmirstot un atgādinot, ka arī mums pašiem ir savas tradīcijas, kā piemēram, budēļos jeb ķekatās iešana. Vieni svētki un tradīcijas neizslēdz otrus. Latvijā ir daudz svinamu dienu, bet uz vienas rokas pirkstiem ir skaitāmas jautrās, kurās var ālēties un priecāties. Vieni Helovīnu nosoda, bet, ja iedziļinās svētku vēsturē, tad to būtība krasi neatšķiras no ražas svētkiem, Mārtiņdienas.

Lai mazajiem saldumu diedelniekiem svētki būtu izdevušies, ieteiktu vecākiem sazināties un apmainīties ar informāciju, kur mazie briesmonīši būs gaidīti viesi. Tādējādi visām iesaistītajām pusēm būs pozitīvas emocijas — bērnus uzņems un pacienās, savukārt kāds cits lieki netiks traucēts, nobiedēts vai izjokots!