Sēreniešus interesē saimnieciskas lietas. Pirms tikšanās no iedzīvotājiem saņemti 24 jautājumi

Darba nedēļas sākumā uz tikšanos ar Aizkraukles novada domes un administrācijas pārstāvjiem pulcējās Sērenes pagasta iedzīvotāji. Sērenieši bija sagatavojušies un jautājumus iesūtījuši iepriekš.

Ar Sērenes pagasta iedzīvotājiem tikās Sērenes pagasta pakalpojumu centra vadītājs Juris Zirnis, Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietnieki Dainis Vingris un Andris Zālītis, deputāti Evija Vectirāne un Arvis Upīts, pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš, Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne, Sociālā dienesta vadītājs Edvarts Pāvulēns, Jaunjelgavas apvienības pārvaldes vadītāja Gunta Zvaigzne-Avakova un Jaunjelgavas kultūras centra direktore Sandra Smona.

Kā sanākušajiem pavēstīja Sērenes pagasta pakalpojumu centra vadītājs Juris Zirnis, pirms tikšanās saņemti 24 jautājumi, kas atspoguļoja to, kas aktuāls iedzīvotājiem.

Jānokārto inventarizācijas lieta

80. gados pagasta centrā uzbūvēja garāžas. Cilvēki vēlas zināt, kā jārīkojas, lai garāžas legalizētu? Pakalpojumu centra vadītājs atbildēja, ka vispirms visiem garāžu īpašniekiem jāpasūta inventarizācijas lieta — kopīga visām 44 garāžām. Kad inventarizācijas lieta nokārtota, ar īpašumu pierādošiem dokumentiem var doties uz būvvaldi, kur informēs, kā būvi legalizēt. Zeme ir pašvaldības īpašumā, iegūstot īpašumā garāžu, varēs izpirkt arī zem tās esošo zemi.

Starp iesūtītajiem bija arī jautājums par ūdens skaitītāju verifikāciju. Ūdens skaitītāji jāverificē reizi četros gados. Sērenē nav skaitītāju apmaiņas fonda. Tas nozīmē, ka pašiem jāpērk jauni skaitītāji, jāved tos verificēt. Kā lietot ūdeni, kamēr tiek verificēti skaitītāji? Ja ir vēlēšanās turpināt lietot to pašu skaitītāju, kamēr tas tiek verificēts, jāmaksā pēc vidējā patēriņa. Lielākoties cilvēki izvēlas iegādāties jaunus skaitītājus. Lai skaitītājus uzstādītu, jāvēršas pagasta pakalpojumu centrā, bet šo pakalpojumu var sniegt jebkurš uzņēmums vai individuālais komersants, kam ir attiecīgs sertifikāts.

Nedienas ar īpašniekiem

Būtisks ir jautājums par tiltu pār Lauces upi pie bijušajām mehāniskajām darbnīcām. Kad tam veikta tehniskā apsekošana, kas jāveic ar noteiktu periodiskumu atbilstoši standartam? Kad pēdējo reizi veikti uzturēšanas darbi, brauktuves attīrīšana no apauguma, koku un krūmu izciršana? Cik drošs tilts ir satiksmes dalībniekiem? “Tilts un ceļa posms līdz krustojumam 200 metru garumā ir uz tilta īpašnieka zemes,” saka Juris Zirnis. Īpašnieks nav izteicis vēlēšanos, lai pašvaldība pārņem šo posmu. Šogad sāks inventarizēt un reģistrēt pašvaldības ceļus. Ja pašvaldība uz sava vārda to reģistrēs kā inženiertehnisku būvi, tad būs spiesta darīt visu, ko nosaka normatīvie noteikumi. Pašlaik to var saukt par bezīpašnieka būvi, tāpēc to neremontē un negreiderē. Kā piebilda J. Zirnis, tās diemžēl ir privatizācijas laika sekas. Ja notiks nelaimes gadījums, pie kā tad vērsīsies? Vai pie tilta īpašnieka? J. Zirnis bilda, ka iniciatīva būtu jāizrāda zemes īpašniekam.

Kad tika izbūvēts un pēdējo reizi atjaunots brauktuves segums no Sērenes tautas nama līdz bijušajai cāļu fermai “Čiepas”? Kad plānots atjaunot segumu? Asfaltbetona segums klāts 90. gados. Šogad bija paredzēta rekonstrukcijas projekta izstrāde, bet pašvaldības budžets ir ļoti saspringts, līdz ar to no budžeta sadaļas projektēšana izņemta. Plaisas tiks apstrādātas ar bitumu un šķembu maisījumu, ar auksto asfaltu aizdarīs bedres. Sēreniešus interesēja, kad seguma atjaunošana tiks iekļauta budžetā?

