Sandra Pumpure
Civilā aizsardzība šobrīd ir viens no galvenajiem drošības jautājumiem, kas aktuāls ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā un katrā novadā. Saistībā ar to arī Aizkraukles novada pašvaldībā pagājušā gada nogalē jaunā redakcijā apstiprināts civilās aizsardzības plāns, kā arī paveikti būtiski pasākumi iedzīvotāju drošības stiprināšanai.
Izvērtēti riski
Aizkraukles novada civilās aizsardzības plāns izstrādāts atbilstoši spēkā esošajiem likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, tajā skaitā Valsts civilās aizsardzības plānam. Apjomīgajā dokumentā ir informācija par teritorijas raksturojumu, iespējamajiem riskiem, paredzamo rīcību, iedzīvotāju, institūciju izmitināšanu un evakuāciju apdraudējuma gadījumā, kā arī citi jautājumi, tostarp ieteikumi iedzīvotājiem konkrētu apdraudējumu gadījumā.
Novadā ir pietiekami garš paaugstinātas bīstamības objektu saraksts, kurā iekļauts Pļaviņu HES un pārējās nelielās elektrostacijas, degvielas uzpildes stacijas. Aizkrauklē, Skrīveros un Koknesē ir arī dabasgāzes vadi ar atzariem no Rīga—Daugavpils maģistrāles. Novadā ir arī bagātīgas meža teritorijas, to šķērso dzelzceļš un valsts nozīmes autoceļi, pa kuriem pārvadā arī bīstamas kravas. Katrs gads ir kā nezināmais saistībā ar iespējamajiem plūdiem, ko var raisīt ledus iešana, veidojot sastrēgumus Daugavā, kas ir ļoti aktuāli Pļaviņu pilsētai. Jāņem vērā arī citi riski, tajā skaitā apdraudējums iespējama militāra iebrukuma vai tā draudu gadījumā. Lai arī daļa risku mūs, visticamāk, nevar skart, ignorēt tos nevar. Tā ka izaicinājumu drošībai ir daudz.
Patvertnes apzinātas
Aizkraukles novada pašvaldības civilās aizsardzības speciālists Jurijs Maškovs atzina, ka kopā ar Aizkraukles novada Civilās aizsardzības komisiju patiesi paveikts liels darbs, lai izvērtētu situāciju un izveidotu detalizētu reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu plānu apdraudējuma gadījumā. Tas ietver arī patvertnes, ko iedzīvotāji varēs izmantot pēkšņa apdraudējuma gadījumā.
Aizkraukles novada pašvaldības civilās aizsardzības speciālists Jurijs Maškovs
Civilās aizsardzības speciālists piebilda, ka problēmu rada tas, ka valstī vēl nav pieņemti visi nepieciešamie normatīvie akti, kas precīzi regulē patvertņu kategoriju iedalījumu un būvnormatīvus jaunu celtniecībai. “Ledus” gan ir izkustējies, un šajās dienās Ministru kabinets atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”. Tas paredz un nostiprina likumdošanā patvertnes jēdzienu, nosaka obligātu to izbūvi atsevišķām ēku grupām, kā arī regulējumu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai militāra konflikta, kara vai katastrofas gadījumā. Dokuments vēl jāapstiprina Saeimā.
— Ņemot vērā iepriekš izstrādātās vadlīnijas, kurām pagaidām gan vēl ir tikai rekomendējošs raksturs, par minimālajām tehniskajām prasībām ēkās esošo telpu vai telpu grupu piemērotībai patvertnes vai vietas, kur var patverties, izveidošanai, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki apsekoja pašvaldībai piederošu ēku pagrabstāvu telpas un noteica telpas, kas novadā atbilst vai daļēji atbilst patvertnes vajadzībām, un iegādājās atbilstošas patvertņu zīmes. Tās nodotas pašvaldībai, un jau izvietotas pie šīm ēkām, — stāsta Jurijs Maškovs.
Aizkraukles novadā kopumā apzinātas 45 piemērotas vietas, kur varētu patverties, bet par atbilstošām atzītas četras — Aizkraukles novada vidusskolas ēka Draudzības krastmalā, pilsētas bibliotēka un mūzikas skola Aizkrauklē, kā arī Kokneses apvienības pārvaldes ēka. Pēc normatīvo aktu projektiem, visas atbilstu trešās kategorijas patvertnēm, kas izveidotas, pielāgojot esošas būves vai to daļas. Tās paredzētas, lai mazinātu sprādziena triecienviļņa ietekmi, pasargātu no šķembām, un tajās iespējams uzturēties īslaicīgi, kamēr ir tiešs apdraudējums Jurijs Maškovs atzina, ka kopumā nav tik vienkārši sameklēt atbilstošas telpas patvertnēm. Problēma ir arī ar vairākām izglītības iestādēm, kuru ēkām nav pagrabstāvu, un arī tuvumā nav piemērotu telpu, kur uzturēties briesmu gadījumā. Tā ka darba vēl ļoti daudz.
Vairāk iespēju
Civilās aizsardzības plānā iekļautas arī evakuācijas pulcēšanās vietas, kas paredzētas iedzīvotājiem, kuriem nav sava transporta, lai evakuētos no apdraudētās teritorijas. Tādas kopumā ir 44 visā novada teritorijā. Evakuācijas prioritāte ir iedzīvotāji, kas brīvprātīgi piekrīt evakuācijai un cilvēki ar īpašām vajadzībām un viņu atbalsta personas, mātes ar mazgadīgiem bērniem līdz 14 gadu vecumam, pensijas vecuma cilvēki un citi, kurus būtiski evakuēt prioritāri, piemēram, slimnieki, grūtnieces, sociālās aprūpes institūciju klienti.
