Agita Grīnvalde-Iruka
Aizkrauklē, tirdzniecības centrā “IGA centrs”, aizvadītās nedēļas nogalē reģionālajā skolēnu mācību uzņēmumu tirdziņā “Cits bazārs” pulcējās 46 komandas, kuras pircējiem piedāvāja ļoti interesantus un oriģinālus produktus un pakalpojumus.
Kas tad ir skolēnu mācību uzņēmums? Tā ir īpaši veidota mācību metode 4.— 12. klases skolēniem, kura darbojas izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” paspārnē. Tā dod iespēju, praktiski darbojoties, apgūt sava uzņēmuma izveides un vadīšanas prasmes, radīt produktus un piedāvāt tos saviem potenciālajiem klientiem. Vidēji 22% programmas absolventu ir jau iesaistījušies uzņēmējdarbībā. Šajā mācību gadā tika reģistrēti vairāk nekā 1300 skolēnu mācību uzņēmumu 260 “JA Latvia” dalībskolās. No Aizkraukles novada skolēnu mācību uzņēmumu katalogā reģistrētas astoņas firmas. Arī tirdziņā piedalījās astoņi skolēnu mācību uzņēmumi — seši no Aizkraukles novada vidusskolas un divi no Jaunjelgavas vidusskolas.
Veiksmīgu andeli!
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums, atklājot pasākumu, sacīja, ka ir liels gandarījums nu jau piekto reizi uzņemt Aizkrauklē skolēnu mācību uzņēmumu dalībniekus, skolotājus, skolu pārstāvjus. “Šī tradīcija pēdējos divos gados gan bija apstājusies, bet nu tā atkal ir dzīva. Prieks, ka ir tik daudz skolu, kurās jauniešiem ir dota iespēja apgūt pirmās uzņēmējdarbības prasmes. Tas ir ļoti būtiski mūsu valstij kopumā. Tas, ka šodien esat šeit, tirdziņā, nozīmē, ka esat nogājuši zināmu ceļu līdz sava produkta izstrādei un pārdošanai. Pie tam, piedāvājot savu preci un pakalpojumu lielajā Aizkraukles gadatirgū, ir iespēja uzrunāt plašāku pircēju loku. Paldies visiem, kas iesaistījās šī pasākuma rīkošanā!” sacīja novada vadītājs un novēlēja visiem veiksmīgu andeli.
Konfektes vāra ķīmijas kabinetā
Jaunie uzņēmēji dienas garumā piedāvāja savas preces — kosmētiku, dažādus koka izstrādājumus, rotaslietas un aksesuārus, aplikāciju un interneta lapu izstrādes risinājumus. Pārsteidza bērnu un jauniešu izdoma, zināšanas, ieguldītais darbs un sagatavotās prezentācijas, kuru laikā viņi ar aizrautību stāstīja, kā nonākuši līdz idejai par radīto produktu, kā testējuši to un kā nonākuši līdz galaproduktam. Mācību uzņēmums darbojas vienu mācību gadu un iziet visu firmas darbības ciklu — no tirgus izpētes, uzņēmuma dibināšanas, preces vai pakalpojuma izstrādes, reklāmas, pārdošanas līdz uzņēmuma likvidēšanai. Ja skola turpina piedalīties šajā programmā, nākamajā gadā skolēni uzņēmumu var atjaunot un turpināt darboties, kā to, piemēram, dara mazās bitītes no firmas “Zumzums” Bērzaunes pamatskolā.
Meitenes, kuras tirdziņā piedāvāja produktus no bišu vaska, skolēnu mācību uzņēmumu veido jau vairākus gadus. Šajā tirdziņā netrūka produktu, kurus varētu droši laist ražošanā un tirgū. Piemēram, saliekamie grili, dažādi kosmētikas produkti, konfektes. Piemēram, paipalu olu čaumalu trifeles, kas ir ne tikai garšīgas, bet arī ļoti veselīgas, vai skābās karameles no “AKA Suhars”. Uzņēmuma pārstāvis Artūrs Sviderskis pastāstīja, ka sākumā domājuši gatavot un pārdot tikai krāsainu cukuru, taču produkta izstrādes procesā radusies ideja sākumā par cukurgailīšiem, vēlāk jau par karamelēm. Un kāpēc karamelēm jābūt saldām, tās var būt arī skābas! Konfekšu krāsošanai puiši izmanto tikai dabīgas augu sulas. Pirmie konfekšu vārīšanas mēģinājumi notikuši skolas ķīmijas kabinetā, klātesot skolotājai. Pagājis diezgan ilgs process, kamēr izdevies iecerētais.
