Spēlējot debesīs un uz skatuves. Īpašā izrādē piemin Pļaviņu amatierteātra aktieri Juri Ikaunieku.

Šogad februāra sākumā nu jau bijušajam Pļaviņu amatierteātra “Aina” aktierim Jurim Ikauniekam būtu 70. Viņš gatavojās jubilejai, vēlēdamies to nosvinēt ar jaunu izrādi un galveno lomu tajā. Diemžēl liktenim bija citi plāni, un Juris uz visu noraugās no mākoņa maliņas. Tomēr pirmizrāde teātrim bija, pieminot Juri un iepriecinot skatītājus.

Vecais mērkaķis tomēr ielūdz

Aizvadītās nedēļas nogalē ikviens bija gaidīts Pļaviņu kultūras centrā gan uz amatierteātra “Aina” pirmizrādi “Vecais mērkaķis”, gan Jurim veltīto atmiņu pasākumu “Spēlējot debesīs”. Viņam šajā saulē bija atvēlēti nepilni septiņi gadu desmiti. Par katru Jura tuvākajiem cilvēkiem, draugiem, paziņām, bijušajiem kolēģiem, klasesbiedriem un citiem ir kāds stāsts. Ar to dalīties aicināja Jura brālis Māris, katrai desmitgadei iededzot piemiņas sveci — par bērnību, skolas gaitām, dienesta laiku, darba gadiem, Ikaunieku dzimtas turpinājumu ar Jura vārdu, kāds dots vienam no Māra dēliem. Viņš atminējās, ka pirms trijiem gadiem savā jubilejā Juris seniors atzinis, ka gribētu vēl kādus desmit gadus nodzīvot. Neizdevās…

Līdzcilvēkiem Juris palicis atmiņā kā sabiedrisks, savos izteicienos tiešs, lielākoties ar humora dzirksti apveltīts cilvēks, kuram patika citus arī draudzīgi izjokot. Savai jubilejas izrādei viņš gan bija izraudzījies nopietnāku “gabalu” — rakstnieces Mairitas (īstajā vārdā Māra Jakubovska) darbu ar pirmajā brīdī ne tik nopietnu nosaukumu “Vecais mērkaķis”. Sev ierastā humorā viņš ierosināja afišās rakstīt — “Vecais mērkaķis ielūdz!”. Tikai problēma bija tā, ka tas bija romāns, ko vajadzēja izveidot par lugu. Kolektīva režisore Zane Kažus uzņēmās to izdarīt un kopā ar Pļaviņu Nacionālo teātri, kā Juris dēvēja savu kolektīvu, arī veiksmīgi to īstenoja.

Izrādi novērtē atzinīgi

Luga “Vecais mērkaķis” un arī romāns ir par mūžīgām vērtībām — attiecībām ģimenē, kas nav vieglas, īpaši brīdī, kad bērni izauguši un aizgājuši savā dzīvē, bet viens no vecākiem palicis viens. Šoreiz tas ir Arnolds Dimza, kurš nolēmis vēlreiz apprecēties, bet nevis ar vienu no jau esošajām pielūdzējam, bet jaunības mīlestību. Ne visiem tas patīk, kas rada ne vienu vien asumu, pārpratumu, atklāj katra rakstura ne tās gaišākās šķautnes. Skatoties izrādi, ir gan ko padomāt, gan pasmieties. Galvenā varoņa lomā — Atis Eglītis. Noteikti citādāks, nekā tas būtu bijis Juris, bet ar savu “piesitienu”, tāpat kā citu lomu tēlotāji.

Izrādi noskatījās arī romāna autore Māra Jakubovska. Sākotnēji Zane Kažus piedāvāja viņai pašai pārveidot romānu lugā, bet autore tomēr vēlējusies paskatīties, kā tas izdosies citiem, atzinīgi novērtēja paveikto un aktieru sniegumu. Divām, viņasprāt, labākajām lomu atveidotājām viņa dāvināja savu jauno romānu “Staņislavs”. To saņēma Iveta Krastiņa par Arnolda vedeklas Astrīdas lomu un Inga Baginska par atveidoto Annīti — klaču vāceli un sievieti, kura cer uz galvenā varoņa jūtām pret viņu.

Arī Jura ģimenei iestudējums paticis, un brāļa dēls pat atzinis, tas pārspējis viena no Rīgas teātriem veikumu, jo pļaviņiešiem izdevies interesantāk. Skatītāju zāle bija pilna! Romānu “Vecais mērkaķis” teātra kolēģi deva līdzi Jurim arī uz mūža mājām.

Nekas nezūd

“Tu esi tepat!” — tā par Juri joprojām teic viņa skatuves kolēģi. Kopā pieredzēti daudzi skaisti mirkļi, tonnām smieklu, par ko viņam liels, liels paldies. Tas viss nekur nezūd, bet turpinās. Režisore Zane atzina, ka nav bijis mēģinājuma, kad Juris nav pieminēts vārdos vai savstarpējās sarakstēs. Līdz ar to esot sajūta, ka viņš ir tepat līdzās.

Jura skatuves kolēģe teātrī Vija Liepiņa atzina, ka Juris nenoliedzami bija iepriekšējās kolektīva režisores Ainas Avenas favorīts. Savulaik, dzīvojot citur, ieradies tikai uz izrādes ģenerālmēģinājumiem, bet allaž gatavs kāpt uz skatuves un tik pašpārliecināts, ka sākumā šķitis — no tāda labāk turēties pa gabalu! Tomēr ar laiku iepazīts kā labs kolēģis, cilvēks, uz kuru var paļauties, kopā par daudz ko pasmieties un parunāties. Vienmēr jau šķiet, ka laika vēl būs gana, bet dzīve ievieš savas korekcijas.

Sveiciens, Juri, arī tev!

Arī skatuves kolēģei Ingai Baginskai ir daudz skaistu un jautru atmiņu. Viena no spilgtākajām ir reize, kad atklāta jaunā pašvaldības tradīciju zāle Klintainē 2010. gadā. Tolaik neviens pāris nepieteicās laulāties, bet kā tad bez kāziniekiem šādā dienā! Inga un Juris iejutās jaunā pāra lomā, kopā ar vedējiem, līgavas māsām un daudzajiem sveicējiem klātesošajiem sagādāja daudz jautru brīžu. Vēl tagad Inga un citi to atceras ar smaidu.

Muzikālo sveicienu Jura mūža pasākumā dāvāja Zane Imša, ar kuru Juris bieži sadarbojies izvadītāja darbā bērēs, kā arī Pļaviņu kultūras centra direktore Astrīda Davidova ar dziesmu, kas iesākta, bet nepabeigta.

Teātrī Jurim bijušas daudzas, dažādas lomas, kas paliks kolēģu un skatītāju atmiņā, tāpat kā viņa humors un daudzie sveicieni jubilejās, jo viņš savējos neaizmirsa nekad. Arī man tādi tika, un, ik reizi satiekoties, Juris uzsauca: “Sveiciens žurnālistiem!” Sveiciens, Juri, arī tev!