Solis pretī labākai rītdienai

Domājot par aizejošo 2022. gadu, dominējošas ir globālās sāpes un bailes, ko izraisīja barbariskais Krievijas iebrukums Ukrainas zemē. Gaisā bija jūtama ziedoša pavasara tuvošanās, cilvēki bija cerīgi, pandēmija kā draudīga ēna atkāpās, likās, beidzot atsāksies tik ilgi gaidītā mierpilnā ikdiena. Taču 24. februāra rīts sākās ar briesmīgu vēsti, kas mainīja pasauli un salauza miljoniem cilvēku dzīves.

Advente ir pārdomu, gaišu domu un piedošanas laiks. No paaudzes paaudzē mēs bērniem mācām atvainoties, lūgt piedošanu par izrunāšanos vai paveikto nedarbu. Laika gaitā atvainošanās no jēgpilna procesa pārtop automātiskā reakcijā, ko nereti pavada kāda atruna, kas sākās ar bet, taču, tomēr… Mēs zinām, ka tas nodarīto kaitējumu nevērsīs par labu, taču ticam, ka patiesa atvainošanās dziedē. Vai piedošanai ir limits, kādi griesti? Zviedru atmodas laika sludinātājs Karls Olafs Rozeniuss piedošanu minēja kā vienīgo līdzekli, kā pārvarēt mūsu tuvākā trūkumus, sliktos ieradumus un darbus. Mācīdams mums lūgšanu, Jēzus gribēja, lai mēs ik dienas lūdzam: “Piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.” Vai var piedot dzīves izpostīšanu, tuvinieka nonāvēšanu, sapņu sagraušanu? Es nespētu.

Kara atblāzma bija jūtama daudzās valstīs. Emocionālo diskomfortu pavadīja praktiskas grūtības — sankcijas, preču deficīts, inflācija. Dažu atmaigušās sirdis sāk nocietināties. Tautieši pārmet palīdzības sniegšanu ukraiņiem, piesaucot pašu bēdas un nelaimes. Vai arī empātijai ir limits? 2022. gads parādīja, ka svešu bēdu nav, jo mēs visi esam saistīti tādā vai citādā veidā.

Man mieru neliek kāds nesen izlasītas grāmatas citāts. Tajā ir viedums, kura būtību uztverot, var mācīties: “Uz maza akmentiņa, kas nejauši gadījies pa kājām uz gluda ceļa, var paslīdēt tik nelāgi, ka visu atlikušo dzīvi jāklibo. Lielu šķērsli cilvēks parasti apiet ar līkumu, bet mazam lūko pārkāpt pāri. Ne vienmēr tas izdodas. Ne vienmēr.”

Ūdens Tīģera gads mūs ir pamatīgi izsmēlis. Mūsu iekšējie un ārējie resursi ir tukši. Tuvojas simbolisks atskaites punkts — jaunais 2023. gads. Man patīk Vecgada vakara burvība, tā apņemšanās un ambīcijas, kas virmo gaisā, tuvojoties pusnaktij. Lai vai cik butaforiska tā citiem šķiet, jebkura cerību pilīte par labāku sevis versiju vai par mieru virs zemes ir pirmais solis pretī labākai rītdienai. Atjaunosim spēkus, atvērsim sirdis un piesprādzēsimies braucienam, jo 2023. gads saskaņā ar ķīniešu astroloģiju būs melnā Ūdens Truša gads, kas būs bagāts ar kāpumiem un kritumiem, iešot kā pa kalniem. Laimīgu Jauno gadu!