Ienākumi Pierīgā un reģionos atšķiras arvien vairāk; lauž šķēpus par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu

ILMĀRS RANDERS

“Laikam sen neesat bijis galvaspilsētā! Atgādināšu, ka Rīga subsidē Liepāju ar desmitiem miljonu! Vismaz izturieties cieņpilni pret donoru!” tā sociālajā tīklā 12. decembrī ierakstīja “Jaunās Vienotības” pārstāve, Rīgas domes deputāte, Attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone, atbildot uz ierakstu, ko bija publicējis liepājnieks Aigars Prūsis. “Rīgā sabojā daudz labu lietu, taču nevajag uzskatīt, ka tā ir visur. Piemēram, koki kastēs nav nekas slikts, tos gan tādam nolūkam īpaši audzē, un tas nebūt nav vienkārši vai lēti. Taču, ja apakšzemes infrastruktūra neļauj, tas ir labs risinājums,” pie fotogrāfijas, kurā redzami koki kastēs uz ietves, rakstīja Prūsis. Šī vārdu apmaiņa izraisīja komentāru straumīti, kur daudzi pārmeta Rīgas domes deputātei augstprātību un neizpratni. Tas atspoguļoja arī to pretstāvi, kas ik pa laikam parādās starp pašvaldībām — tām, kuras dod, un tām, kuras ņem, un starp valsts institūcijām. Proti, diskusijas par Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) sistēmu.

Pilsētu kari Inesei Andersonei un Aigaram Prūsim apmainoties replikām (pieklājīgām), liepājnieks rīdziniecei ierosina atbraukt pieredzē un iesaka: “Risiniet galvaspilsētas problēmas, nevainojot visās nebūšanās reģionus. Rīga ir arī mana pilsēta, tajā dzīvo mani bērni ar ģimenēm, gluži tāpat kā daudziem liepājniekiem, kas jūs apgādā ar jauniešiem!”

Bet viedokļu apmaiņa citu starpā turpinājās. Uldis Šēns pēc Andersones ieraksta ironiski secina: “Sapratāt, pāķi? Neviens lauķis nedrīkst aizskart Rīgu, jo Rīga mums visiem naudu maksā!”

“Jāpiekrīt — ja Liepāja nesaņemtu 10% no saviem ieņēmumiem no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda (PFIF), diez vai Liepāja būtu tāda, kāda ir. Liepāja dzīvo uz dotācijām,” raksta kāds ar segvārdu “Vox populi”.

“Ja Rīga un Pierīga nebūtu (ne) veiksmīgi padarītas par ūdensgalvu, tad Liepāja ļoti labi iztiktu bez PFIF. Un arī citas lielās pilsētas, reģionu centri. PFIF ir sekas, likumsakarīgas muļķības sekas, veidojot nesaprātīgu reģionālās politikas modeli,” iebilst Karls. Arī Georgs Kronbergs iebilst un saka Inesei Andersonei: “Atgādināšu, ka pārējā Latvija subsidē Rīgu, piešķirot tai milzīgus ienākumus dodošo valsts galvaspilsētas statusu. Tā ka cieņpilni pret saviem labvēļiem būtu jāizturas tieši jums.”

Daiga Henkuzena raksta: “Esmu Latvijas pilsone, uztveru Latviju kopumā kā dzimteni. Vienmēr izbrīna šie pilsētu kari. Nu kas tas ir! Egoisms, kompleksi? Īpaši, kad rīdzinieki sāk pārmest par izlīdzināšanas fondiem, vai liepājnieki sāk mācīt rīdziniekus! Nevar galva izdzīvot viena, tāpat kā kāja vai roka.”

Nesen arī Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība “Rīgas metropole” izplatīja publisku paziņojumu, aicinot veikt izmaiņas līdzšinējā kārtībā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu un noteikt, ka valsts un pašvaldības veic vienādu iemaksu apjomu fondā. “Ja vēlamies redzēt Rīgu ekonomiski stipru un konkurētspējīgu ar Viļņu un Tallinu, tad jāļauj tai attīstīties par pašas līdzekļiem, nevis tos atņemt,” rakstīja Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA/ LRA).