Iebraucot Sērenes pagastā no Jaunjelgavas puses, netālu no bijušās cāļu fermas ceļam pieguļošajā teritorijā savulaik izveidotās dzelzsbetona konstrukcijas pārvērtušās būvgružos un kļuvušas nestabilas. Kad tiks sakārtota degradētā teritorija, lai neapdraudētu sabiedrības drošību? Ko līdz šim pašvaldība darījusi, lai rosinātu zemes īpašnieku šo teritoriju sakārtot? J. Zirnis sacīja, ka teritorija ir apsekota un atrasts zemes īpašnieks, kurš dzīvo un strādā ārzemēs. Pagasta pārvaldnieks ar viņu vairākkārt telefoniski sazinājies un ieteicis iespējamās darbības teritorijas sakopšanai. Īpašnieks gan tālāk par solījumiem nav ticis veselības problēmu dēļ. Pašlaik šī jautājuma risināšanā iesaistīta pašvaldības policija. Uz iebildi, ka jākomunicē rakstveidā, J. Zirnis atbildēja, ka viņam nav īpašnieka adreses. Vai šī jautājuma risināšanā nevar iesaistīt Valsts vides dienestu? Domes priekšsēdētāja vietnieks D. Vingris pauda, ka pašvaldība sodu var piemērot vairākkārt, līdz lieta nonāk tiesā, kas lemj par īpašuma atsavināšanu.

Nav nomas līgumu

Kad Sērenes centra laukumā izveidotajai tērauda konstrukcijai, kas pilda estrādes funkciju, plānots atjaunot vismaz apdari? Šajā gadā līdzekļi estrādei nav ieplānoti. “Jāredz estrādei pielietojums vai noslogotība, jo viss prasa lielu naudu. Ja gadā notiek divi trīs pasākumi… Estrāde, ārtelpu trenažieri nav uz pašvaldības zemes. Nav sakārtots nomas jautājums,” teic J. Zirnis. Nomas jautājums nav sakārtots arī saistībā ar citiem objektiem. Piemēram, stāvlaukumi pie mājām, kas ir pašvaldības bilancē, bet zeme ir dzīvokļu īpašnieku īpašums, malkas laukums pie katlumājas, ko izmanto dzīvokļu īpašnieki, bet tas ir uz pašvaldības zemes.

Pagaidām naudas nav

Iedzīvotāji vēlējās zināt, kāpēc līdz šim nav rekultivēta Totēnu izgāztuve? Rekultivācijas projektu īstenošana ir ļoti dārga. Izgāztuves teritorija pašlaik ir “Aizkraukles KUK” pārziņā, kas uzrauga, lai tur nenonāktu jauni atkritumi. Kā pastāstīja A. Zālītis, Aizkraukles novads piesaistīts Latgales atkritumu apsaimniekošanas reģionam. Viņš savās prognozēs nebija optimistisks, ka varētu rasties finansējums, lai izgāztuvi rekultivētu. Šobrīd lielāks apdraudējums ir naftas produktu piesārņojums Aizkrauklē, pie Pļaviņu HES, bijušās dzelzsbetona rūpnīcas teritorijā. Piesārņojums varētu nonākt Daugavā, pēc tam arī Baltijas jūrā, tādēļ vispirms jāsakārto šī teritorija. Totēnu izgāztuve varētu būt nākamā, ko iekļaut vides sakārtošanas plānā. Pagaidām tam naudas budžetā nav. Tas sēreniešu vidū raisīja neapmierinātību.

Situācija var pasliktināties

Runājot par attīrīšanas iekārtām, J. Zirnis zināja teikt, ka būvprojekts izstrādāts pagājušajā gadā. Attīrīšanas iekārtas uzbūvētas 1989. gadā, morāli un fiziski nolietojušās. Pašvaldība apsaimniekošanā tās pārņēma 2019. gadā. Lai panāktu notekūdeņu labāku attīrīšanu, veikta papildu aerācija dīķos un aerotankā, līdz ar to notekūdeņi bija attīrīti, pa reizei tie gan cieš no uzņēmuma “Sērenes piens”, lai gan tur ir ierīkota priekšattīrīšana. Iespējams, ka reizēm tā nedarbojas, kaut arī uzņēmums to noliedz. Bija iecere attīrīšanas iekārtu izbūvei piesaistīt Eiropas naudu. Dīķu aerācija papildu uzlabojumus dod, bet, tā kā attīrīšanas biotanki nedarbojas, kā vajag, galējā attīrīšana notiek dīķos, kuri aizaug. Ja dažu gadu laikā problēmu neatrisinās, situācija var pasliktināties.