Pamatā personīgā pieredze
Karšu turētājus, kas piestiprināmi pie mobilā tālruņa, piedāvāja Aizkraukles novada vidusskolas mācību uzņēmuma “Back up” dalībnieces. Tā vadītāja Amanda Malatkovska pastāstīja: “Par to, kādu produktu varētu piedāvāt, sākām domāt jau pagājušās vasaras sākumā, jo skaidri zinājām, ka iesaistīsimies šajā programmā. Sākumā izskatījām, ko piedāvāja šīs programmas iepriekšējā gada uzņēmumi, un skatījāmies, kāds varētu būtu mūsu piedāvājums. Ideja radās, balstoties personīgajā pieredzē, jo mūsu kolēģei Kitijai vienmēr aiz telefona vāciņa bija aizbāztas kartes. Pirmā doma bija, ka šis karšu turētājs varētu būt apjomīgs un no plastmasas, taču tam bija jābūt ērti lietojamam. Tā kā telefons katram cilvēkam vienmēr ir līdzi, to bieži turam rokā vai kabatā, tad tas varētu būt piestiprināms tieši pie telefona,” par ceļu līdz galaproduktam stāsta Amanda. Viņa piebilst, ka radītais karšu turētājs ir ne tikai ērts, bet var kalpot arī kā mobilā telefona dizaina elements. Tajā var ielikt ID karti, braukšanas kartīti, bankas karti, vizītkartes vai ko citu. Meitenes pašas izstrādā tā dizainu, pašas arī šuj šos turētājus un pašas arī uzspiež tam sava uzņēmuma logo.
Uzņēmums “Back up” par savu radīto produktu un tā prezentēšanu saņēma laikraksta “Staburags” simpātiju balvu.
Plānotājs palīdz sasniegt mērķi
Jaunjelgavas vidusskolas skolēnu mācību uzņēmums “GET it” tirgus apmeklētājiem piedāvāja finanšu plānotāju savu mērķu sasniegšanai un skaidras naudas organizēšanai. Uzņēmuma vadītāja Elīna Vickopa pastāstīja, ka sākuši darboties šī gada janvārī un Aizkrauklē notikušais bija otrais tirdziņš, kurā Jaunjelgavas jaunieši piedalās. Pirms kāda laika bijuši “Citā bazārā” Rīgā. “Izdevās labi sevi prezentēt, pārdot gan nevienu plānotāju neizdevās, taču izdalījām bukletus un vizītkartes, stāstījām par sevi daudziem apmeklētājiem,” stāsta Elīna un piebilst, ka šādi plānotāji ir iecienīti Amerikā. Izpētījām vietējo tirgu un secinājām, ka te tādu nav, tāpēc radās ideja pielāgot šo plānotāju Latvijas tirgum. Tas būtu piemērots gan jauniešiem, gan arī vecākiem cilvēkiem, lai viņi mācās plānot savu naudu un uzskatāmi var sekot līdzi tēriņiem, kas noteikti palīdz tērēt apdomīgāk. Elīna atklāj, ka arī pati izmanto šo plānotāju un kopā ar mammu rūpīgi plāno savus ienākumus un izdevumus.
Jaunietes lielais mērķis ir iekrāt naudu mašīnai, un tas disciplinē un sniedz motivāciju mazāk naudas izņemt, vairāk ielikt.
Balstās uz zināšanām un pēta dziļāk
Jaunjelgaviešu radīto produktu ļoti atzinīgi novērtēja arī “Swedbank” Aizkraukles filiāles vadītāja Oksana Zariņa, kura jau vairākus gadus darbojas skolēnu mācību uzņēmumu vērtēšanas žūrijā. “Tas ir ļoti būtiski, ka jaunieši sāk domāt par finanšu veselību. Par to mums šodien patiesībā būtu ļoti daudz jārunā, jo kopumā valstī šī lieta ir mazattīstīta. Tā ir lieta, kur šobrīd ir vērts ieguldīt.”
Oksana Zariņa ir gandarīta, ka ir ļoti daudz uz zināšanām balstītu produktu, prieks par to, ka bērni, strādājot pie saviem produktiem un pakalpojumiem, padziļināti pēta informāciju. “Tas ir tas, ko šodien novēroju. Ievēroju arī vairākus produktus, pie kuriem varētu vēl nedaudz piestrādāt un noteikti laist tirgū. Piemēram, paipalu olu čaumalu trifeles. Redzu tajā biznesa potenciālu. Ļoti pārdomāts piedāvājums bija uzņēmumam, kurš piedāvāja saliekamos grilus. Tāpat bija arī ļoti oriģināli piedāvājumi, kuri mani pārsteidza. Viens no tādiem bija pirkumu maisiņu turētājs. Būtiski arī tas, ka jaunieši kļūst sociāli atbildīgi. Piemēram, viens puisis piedāvāja apdrukātus krekliņus, uz kuriem ar dažādiem saukļiem un aicinājumiem pauž savu attieksmi pret atkarībām.”
Baibas Skabas foto
Reklāma