Kopā 246 miljoni eiro

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) fonda ieņēmumi 2025. gadā plānoti 246 164 957 eiro apmērā. Šo summu veido 50 630 855 eiro valsts budžeta dotācija un 195 534 102 eiro pašvaldību iemaksas. Par to liecina Ministru kabineta (MK) noteikumi par PFI fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību 2025. gadā.

Pamatojoties uz Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu, šādi MK noteikumi jāizstrādā katru gadu, nosakot katrai pašvaldībai aprēķināto no izlīdzināšanas fonda izmaksājamo dotāciju vai izlīdzināšanas fondā veicamās iemaksas un kārtību. Pašvaldību iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā 2025. gadā veiks Rīga, Jūrmala un septiņi Pierīgas novadi. Latvijā ir septiņas valstspilsētas un 36 novadu pašvaldību teritorijas — kopumā 43 pašvaldības. Atbilstoši 2025. gada aprēķinam 34 pašvaldības saņems dotāciju no PFI fonda, bet deviņas pašvaldības PFI fondā veiks iemaksas — faktiski uzturēs no savu iedzīvotāju līdzekļiem.

Rīgas plānotā iemaksa ir vislielākā — 138,6 miljoni eiro jeb 15,7% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem.

Kārtība kopš 2016. gada

Pašreizējā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma ieviesta 2016. gadā, pieņemot jaunu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu. Kopš tā laika PFI aprēķinam izmantojot piecus katras pašvaldības izdevumus raksturojošus kritērijus un vērtētos ieņēmumus.

Četri izdevumus noteicošie kritēriji raksturojot katras pašvaldības iedzīvotāju skaitu un struktūru: kopējais iedzīvotāju skaits, bērnu skaits vecumā līdz sešiem gadiem, bērnu un jauniešu skaits vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem, kā arī darbspējas vecumu pārsniegušo iedzīvotāju skaits. Piektais kritērijs esot pašvaldības teritorijas platība.

Savukārt terminu “vērtētie ieņēmumi” pamatā piemērojot diviem galvenajiem nodokļu ieņēmumiem pašvaldību budžetos: attiecīgajam gadam prognozētos IIN un nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus. Pašvaldības, kurām pēc likumā noteiktajiem kritērijiem vērtētie ieņēmumi ir mazāki par vidējiem ieņēmumiem, izmantojot diezgan komplicētas formulas aprēķinus, saņem dotāciju no PFI fonda (60% apmērā no prognozētā iztrūkuma). Savukārt pašvaldības, kurām vērtētie ieņēmumi ir lielāki, veic iemaksas PFI fondā.

Sistēma ilgtermiņā neesot attaisnojusies

Ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma mērķis bijis radīt pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, kā arī veicināt to iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā.

Vai mērķis sasniegts un sistēma attaisnojusies? “Jau tad, ka pašreizējo Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu izstrādāja un pieņēma, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) norādīja, ka tas nerada pārliecību par sistēmas spēju darboties ilgtermiņā.

Tagad redzam, ka mūsu prognozes ir piepildījušās: pēc nodokļu reformas būtiski palielinājusies disproporcija starp pašvaldībām ar zemākiem un augstākiem ieņēmumiem, tādējādi aizvien vairāk pieaug donorpašvaldību maksājumi PFI fondā, savukārt reģionu pašvaldībām nepietiekams pašu resursu apjoms tikai palielinās. Pašvaldībām piekritīgā nodokļu ieņēmumu daļa, kopš šis likums stājies spēkā, ir būtiski samazinājusies, un 2025. gadā tā veidos tikai 16% no nodokļu ieņēmumiem valsts kopbudžetā. Bet vēl pirms pieciem gadiem pašvaldībām piekritīgā nodokļu ieņēmumu daļa pārsniedza 20%,” situāciju skaidro LPS padomniece Lāsma Ūbele.