Noteikti arī evakuācijas punkti, kas būs īpaši izveidotas drošas un ērti pieejamas vietas, lai nodrošinātu iedzīvotāju evakuāciju un pārvietošanu militāra iebrukuma, katastrofas vai to draudu gadījumā. Kā skaidro Jurijs Maškovs, tajos pakalpojumu klāsts jau paredzēts plašāks, ar noteiktu skaitu darbinieku katrā, lai var uzņemt arī citu novadu iedzīvotājus pirms pārvietošanās uz citu vietu. Aizkraukles novadā evakuācijas punkti noteikti Aizkraukles kultūras centrā un vidusskolās Aizkrauklē, Koknesē, Skrīveros, Pļaviņās, Neretā un Jaunjelgavā.
Pirms cilvēku evakuācijas no katastrofu apdraudētajām vai skartajām teritorijām jānodrošina apziņošana, ko paredzēts veikt ar pieejamajiem sakaru līdzekļiem — mobilajiem un fiksētajiem tālruņiem, rācijām, radiosakariem, masu medijiem un citiem tobrīd pieejamiem veidiem. Papildus izmantos civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas sirēnas, kas novadā ir uz ēkām Aizkraukles poliklīnikā, Aizkraukles pagasta kultūras namā, Jaunjelgavas vidusskolā un SIA “Pļaviņu Komunālie pakalpojumi”. Skrīveros, Koknesē un Neretā trauksmes sirēnas nav ierīkotas.
Sakariem liela nozīme
Šī gada pašvaldības budžetā paredzēti papildu līdzekļi civilajai aizsardzībai, paredzot iegādāties sešus ģeneratorus un bāzes staciju kopsummā par vairāk nekā 30 000 eiro. Jurijs Maškovs teic, ka tās ir lietas, kas teritoriālo pārvalžu vadītājiem un citām atbildīgajām amatpersonām palīdzēs sazināties un koordinēt tālāko rīcību, jo novada teritorija ir plaša. Turklāt to sadala Daugava, un, piemēram, kāda apdraudējuma radītu seku rezultātā var būt neiespējama nokļūšana no viena krasta uz otru. Tad sakariem būs liela nozīme. Savukārt ģeneratori nodrošinās elektrības piegādi nepieciešamajām iekārtām, kuras atradīsies svarīgos objektos, piemēram, evakuācijas punktos.
— Katram valsts lēmumam civilajā aizsardzībā jāiet roku rokā ar pašvaldībām, un daudz ko no minētā visticamāk jau bija jāsagādā iepriekš. Kamēr notiek likumu pieņemšana, pašvaldība nesēž dīkā, bet izmanto savas iespējas drošības stiprināšanai. Visiem Aizkraukles novada pašvaldības darbiniekiem nodrošināta apmācība civilās aizsardzības jautājumos, un tā integrēta elektroniskajā darba aizsardzības sistēmā kā e-apmācība. Līdz ar to katrs darbinieks, kā tas noteikts normatīvajos aktos, regulāri iepazīst materiālus civilajā aizsardzībā, — teica Jurijs Maškovs.
Palīdzēt pašiem
Arī iedzīvotājiem jābūt informētiem un sagatavotiem, jo drošība ir mūsu pašu rokās. Aizkraukles novada pašvaldības mājaslapā ir sadaļa “Civilā aizsardzība”, kur ir pieejama plaša informācija par to, kāda ir rīcība apdraudējuma gadījumā, kur meklēt palīdzību, kā arī par to, kā palīdzēt sev pašiem — Aizkraukles novada civilās aizsardzības plāns, bukleti, kā rīkoties krīzes, pārrobežu radioaktīvā piesārņojuma, atomelektrostacijas avārijas, kara gadījumā, ja ir elektrības padeves pārtraukums.
Informācija regulāri tiek atjaunota vai papildināta, un tā pieejama arī vieglajā valodā, uzskatāmi skaidrojot, kā rīkoties katrā situācijā. Ar to vajadzētu iepazīties ikvienam, jo neparedzētas situācijas var būt dažādas. Tad zināšanas un prasmes var glābt gan dzīvības, gan palīdzēt pārvarēt briesmas.
Aicina ielādēt pašvaldības mobilo aplikāciju
Aizkraukles novada pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece Evija Vectirāne piebilda, ka iedzīvotājiem, kuri to nav izdarījuši, ir svarīgi savos tālruņos ielādēt Aizkraukles novada pašvaldības mobilo lietotni “Aizkraukles novads”. Tās lietotāji jau tagad saņem tā saucamos uznirstošos ziņojumus par dažādiem riskiem, piemēram, brīdinot par vētru, un kādi piesardzības pasākumi jāievēro. Līdzīgi paziņojumi ir arī par citām situācijām, tostarp plūdu draudu gadījumā Pļaviņās. Tādā veidā operatīvi un vienlaikus lielu skaitu cilvēku iespējams informēt par svarīgo.
— Pašvaldībā strādā, lai mēs būtu gatavi dažādu apdraudējumu gadījumos. Šobrīd aktuālais bija iegādāties nepieciešamās saziņas iekārtas, un nākamais svarīgākais darbs ir patvertnes. Sadarbībā ar vadītājiem to iestāžu ēkās, kas atzītas par piemērotām patvertnēm, jānodrošina to sakārtošana atbilstoši prasībām. Tie nav lieli ieguldījumi vai darbs, jo pamatā vajadzīga telpu atbrīvošana. Tā ka arī paši kaut pa nelieliem solīšiem varam virzīties uz priekšu, negaidot valsts likuma apstiprināšanu, — teica Evija Vectirāne.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.
Reklāma