Slēgs tautas namu

Sēreniešiem vienaldzīgs nav tautas nama liktenis. Vai ēkā plānots atjaunot telpas, vai tiks uzlabota energoefektivitāte? Tautas nams uzbūvēts 1908. gadā, pēdējās pārbūves veiktas 2003. un 2010. gadā, ēka tehniski apsekota 2018. gada jūnijā, kopējais stāvoklis — apmierinošs, dažās pozīcijās arī labs. Bija izveidota arī nepieciešamo darbu tāme, pēc 2018. gada cenām tā bija 112 500 eiro. Savulaik Jaunjelgavas novadā domē tika izvirzīts jautājums — remontēt tautas namu vai uzbūvēt sporta centru? Izvēle nosliecās par labu sporta centram.

Kultūras jautājumiem Sērenes pagastā pieskārās gan Jaunjelgavas kultūras centra direktore Sandra Smona, gan novada Kultūras pārvaldes vadītāja Anta Teivāne. Kā pastāstīja S. Smona, šajā gadā naudas pasākumiem atvēlēts tikpat, cik pērn — 12 tūkstoši eiro, savukārt pamatbudžets darbinieku algām un kultūras centra ēkas uzturēšanai ir 14 tūkstoši eiro. Šogad paredzēts rīkot vienu pasākumu mēnesī. Tā kā Sērene nav tālu no Aizkraukles un Jaunjelgavas, kur notiek vairāk pasākumu, tos var apmeklēt šajās vietās. Ja būs interese, varēs atrisināt arī transporta jautājumu, lai pasākumus varētu apmeklēt tie, kuriem nav personīgā transportlīdzekļa.

Kā vēlāk uzsvēra A. Teivāne, Sērenē plānotas strukturālas pārmaiņas. Juridiski ar 0,5 slodzes darbinieku, bez neviena mākslinieciskā kolektīva un mazo budžetu tautas nams struktūrvienībai neatbilst. Tāpēc Sērenes tautas nams kā struktūrvienība tiks likvidēts. Iecerēts, ka kultūras dzīve Sērenes pagastā būs Staburaga saieta nama un tās vadītājas Signes Sniedzes pārziņā.

Kultūras dzīvi Sērenē interesantu dara arī bibliotēka, rīkojot izstādes un citus kultūras pasākumus. Cilvēki atzīst, ka bibliotēku varētu apmeklēt biežāk, taču jāšķērso ceļš. Diemžēl šī problēma nav tik vienkārši risināma. Ir saņemts ieteikums tajā vietā ierīkot radaru, kas dažam pārgalvīgam braucējam liktu samazināt ātrumu.

Saglabāt racionālu saskarsmi

Sērenieši vēlējās uzzināt, vai palielinājies darbinieku skaits pašvaldības administrācijā. Skaidrību šajā jautājumā viesa pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš: “Visās teritorijās mēs gribam saglabāt racionālu saskarsmi, lai iedzīvotāji varētu atrast veidu, kā komunicēt ar pašvaldību. Mēs ļoti rūpīgi izvērtējam, un šobrīd visas jaunās štata vietas veidotas, samazinot kādas citas vietas. Neraugoties uz to, ka izveidotas jaunas amata vietas, kopskaitā darbinieku skaits ir samazināts.”

Kādai iedzīvotājai sasāpējis jautājums bija par stāvvietu pie Aizkraukles dzelzceļa stacijas. Tajā visām mašīnām vietas nepietiek, un braucamo nākas novietot ārpus stāvvietas. Pēc domes priekšsēdētāja vietnieka D. Vingra teiktā, jautājums ir risināms.

Vairākas sērenietes satrauca situācija ar kādu iedzīvotāju, kuru piemeklējušas smagas veselības problēmas. Aizkraukles novada Sociālā dienesta vadītājs E. Pāvulēns par to bija informēts. Ja cilvēks no piedāvātās palīdzības atsakās, ar varu nekas nav izdarāms.

Starp iesūtītajiem bija arī jautājumi par rotaļu laukuma izbūvi, ģimenes ārstu praksēm, iedzīvotāju konsultatīvajām padomēm. Saskaņā ar pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem Sērenes iedzīvotāju padomē būs jādarbojas septiņiem cilvēkiem. Domājams, ka pieteikšanās darbam padomē tiks izsludināta tuvākajā laikā. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.