Uz pašvaldību rēķina iepriekšējos gados esot veikta darbaspēka nodokļu reforma, par labu valsts budžetam pārdalīti dabas resursu nodokļa un azartspēļu nodokļa ieņēmumi. Bez papildu finansējuma pašvaldībām noteiktas jaunas autonomās funkcijas, pieņemta virkne normatīvu, kas būtiski palielina pašvaldību izdevumus bez atbilstoša ieņēmumu pieauguma u. c.

“Rezultāts ir tāds, ka praktiski jau visas pašvaldības saskaras ar naudas nepietiekamību. Savukārt darbaspēka nodokļu reforma ietekmē to reģionu pašvaldības, kuru teritorijās strādājošo darba samaksa ir mazāka. Mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijas reģionos joprojām būtiski atšķiras. Piemēram, Latgalē tā ir par vairāk nekā 30% mazāka nekā Rīgā, līdz ar to atšķiras arī strādājošo nomaksātais IIN pašvaldību budžetos.

Šobrīd īstenotā darbaspēka nodokļu reforma un izmaiņas IIN politikā (neapliekamā minimuma pieaugums, nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošo personu palielinājums u. tml.) nāk par labu strādājošajiem un uzņēmējiem, bet rada problēmas virknei pašvaldību, jo samazinās iedzīvotāju veiktie IIN maksājumi to budžetos. Attiecīgi samazinās arī šīm pašvaldībām piekrītošā IIN ieņēmumu daļa.

Lielākā vidējā mēneša bruto darba samaksa ir Rīgā un Rīgas reģionā. Tāpat šajā reģionā ir lielākais iedzīvotāju un darba vietu skaits, attiecīgi Pierīgas pašvaldībām ir arī lielākie IIN ieņēmumi.

Līdzīga situācija ir arī ar nekustamā īpašuma nodokli — deviņu Rīgas reģiona pašvaldību nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, kas piedalās izlīdzināšanā, veido 64% no kopējiem nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem PFI aprēķinā, un attiecīgi pārējo 34 pašvaldību daļa ir tikai 36%. Vienlaikus jāatzīmē, ka Rīgas reģiona pašvaldībās deklarētā dzīvesvieta ir 47% Latvijas iedzīvotāju,” vēsta Lāsma Ūbele.

Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka situācija ir jāmaina, sarunās ar Finanšu ministriju jau esot panākta vienošanās, ka turpinās darbu pie PFI sistēmas pilnveides.

LPS uzskata, ka jāpalielina tā pašvaldību ieņēmumu daļa, kas paliek katras pašvaldības rīcībā, tādējādi sekmējot pašvaldību attīstības iespējas no pašu resursiem. Savukārt donoru pašvaldību dalības samazinājumu PFI fondā jāaizstāj ar līdzvērtīgu valsts budžeta dotācijas pieaugumu, kuras iemaksu proporcija nepilnu 15% apmērā PFI fondā faktiski neesot mainījusies kopš 2016. gada.

Finanšu ministrija: par 9% vairāk nekā 2024. gadā

Finanšu ministrija arī informē, ka Ministru kabinets un Latvijas Pašvaldību savienība ir vienojusies — šogad PFIF aprēķinu veiks pēc pašreizējā likuma un darbs pie sistēmas pilnveides turpināsies.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksejs Jarockis vēl atzīmē, ka PFIF aprēķinā pašvaldībām izmanto vienotus kritērijus un šobrīd neesot iespējams mainīt fondā paredzēto pašvaldību iemaksu apjomu. “Papildus jāatzīmē, ka PFI aprēķinam izmanto informāciju no valsts administrētām datubāzēm, tādā veidā nodrošinot PFI aprēķinā iekļauto datu pārbaudāmību un salīdzināmību,” vēsta A. Jarockis.

