Iveta Skaba
Ivetas Skabas foto
“Skatuve — tā mūsu karaļvalsts, kurā nākas gan raudāt, gan smiet,” šādi vārdi izskanēja Daudzevas amatierteātra 10 gadu jubilejas pasākumā “Spēlē, spēlē, ko tu spēlē”, kas aizvadītās nedēļas nogalē norisinājās Daudzevas saieta namā.
Daudzevas amatierteātra 10 gadu jubilejas pasākums aizritēja neierastāk. Tradicionāli tas būtu ar jauna iestudējuma pirmizrādi, ar atskatu vēsturē un nospēlēto izrāžu fragmentiem.
“10 gadi — tas daudz vai maz? Nevar pateikt — kādam daudz, kādam maz, bet mums šie 10 gadi ir ļoti svarīgi,” sacīja Daudzevas amatierteātra režisore Inguna Strazdiņa. Kas tik šajos gados piedzīvots! Bijuši kāpumi un kritumi, smiekli mijušies ar asarām, šaubas ar pārliecību par savu varēšanu. Nospēlētas izrādes, un iepriecināti skatītāji.
Šoreiz viss bija citādāk. Ja reiz svētki, tad svētki! Un Daudzevas amatierteātra aktrises tos izbaudīja, uzaicinot uz tikšanos profesionālu aktrisi — Zani Daudziņu.
No spēles skatpunkta
Zane Daudziņa pazīstama ne tikai kā aktrise, bet arī kā runas pedagoģe, lektore, vairāku grāmatu autore. Pie daudzeviešiem viņa neatbrauca tukšām rokām, bet dāvanā bija atvedusi savu, kā pati izteicās, visbiezāko grāmatu — “Aktiera runa 21. gadsimta latviešu teātrī”. “Es ļoti ceru, ka no savas puses varu jums iedot tādu jauku stundu,” sacīja aktrise un aicināja visus būt ziņkārīgiem un prasīgiem.
Ja jau vakara devīze saistīta ar spēli, tad arī Zane par savu ceļu uz teātra karaļvalsti pasniedza no spēles skatpunkta. Lai arī no malas šķiet, ka viss ir tikai spēle, līdz tam bija jānoiet ilgs un grūts ceļš. Ja pietrūktu gribas un visu pārējo spēku, gan jau Helēnu “UgunsGrēkā” un visus citus personāžus atveidotu citas aktrises, taču tie būtu citādāki — ne tādi, kādus tos ar savu talantu un meistarību atveidoja Zane Daudziņa.
Skolas laikā skolotāji ievēroja, ka meitene spēj norunāt un arī iemācīties no galvas dzejoļus. Par to daiļlasīšanas konkursā Zane ieguva otro vietu. Vēlāk mēģināja startēt Tautas kinoaktieru studijā, tomēr netika uzņemta — vēl “maza”, lai nāk pēc gada. Aktrise atceras, ka skaists piedzīvojums bija žetonu vakarā, kurā runāja Imanta Ziedoņa “Dzintaraino pasaku” un sajuta, ka spēj arī kādu skatītāju aizkustināt. Tomēr kautrība Zanei neļāva atzīties, ka vēlas kļūt par aktrisi. Par ko kļūsi? Stāšos Filoloģijas fakultātē. Un tā arī notika, jo, kad vajadzēja iesniegt dokumentus Latvijas Valsts konservatorijā, bija jau par vēlu.
Bet, ja teātris ir iekšā, tas nekur nepazūd, un, ja lemts, tad agrāk vai vēlāk cilvēks pie mērķa nonāk. “Ir ļoti svarīgi, ka mēs savā dzīvē nepalaižam garām tos cilvēkus, kuri mums tiek sūtīti kā eņģeļi vai mēs viņos saredzam savus eņģeļus, ka mēs izmantojam citus cilvēkus kā tādus pieturas punktus, kā tādus kruķus, pie kā pieturēties, jo tam cilvēkam, kuram ir zināšanas, kuram ir degsme profesijā, viņam arī gribas dot, viņam arī šķiet iedvesmojoši, ja kādam mirdz acis, kāds kaut ko grib uzzināt, noskaidrot un iemācīties,” sacīja Zane Daudziņa, jo arī viņas ceļā uz aktiera profesiju šādi cilvēki bija.
Amatierteātris grib darīt
Kāds gan bija Daudzevas amatierteātra sākums? Kā viss notika pirms 10 gadiem? Esot virmojusi doma, ka Daudzevā vajadzētu atjaunot teātra darbību, jo agrāk pagastā esot darbojies dramatiskais kolektīvs. “Es domāju — kāpēc nepamēģināt?” teic režisore Inguna Strazdiņa. Varbūt izdosies, bet varbūt arī neizdosies, jo viss ir atkarīgs no cilvēkiem. “Tas bija vēls rudens — oktobra beigas vai novembra sākums, kad mēs pirmo reizi tikāmies,” atceras Inguna. Viņai šķiet, ka uz pirmo mēģinājumu atnāca seši cilvēki. Starp spēlētgribētājiem bija arī toreizējais pagasta vadītājs Guntis Ozoliņš, kurš savulaik bija darbojies arī Neretas dramatiskajā kolektīvā. Sākās mēģinājumi, un vasarā daudzevieši piedzīvoja pirmizrādi, iestudēdami Baibas Jukņēvičas lugu “Ak, šī jaukā lauku dzīve!”.
