Lielisku vietējo kopienu saliedējošu tradīciju aizsākusi Smiltenes novada Launkalnes pagasta iedzīvotāju padome, Silvas ciemā sarīkojot Silvas vārda dienu (kalendārā tā atzīmēta 11. oktobrī) un pirmos pagalma svētkus.

Smiltenes pievārtē esošā Silvas ciema daudzdzīvokļu namu iekšpagalms uz trijām stundām kļuva par svinību vietu, kas izrotāta ar karodziņu virtenēm — tur tika “uzburta” skatuve koncertam, iekurts ugunskurs, virs kura sildījās liels katls ar pašu vārītu soļanku, un tika saklāts galds ar silvēniešu sanestiem gardumiem (rolbiskvītiem, kūkām, cepumiem un citiem našķiem un dzērieniem).

Tas viss, — lai visu paaudžu silvēnieši un viņu ciemiņi omulīgi svinētu Silvas ciema vārda dienu un pirmos pagalma svētkus, pavadot laiku gan saviesīgās sarunās un atmiņu stāstos, gan klausoties koncertu, ko sniedza savējie, — ar Silvu un Launkalnes pagastu saistītie mūziķi: jaunie ģitāristi Haralds Kalniņš un Martins Jirgensons, Signe Baltere un Ingus Staško, grupas “Apvedceļš” solists Jānis Krūmiņš un Smiltenes kultūras centra sieviešu vokālais ansamblis “Iedvesma” (vairākas ansambļa dziedātājas dzīvo Launkalnes pagastā).

Kaut arī Silva atrodas pavisam tuvu Smiltenei, šo ciemu nevar dēvēt par pilsētas guļamrajonu, — tam ir sava, ar mežsaimniecību un mežrūpniecību saistīta cienījama vēsture jau no aizvadītā gadsimta 30. gadiem, kas savā ziņā veido ciema īpašo gaisotni ar tā sakopto vidi. Mūsdienās Silvā ir mājvieta arī daudziem uzņēmumiem, te darbojas savs veikals un kafejnīca, te ir arī kluba “Silvas Ziķeri” apsaimniekotā BMX trase, kurā notiek Latvijas mēroga sacensības un kurā trenējas arī pasaules un Eiropas BMX čempione Veronika Monika Stūriška.

Laikraksts “Ziemeļlatvija”

Atklāj keramikas cepli

Mēmeles upes krastā Skaistkalnē pirmo reizi kurināts un līdz ar to atklāts keramikas ceplis.

Skaistkalnes mālotāju pulciņa “Skanda” vadītāja keramiķe Dace Balckare “Bauskas Dzīvei” stāsta, ka ideju par cepļa izveidi Skaistkalnē radījusi aktīvā māla priekšmetu veidošana, bet dedzināšanai tie bija jāved uz Kurmenes cepli, kas bijis apgrūtinoši galvenokārt sliktā ceļa dēļ. Tā izlēmuši, ka ceplis nepieciešams arī Skaistkalnē.

Keramiķe D. Balckare kopā ar mālotājiem Bauskas novada pašvaldības konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi” iesniedza projektu “Keramikas mākslas skulptūras izveide Kurmenes muižas skulptūru parkam un melnās keramikas cepļa izveide Skaistkalnē”, kas apstiprināts šī gada maijā. Projekta līdzfinansējumu nodrošināja mālošanas un aušanas pulciņa dalībnieki, pārdodot vietējos tirdziņos gan savus māla, gan austos darbus un ienākumus ziedojot cepļa izveidei Skaistkalnē.

Cepļa atklāšanas uzrunā skaistkalniete Laima Indriķe atklāja, ka pirmā iecere veidot mālotāju pulciņu radusies pēc Lauku atbalsta dienesta projektu kontroles vizītes Skaistkalnē, kad jautājuši, kāpēc neraksta projektus interešu izglītības mācībām. Tā nu L. Indriķe uzrakstījusi pirmo projektu, un saņemts atbalsts gan mezglošanas, gan keramikas pulciņam. Par pasniedzēju ieteikta keramiķe D. Balckare, kura darbojās ar mālotājiem Kurmenē, kā arī organizēja mālošanas plenērus.

Pašlaik dažādi māla darinājumi — trauki, svečturi, rotaslietas, dekori — top gan Skaistkalnes, gan Kurmenes mālotāju pulciņā.

Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Skolēnus ved ar elektroautobusu

Oktobrī pirmo reizi skolēnus maršrutā Alsviķi — Ziemeru pamatskola uz skolu veda pirmais elektroautobuss, ko iegādājusies Alūksnes novada pašvaldība.

Bērni ar ērto braukšanu uz un no skolas ir ļoti apmierināti un, “izbirstot” pa durvīm, steidzīgi nosaka: “Mums patīk! Ir forši!” Jauno transporta līdzekli novērtē arī autobusa vadītājs Normunds Ziņģis, šoferis ar trīsdesmit gadus ilgu darba stāžu. Viņš gan uzsver, ka elektroautobuss pašlaik tiek ekspluatēts testa režīmā un, iespējams, tikai pēc pirmā mācību gada, kad uz ceļa būs aizvadīta arī pirmā Alūksnes ziema, viņš varēs sniegt patieso atzinumu.

Alūksnes novada pašvaldība ir pirmā Latvijā, kura skolēnu pārvadājumiem sāk izmantot elektroautobusus.

