Sociālo tīklu pinekļos

Kolēģi Gulbenes reģionālajā laikrakstā “Dzirkstele” rosinājuši diskusiju par to, vai cilvēki, komunicējot sociālajos tīklos, ir tādi paši kā dzīvē, vai izrāda sevi labāku, skaistāku. Satura veidotāju aptauja, kas minēta rakstā, un arī pašu žurnālistu veiktā aptauja liecina, ka cilvēki gan dzīvē, gan sociālajos tīklos esot īsti, bez maskām. Kādas satura veidotājas veiktajā aptaujā 91% respondentu apgalvojis, ka ir tādi paši — bez izskaistinājumiem vizuālajā tēlā, arī domās un runā. Savukārt, portāla dzirkstele. lv lasītāji bijuši pieticīgāki. Šajā aptaujā 53% apliecinājuši, ka sociālajos tīklos ir tādi, kādi ir.

Tas man atsauca atmiņā kādu nesenu notikumu, kurā biju ierauta arī pati. Un vēl arī daudz citas situācijas saistītas ar sociālo tīklu lietošanu, to saturu un lietotājiem, kas liek domāt, vai tiešām cilvēki sociālajos tīklos ir tādi paši kā dzīvē? Satura veidotāji, individuālo blogu autori varbūt, bet vai arī tā daļa, kuri savas domas un uzskatus pauž komentāru sadaļā?

Agrāk cilvēki savu žulti izgāza ziņu portālu komentāros, kur varēja izpausties anonīmi, absolūti neatbildot par saviem vārdiem. Bet nu to nekautrējas darīt sociālajos tīklos ar savu vārdu, ja vien tas nav viltus profils vai tā sauktais interneta trollis. Negribu ticēt, ka visi, kuri izgāž savas negācijas, noniecina vai izsmej citus, tiešām tādi ir arī dzīvē. Esmu naiva, ticu cilvēkiem, tāpēc negribas ticēt, ka apkārt ir tik daudz negatīvisma pilnu cilvēku. Tajā skaitā pazīstamu cilvēku. Satiekot uz ielas, dažkārt parunājoties, vērojot no malas, šķiet, ka cilvēks nespēj būt tik ļauns, negatīvs, nepieņemošs.

Reizēm esmu iesaistījusies diskusijās sociālajos tīklos, mēģinājusi prātīgi iebilst, skaidrot kādu situāciju, pamatot viedokli, pierādīt aplamības ar konkrētiem faktiem un informāciju, bet katru reizi pārliecinos, ka tā ir lieka laika un nervu tērēšana, jo tas ir kā pret sienu. Ir sajūta, ka mana patiesā, pamatotā informācija tur nevienam nav vajadzīga. Vien izgāzt žulti, iemest kādu indes pili, un viss. Nevienu īpaši neinteresē, ko tu patiesībā domā vai kādi ir tavi rīcības motīvi. Varbūt sociālie tīkli gan tiešā, gan pārnestā nozīmē ir kā tīkli, kas noķer un iepin savos pinekļos, kur vieni grib izskatīties labāki, citi — atbrīvotās no negatīvā, jo ikdienā savā ierastajā vidē to nevar, un patiesībā nevis izliekas, ka ir labāki, bet izliekas, ka ir tādi paši.