Režisore uzsver, ka daudzeviešiem no sākta gala raksturīga griba darīt. Tā kā Ingunai jau bija pieredze ar citiem kolektīviem, te viņa savam darbam lika lietā citu pieeju. “Man patīk, ka viņi paši lemj, paši dara, līdz ar to es varu būt režisore, nevis kolektīva vecākais,” teic Inguna.
Vieni aiziet, citi atnāk
Kā daudziem kolektīviem, arī Daudzevas amatierteātrim darbību ietekmēja pandēmijas laiks. Daži aktieri veselības un citu apstākļu dēļ no kolektīva aizgāja. Bija jāsaprot, kā darboties tālāk, arī režisore pāris reizes bija pārdomās, vai viņai turpināt vai nē. Meitenes sasparojās, pāris pienāca vēl klāt, bet divi vīri spēlē kaimiņpagasta amatierteātrī.
Šobrīd Daudzevas amatierteātrī spēlē tikai dāmas. No pirmajām dienām uz skatuves ir Daiga Nāzare, Solveiga Gaigalniece, Svetlana Putniņa un Indra Gabrāne. Egita Karziņina atnāca no Aizkraukles Tautas teātra. Inguna Egitai piedāvāja lomu izrādē “Liepas”. Viņa piekrita un iedzīvojās starp daudzevietēm. Pirmsākumos starp aktieriem bija pagasta vadītājs, arī tagad teātri spēlē pagasta pakalpojumu centra vadītāja Signe Gaigalniece. Šogad kolektīvam pievienojušās Andra Audze un Megija Putniņa.
10 gadu laikā iestudētas deviņas lugas — teju katru gadu pa lugai: B. Jukņēvičas “Ak, šī jaukā lauku dzīve!”, A. Brigaderes “Čaukstenes”, M. Zīverta “Divkauja”, Z. Pamšes “Vīrietis”, E. Vulfa “Tapiņa atgriešana”, A. Upīša “Atraitnes vīrs”, M. Zīles “Trīs košas dāmas”, B. Jukņēvičas “Liepas”. Pandēmijas dēļ nepabeigts palika R. Blaumaņa lugas “No saldenās pudeles” iestudējums.
Neiespējamā misija
Šobrīd kolektīvs sācis jauna iestudējuma mēģinājumus. Ņemot vērā sastāvu, jāatrod piemērota luga. Tā ir Robēra Tomā “Astoņas mīlošas sievietes”. Luga nav no vieglajām, kolektīvam tas būs liels izaicinājums. Šajā laikā iestudētas pārsvarā komēdijas un sadzīviskas lugas, pavisam cita rakstura bija B. Jukņēvičas luga “Liepas”.
Vaicāta, vai viegli atrast lugas materiālu, ja aktrises ir tikai sievietes, Inguna Strazdiņa piekrīt, ka tas ir izaicinājums. Dažbrīd kā neiespējamā misija. Arī aktrises grib visas kopā spēlēt. Tiek uzrunāti citi kolektīvu vadītāji, vai viņiem nav kāds iestudējums padomā, dažs saglabājies mašīnrakstā, kam teksts jau pabalējis. Arī režisore daudz lasa un meklē lugas, citai literatūrai pat nepietiek laika.
Atvērtas jauniem izaicinājumiem
Ko režisorei nozīmē Daudzevas amatierteātris? “Man ļoti patīk, ka varu uz meitenēm paļauties. Viņas ir no tām, kas ir “vīrs un vārds”. Ja viņām kas interesē un patīk, viņas iet uz mērķi. Pašas ar visu tiek galā. Viņas ir atvērtas, nav jāpierunā un jāpielauž,” saka Inguna Strazdiņa.
Jautāta, ko novēlētu kolektīvam turpmākajos gados, režisore saka: “Es gribētu teikt, lai viņas nenobīstas no jauniem izaicinājumiem, bet vispār viņas nav nemaz tik bailīgas. Es viņām izlasīju “Astoņas sievietes” un teicu, ka nav tik vienkārši. Tikai viena teica, ka liels izaicinājums, pārējās bija gatavas iet un darīt. Un tas ir labi, jo tikai tādā veidā kaut kas top. Es novēlu, lai viņām nezūd griba spēlēt teātri un arī attīstīties. Lai arvien atrod jaunas raksturu un spēju robežas! Lai nebaidās un atveras, meklē arvien jaunus mērķus un izaicinājumus!”
Tas izskanēja aktrišu runātajās Ārijas Āres dzejas rindās: “Mēs iesim tālāk, neapstāsimies, un katra diena būs kā jauns stāsts…” To novēlēja arī pārējie sveicēji — Daudzevas saieta nama vadītāja Rudīte Nāzare, sieviešu koris “Daudzeva” un dāmu deju kolektīvs “Kvēlziedes”. Kolēģus svētkos sveica Kokneses amatierteātris, Seces amatierteātris “Dūdenīši” un Neretas “Leišmalīte”.
Reklāma