Skumja diena Iršu iedzīvotājiem. Mazajiem bērniem sākumskolai ir jābūt pie mājām

LAURA LIEPIŅA, Pērses skolas absolvente, Iršu kopienas pārstāve

Esmu dzimusi, augusi un ieguvusi savu pirmo izglītību Iršu pagasta Pērses pamatskolā. Iršos esmu bieži, katru nedēļu. Par cik Irši ir viena no retajām vietām Latvijā, kur ekoloģiski ir ļoti tīra vide, tad šeit attīstu savu hobiju – biškopības dravu. Katru reizi, braucot cauri Iršu pagastam, garām skolai, nopriecājos, ka Irši sāk atdzimt. Teritorija ir kļuvusi sakoptāka, skola dzīva – vienmēr atbilstoši gadalaikam un svētkiem ir izdekorēti logi, pagalms. Un ir mazā, baltā skaudība, ka manam puikam, 4. klases skolēnam, lielajā Pierīgas skolā nav nekā no tā, kas notiek Iršos – Pērses skolā ir skaisti Ziemassvētku un Māmiņdienu koncerti, Meteņi un Mārtiņi, nakts pārgājieni, bibliotēku dienas, ekskursijas, valsts svētku svinēšana, bērni ar dziesmām, dejām un skaistiem dzejoļiem priecē Iršu kopienas iedzīvotājus daudz un dažādos kultūras pasākumos, bērnos tiek izkoptas latviešu tautas vērtības, ielikti stabili pamati izglītībā.

Pērses skola ir absolūti droša vide mazajiem bērniem – gan emocionāli, gan fiziski. Vecākiem nav jāsatraucas, ka bērni jau agrā bērnībā lietos kādas apreibinošas vielas, kā tas bieži ir konstatēts citās lielajās skolās.

Pērses skolas pedagogi pilda arī sociālās funkcijas mazajiem bērniem, kam varbūt ģimenēs nav tik pozitīva situācija – skola tiešām ir kā viņu otrās mājas, kur viņi dodas ar prieku.

Skolas ēkas 2. stāvā pirms trijiem gadiem veikti lieli ieguldījumi – izveidota pirmsskolas izglītības iestāde, kurā pēdējos gadus ir nemainīgs bērnu skaits – 14. Skolas 1. stāvā sākumskolas izglītību no 1. līdz 6. klasei apgūst 18 bērni. Tātad kopā 32 bērni.

15. februāris bija skumja diena mums visiem. Aizkraukles novada domes sēdē ar 12:4 balsīm tika pieņemts lēmums skolu likvidēt. Neņemot vērā bērnu vecāku un pārējo Iršu iedzīvotāju viedokli.

Sāp sirds par netaisnību, cinisko un nihilistisko attieksmi pret lauku pagasta iedzīvotājiem no Aizkraukles domes deputātu puses un Izglītības pārvaldes vadītājas Sarmītes Kļaviņas.

2022. mācību gadu Pērses skola uzsāka ar jaunu direktori. Tikai ar to vadīšanu gāja ne tā, kā pedagogi, bērnu vecāki un kopienas iedzīvotāji cerēja. Man kļuvis zināms, ka Zitas Šteinbergas skolas vadīšanas laikā liegta iespēja trīs bērnu tēvam izglītot savus bērnus Pērses skolā – jaunākajam 5 gadniekam neesot vietas, telpu platība nepieļaujot. Līdz ar to bērnu tēvs izvēlējās citu pagastu kā savu dzīvesvietu. No blakus pagastiem arī iedzīvotāji esot izrādījuši vēlmi skolot savus bērnus Pērses skolā, bet direktores komentārs – variet jau nākt, bet pēc gada šo skolu tāpat likvidēs, aizbaidījis potenciālo skolēnu vecākus.

Gada laikā Izglītības pārvaldes pārstāvji vairākkārt ciemojušies Pērses skolā, pārsvarā gan tiekoties ar direktori, un bija reizes, kad tika pieaicināts pārstāvis no vecāku padomes, pagasta pārvaldes vadītāja un pedagogu pārstāvis. 2022. un 2023. gada laikā nekad neesot izskanējušas runas, ka skolu plāno slēgt. Tika runāts ar pedagogiem par izglītības kvalitātes paaugstināšanu, par izdevumu samazināšanu, kas būtu direktores kompetencē, tikai pusotra gada laikā nekas no šī netika izdarīts. Vēl pirms gada domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Vingris esot uzstājis, ka sākumskolai laukos noteikti jābūt. Pedagogi savu mājas darbu izpildīja – 2023. gada akreditācijas ziņojumā norādītie riska faktori tika novērsti, izveidotas papildu ārpusstundu nodarbības, arī skolēnu zināšanu novērtējums audzis.

Lēmumu par skolas slēgšanu ļoti ietekmēja Sarmītes Kļaviņas ziņojums, kur pamatojoties uz atlikto skolu reformu, Iršu iedzīvotājiem to pasniedza kā reformu, kas jau ir spēkā esoša. Prezentēja arī Pērses sākumskolas akreditācijas ziņojumu. 2023. gadā tika norādīti četri riska faktori izglītības programmas realizēšanai: apvienotās klases nepietiekama skolēnu skaita dēļ, izglītības iestādē nav pieejams atbalsta personāls, ir ilgstošas pedagogu vakances, skolā ir skolēni, kas ilgstoši neattaisnoti kavē mācības.