Viņš arī uzsvēra, ka tagadējā PFI sistēmā izmantotās kritēriju grupas, proti, iedzīvotāju skaits un to demogrāfiskā struktūra, kā arī pašvaldības teritorija, vistiešākajā mērā korelējot ar pašvaldībām uzlikto pienākumu nodrošināt pakalpojumus saviem iedzīvotājiem, ievērojot Pašvaldības likumā noteiktās autonomās funkcijas. Turklāt 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, PFI fondā esošie līdzekļi plānoti par 9% vairāk.

FM pārstāvis arī informēja, ka 2025. gadā papildu valsts budžeta līdzekļi 2,5 miljonu eiro apmērā piešķirti drošības stiprināšanai piecām ES ārējās robežas pašvaldībām (Alūksnes, Balvu, Augšdaugavas, Ludzas un Krāslavas novadam), finansējumu sadalot uz katras pašvaldības ārējās robežas kilometriem. Šāds risinājums ir piemērots pirmo reizi. 

Meklējam iespējas strādāt efektīvāk

LEONS LĪDUMS, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs

Aizvadītajā gadā mūsu pašvaldība saņēma 5,6 miljonus eiro no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, kas ir aptuveni 9% no kopējā pašvaldības budžeta. Papildu iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļu ieņēmumiem, Pašvaldību izlīdzināšanas fonda “piešprice” ir būtiska, lai mēs nodrošinātu izdevumus pašvaldības funkciju veikšanai. Piemēram, lai visu gadu nodrošinātu nepieciešamo ceļu un ielu kvalitāti, papildu piešķirtajiem līdzekļiem šim mērķim mēs vienu trešdaļu (360 000 eiro) līdzekļu piemaksājam. Arvien pieaug valsts uzticētie pienākumi pašvaldībām, kas liek meklēt papildu finansēšanas iespējas tām.

Jānodrošina finansējums pašvaldības pirmsskolas iestāžu uzturēšanai, pedagogu un darbinieku atalgojumam.

Šogad un nākamgad realizēsim investīciju projektus par 22 miljoniem eiro. Bez pieejama pašvaldības līdzfinansējuma tas nebūtu iespējams. Rezultātā pastiprinātos iedzīvotāju un uzņēmēju aizplūšana no novada.

Arī Eiropas Savienībā ir valstis, kuras iemaksā vairāk, lai līdzsvarotu visu valstu attīstību un izlīdzinātu iedzīvotāju labklājību. Līdzīgs izlīdzināšanas mehānisms darbojas arī mūsu valstī. Vai ir alternatīva?

Arī mūsu novadā ir lielas valsts mežu platības, vai tā saucamā “celmu nauda” nevarētu palikt pašvaldībās? Vai, piemēram, Pļaviņu hidroelektrostacijas esamība novadā dod mums kādas priekšrocības nodokļu ieņēmumos? Pastiprinās Daugavas krastu erozijas postījumi, neregulāri mainās ūdens līmenis — uzņēmējdarbība tiek bremzēta upes piekrastē.

Nelīdzsvarota valsts teritorijas attīstība mazina kopējo valsts drošību, jo tas veicina iedzīvotāju neapmierinātību ar savu valsti! Tā ir aksioma.

Bet, neskatoties uz šo saņemamo “piešprici”, mēs meklējam iespējas strādāt efektīvāk. Piemēram, pagājušajā gadā samazinājām pašvaldības darbinieku skaitu par 3%. Ir svarīgi kritiski izvērtēt pašvaldībai piederošos īpašumus. Jāatsakās no tiem, kuri nav nepieciešami pašvaldības funkciju veikšanai, vai to uzturēšana prasa papildu nesamērīgus līdzekļus.

Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Latvijas Avīze” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Dzirkstele”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild laikraksts “Latvijas Avīze”.