Sievišķīga un labsirdīga. Savējo dēļ ies caur ūdeni un uguni.

20. janvārī, dzimšanas diena bija aizkrauklietei Skaidrītei Būmanei. Todien gan nekas nemainījās, dzīve ritēja savu gaitu, kura pēdējā laikā šķiet pārāk steidzīga. Gaviļniecei nekas dzīvē nav kritis klēpī kā no gaisa — viss pašas izcīnīts, nopelnīts. Un varbūt tāpēc vislabāk izbaudīts teiciena “Sūram darbam saldi augļi” patiesums.

Sievišķīga un labsirdīga. Komunikabla, enerģiska, aktīva, dzīvespriecīga, izpalīdzīga, emocionāla. Stipra raksturā, ar cīnītājas garu, prasmi sevī saglabāt romantiku, gaišuma izjūtu. Gādīga, mīļa, laba saimniece. Var uzticēties, draugus nekad nenodos, savējo dēļ ies caur ūdeni un uguni. Ļoti laba intuīcija, strādīga un sportiska — tāda ir šīs nedēļas gaviļniece Skaidrīte Būmane draugu un tuvinieku skatījumā. Viņai tīk, lai būtu viss sakārtots, lai vasarnīcā būtu nopļauta zāle un ziedētu viskrāšņākās puķes.Cik gaviļniecei gadu? Ja neskatās pases datus — trīsdesmit. Jau vairākus gadus.

Es būšu agronome!

Skaidrīte ir beigusi Pļaviņu vidusskolu. Kad viņa patin atmiņu kamolu, redz meiteni, kura dzīvo Āpēnos, sešu kilometru attālumā no skolas. Uz to mērots ceļš gan ar divriteni, gan kājām, palaikam dzīvots arī skolas internātā. Īpaši grūts ceļš šķita aukstajās, sniegotajās ziemas dienās. Skaidrīte ģimenē bija trešais bērns. Māsiņa Valija nomira pavisam maziņa, Skaidrīte viņu nav redzējusi, brālis Jānis bija vecāks, arī viņš jau aizsaulē. Skaidrītes mamma nākusi no bāreņiem, kuru uzaudzināja audžuvecāki, tāpēc viņa bērniem vēlējās labāku dzīvi un rosināja izglītoties. Skaidrīte, redzot mammas dzīvi, kurā bija darbs un tikai darbs, vēlējās dzīvot labāk, izmācīties un dzīvot pilsētā. Kaut gan nenoliedz, ka lauki sirdī viņai vienmēr bijuši tuvi. Savulaik mamma stāstījusi, kad meitenei bija pieci gadiņi, viņa uzkāpusi uz krēsla un visiem svinīgi paziņojusi: “Es būšu agronome!”

Sevis pierādīšanas laiks

Vēlāk, skolas laikos, prioritātes gan mainījušās. Skaidrīte bija aizrautīga sportiste, īpaši patikusi distanču slēpošana, vēl tagad viņa ar lielu mīlestību atceras treneri Jāni Knodzi. Tā kā viņai bija labi rezultāti slēpošanā, bieži nācies braukt uz dažāda ranga sacensībām un treniņnometnēm. Beigusi vidusskolu, viņai pats par sevi saprotams šķitis, ka ies studēt toreizējā Fiziskās kultūras institūtā. Taču — ak vai! Pievīla veselība! Un tad laikam viņā ierunājās tā mazā piecgadīgā meitene, kura teicās mācīties par agronomi. Skaidrīte iesniedza dokumentus toreizējā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Agronomijas fakultātē. Pēc tam iesākās kāpums izglītības kalnā — Skaidrīte beidza akadēmiju, vēlāk iestājās LLU maģistrantūrā un turpināja studijas doktorantūrā, paralēli strādāja Skrīveru Zemkopības institūtā. Tajā nostrādāts vairāk nekā 20 gadu. Šeit doktora Pētera Bērziņa vadībā izstrādāts zinātniskais darbs. Pateicoties doktorantūras apmaiņas programmas iespējām, viņa gadu praktizējās Amerikā — Mičiganas Valsts universitātē. Saistībā ar dalību dažādās starptautiskās konferencēs bijusi arī Ķīnā. Vēl tagad atceras neaizmirstamo sajūtu, kad staigājusi pa Lielo Ķīnas mūri. Bijis arī daudz citu braucienu uz tuvākām un tālākam valstīm.

Dzīve uz riteņiem

Pēc promocijas darba aizstāvēšanas 2009. gadā Skaidrīti uzaicināja strādāt Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā par zirņu selekcionāri, kaut gan dzīvesvieta bija Aizkraukle. Un tā viņa katru nedēļu devās uz Priekuļiem un brīvdienās brauca mājās. Tomēr lielais attālums un ģimene bija izšķirošais faktors, kas noteica meklēt darbu tuvāk mājām. 2015. gadā Skaidrīte sāka strā-
dāt Rīgā — Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrā Laukaugu patoloģijas grupā. Skaidrīti uzaicināja par vadošo pētnieci un augu aizsardzības speciālisti. Un atkal dzīve turpinājās uz riteņiem maršrutā Aizkraukle—Rīga. Celšanās piecos no rīta, lai brauktu uz Rīgu, un atgriešanās mājās vēlu vakarā. Īsumā viņas darbu varētu raksturot tā: ikdienā tiek veikti augu aizsardzības līdzekļu efektivitātes, selektivitātes un pēcietekmes pārbaudes izmēģinājumi dažādu kultūraugu sējumos un stādījumos. Karstākais sezonas darba laiks ir no aprīļa līdz oktobrim, kad katra diena aizrit, braucot ar mašīnu uz lauku izmēģinājumu vietām gan graudaugiem, ziemas rapsim, pākšaugiem, kartupeļiem, gan kukurūzai teju vai pa pusi Latvijas — Pierīgā, Zemgalē, Kurzemē, Vidzemē. Skaidrītei darbs patīk un ir interesants, darba kolēģi ir gados jauni, aktīvi un dzīvespriecīgi.

Pateicīga ģimenei

Stāstot par darbu un studijām, kas nenoliedzami prasījuši daudz enerģijas un spēka, viņa vairākkārt uzsver, ka bez ģimenes atbalsta viņa to nevarētu veikt. Skaidrīte saka lielu paldies vīram Vilnim, kas viens pats tika galā ar dēla skološanu un audzināšanu, kamēr viņa stažējās Amerikā. Tagad sirdi iepriecina meita Ginta un dēls Ģirts, kā arī pieci mazbērni: Linda, Liene, Renārs, Adrija un jaunākais Anrijs, kuram šodien aprit septiņi mēneši.Kad jautāju, kāda ir viņas sapņu dāvana, viņa teic — galvenais, lai visiem maniem mīļajiem ir laba veselība. Un tad vēl piebilst: kad beigsies kovids, varbūt varētu aizbraukt kopā ar draudzeni ceļojumā uz dienvidiem, peldēties siltā jūrā un izbaudīt saules siltumu.***Stāstot par savu dzīvi, Skaidrīte bieži pieminēja mammu. Lūkojoties no mākoņu maliņas, viņa droši vien smaida — mammas mīlestības un domu spēks, ko viņa ielikusi meitai dzīves pūrā, lieti noderējis.