Projektā plānots iegādāties arī otru šādu transporta līdzekli skolēnu pārvadājumu veikšanai no pagastiem uz pilsētu, ko pašvaldība cer saņemt oktobra beigās.

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Plūdus mazinās ar kolektoru jaudu palielināšanu

Pavasara palu un ilgstošu lietavu laikā Jelgavā ūdens līmenis vidēji ik gadu sasniedz 2,56 metrus virs jūras līmeņa un 34% pilsētas teritorijas ir pakļauti augstam applūšanas riskam. Šo risku dēļ tuvākajos gados lietus ūdens apsaimniekošanas projektos tiks ieguldīti vairāk nekā 11 miljoni eiro, ziņo Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Šis ir pirmais ES plānošanas periods, kad pašvaldības varēs piesaistīt finansējumu lietus ūdens apsaimniekošanas sistēmu rekonstrukcijai, skaidro pašvaldībā. Jelgavai kā viszemākajai apdzīvotajai pilsētai Latvijā tas ir īpaši būtiski, jo ik gadu plūdu un lietavu rezultātā apdraudēta ir vismaz trešdaļa pilsētas.

Tiklīdz tika paziņots par iespēju pašvaldībām iesniegt projektus Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma piesaistei, pašvaldība uzreiz ir gatava startēt ar trīs projektiem. To mērķis ir vismaz dubultot lietus ūdens novadi trīs kritiskākajos pilsētas rajonos, iekļaujot arī Svētes upes gultnes pārtīrīšanu, krastu erozijas novēršanu un caurplūdes atjaunošanu.

Šobrīd Jelgavas lietus kanalizācijas sistēmas spēj novadīt lietusgāzes, ja tās nepārsniedz 32 mililitrus diennaktī. Un šis rādītājs ir pat lielāks par normu, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi un Latvijas būvnormatīvs par kanalizācijas būvēm. Taču ekstremālajās lietavās jūlija beigās Jelgavā nolija pat sešas reizes vairāk. Valstī esošie lietus kanalizācijas tīkli nav paredzēti straujām klimata pārmaiņām un ekstremāliem nokrišņiem. Nākotnē paredzot vēl straujākas klimata pārmaiņas, jārēķinās, ka ekstremāli nokrišņi būs biežāki, tāpēc pašvaldība uzskata, ka valstī ir jāaktualizē būvnormatīvu dati, kas regulē lietus ūdens kanalizācijas sistēmu būvniecību. Šobrīd visi trīs pašvaldības izstrādātie projekti paredz vismaz dubultot lietus ūdens novadi no konkrētajām teritorijām. Taču arī šādā gadījumā ekstremālu plūdu vai lietavu gadījumā tie pilnībā neizslēgs teritoriju applūšanu uz kādu laiku, tomēr tas būtiski samazinās riskus. Projekta pieteikumus iesniegšanai izstrādā pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas departaments kopā ar pašvaldības iestādi “Pilsētsaimniecība”.

Laikraksts “Zemgales Ziņas”

Sarūpēti produkti zupas virtuvei

Gulbenietes Ilgas Vanuškas privātās zupas virtuves darbība joprojām gūst vietējās sabiedrības atbalstu.

Ilga ir priecīga un ar “Dzirksteles” starpniecību saka lielu paldies Gulbenes novada vidusskolas jaunāko klašu skolēniem, kuri kopā ar vecākiem bija sarūpējuši daudzveidīgus produktus Gulbenes zupas virtuvei.

“Kartupeļi, ķirbji burkāni, kāposti — esmu tik priecīga! Tas ir liels atbalsts. Viss vajadzīgs zupiņai. Bija arī ievārījumi. Tos dodu tālāk tantiņām. Vārīšu arī ķirbjus. Likšu burciņās un arī došu līdzi cilvēkiem. Bērni ieradās pie manis, biju sagatavojusi viņiem cienastu,” stāsta Ilga.

Viņa ir pateicīga visiem, kas palīdz. Ir, kas atved malku, kāds cits — produktus.

“Varbūt šis ir pēdējais gads, kad darbojas zupas virtuve. Man pašai jau ir diezgan daudz gadu, un zupas virtuve darbojas jau 17. gadu. Vajadzētu atpūsties, bet tajā pašā laikā žēl cilvēku, kuri nāk pēc siltās zupas. Viņi pie tā ir pieraduši. Kopumā zupu vāru aptuveni 60 cilvēkiem. Tas man nav grūti, bet izejvielu gan vajag daudz. Katru dienu vāru citādāku zupu.

Uz zupas virtuvi nāk salīdzinoši maz — kādi desmit, vienpadsmit cilvēki. Vairāk ir to, kam pievedam klāt. Aptuveni piecus, sešus gadus sadarbojos ar samariešiem. Viņi arī ved saviem klientiem zupu. Zupu vāru katru darbdienu, un darbs man sākas jau pulksten divos naktī. Man ir arī palīdze, ar kuru kopā strādājam,” stāsta Ilga.

Viņa saka, ka visvairāk nepieciešami ir kartupeļi un, ja kāds var ziedot, viņa būtu pateicīga. “Kartupelis jau ir pats galvenais. Ja nav kartupeļu, tad īsti nesanāk ne zupa, ne otrais ēdiens. Es jau vienu laiku kartupeļus priekš zupas virtuves pirku veikalā,” saka Ilga.

Laikraksts “Dzirkstele”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild laikraksti “Staburags”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Ziemeļlatvija”, “Dzirkstele”, “Alūksnes un Malienas Ziņas”