Apvienotās klases ir, bet tiek nodrošināta kvalitatīva izglītība. Vakances – pedagogu tarifikācijā nav vakanču, bet mācību priekšmetos krievu valoda un sociālās zinības tarificēti pedagogiem, kuriem nav atbilstošas profesionālās kompetences pilnveides, lai gan patreiz skolā ir pedagogs, kuram uz doto brīdi ir šī profesionālā kompetence sociālajās zinībās. Par atbalsta personālu – izrādās, dome nav informēta, ka skolai ir gan savs logopēds – Dace Grele, gan Iršu pagastā ir sociālais pedagogs/psihologs Sandra Bērzkalna. 2023./2024. mācību gadā visi akreditācijā norādītie riska faktori ir novērsti.

Šie jautājumi tika izdiskutēti Iršu pagasta iedzīvotāju tikšanās laikā ar domes pārstāvjiem Daini Vingri, Andri Zālīti, klāt esot deputātam, kurš ir atbildīgs arī par sabiedrības informēšanu – Arvim Upītim, un Izglītības pārvaldes vadītāju Sarmīti Kļaviņu. Pedagogi argumentēti aizstāvēja savu darbu, skolotāja Madara bija sagatavojusi prezentāciju par skolas ārpusstundu nodarbībām. Diemžēl D. Vingris un S. Kļaviņa daudz laika pavadīja savos viedtālruņos, nesekojot līdzi prezentācijai.

Par cik jaunā izglītības reforma ir atlikta, Pērses sākumskolā kvalitatīva bērnu izglītība tiek nodrošināta, tad skaļi tika nosaukts patiesais iemesls skolas slēgšanai – finanses. Tikai arī finanšu jautājums nav izpētīts, izanalizēts, nav veikti aprēķini par ietaupījumu, par skolēnu nogādāšanu citās skolās. Skolas ēka būtu jāapsaimnieko, tehniskie darbinieki paliktu, jo darbojas pirmsskolas grupa. Ja jaunā izglītības reforma stātos spēkā, Aizkraukles novada domei no budžeta līdzekļiem pedagogu algu apmaksai būtu jāatrod 93 000 eiro. Tas nozīmē, ka ne šajā, ne nākamajā, 2024./2025. mācību gadā domei šī skola papildu neko neizmaksās.

Pēc publiski pieejamās informācijas kopējais Aizkraukles novada budžets ir gandrīz 50 miljoni eiro. Vai pagājušajā gadā tika veikti kādi taupības pasākumi novada domes izdevumos? Vai tiešām pirmais, uz ko mēģināt taupīt, pat bez pamatotiem un argumentētiem aprēķiniem, ir paši neaizsargātākie – mazākie bērni, mazākā sākumskola novadā? Vienlaicīgi ar skolas slēgšanu tika pieņemts lēmums arī par pirmsskolas bērnu pārvietošanu uz veco pagastmāju. Telpu pielāgošana izmaksāšot aptuveni 100 tūkstošu.

Domes sēdē deputātu debatēs piedalījās arī jau pieminētā Izglītības pārvaldes vadītāja S. Kļaviņa. Atkal tika rādītas tabulas ar bērnu skaitu, izmaksa par vienu bērnu – ap 320 eiro mēnesī, kas būtu jaunās reformas pieņemšanas gadījumā. Tikai nav skaidrs, vai kopējās tehnisko darbinieku un skolas izmaksas tiek sadalītas uz sākumskolas bērniem vai visiem 32 bērniem. Un pats ciniskākais teikums bija: ”Pēc vienošanās ar skolotājiem, bērnu vecākiem tika pieņemts lēmums slēgt skolu”. Klaji meli! Neviens vecāks neatbalsta šo lēmumu.

Pēc IZM informatīvā paziņojuma Aizkraukles novada vidusskolā pēc apdzīvotas vietas kritērija 10. -12. klasē jābūt 120 skolēniem. Uz 2. septembri bija 91, iespējams, pa šo laiku skaits ir nedaudz mainījies. No šī izriet, ka Aizkraukles novada domei vispirms bija jālemj par Aizkraukles vidusskolas pārveidošanu par pamatskolu, nevis par Pērses sākumskolas slēgšanu. No Aizkraukles lielie bērni varētu izbraukāt uz labākām skolām Skrīveros un Koknesē, bet mazajiem bērniem sākumskolai ir jābūt pie mājām!

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs publiski paudis savu viedokli: “Uz skolu slēgšanu un pārveidošanu visupirms vajadzētu lūkoties caur prizmu, vai pāreja no tuvākas, bet mazākas skolas uz tālāku, bet lielāku skolu tiešām uzlabos bērnu izglītību un neiedragās viņu labsajūtu. Izmaksu samazināšana nav pārmaiņu mērķis”. Vai kāds no Izglītības pārvaldes, komitejas locekļiem un deputātiem šo ir ņēmis vērā?

Neatbildēti paliek jautājumi par skolas ēkas turpmāko likteni. Par bērnu likteni. Par pagasta likteni.