Rutas Bērziņas romānā “Baltās takas” notikumi risinās Pļaviņās

Šī gada izdoto grāmatu klāstu papildinājis Rutas Bērziņas pirmais romāns “Baltās takas”. Darbs, kura notikumi risinās Pļaviņās. Lasītāji grāmatas lappusēs mēģina atpazīt ne tikai visiem zināmās vietas, bet arī personāžus. Autore atzīst, ka pa kādai situācijai vai raksturam dzīvē noskatīts, tomēr tas literārs darbs. Arī es izlasīju romānu, un jāatzīst — bija interesanti sekot līdzi sižeta notikumiem. Darbs ieintriģēja vairāk uzzināt arī par pašu autori, un Ruta Bērziņa atsaucīgi piekrita sarunai.
Viss kā dzīvē
— Kā tapa grāmata?
— Rakstīju viegli un tā, kā domāju, jo grāmata ir stāsts par manām dzimtajām Pļaviņām un cilvēkiem. Tā sarakstīta pirms 50 gadiem, kad tas viss vēl bija svaigā atmiņā — vietas un izjūtas, slēpošana, kas palikusi tuva visu dzīvi. Manas dzīves nepieciešamība ir arī rakstīt.
— Daudzi grāmatas lappusēs cenšas saskatīt pazīstamas vietas un cilvēkus.
— Man ir jautājuši, vai romānā ir kaut kas no manas dzīves, bet nē. Kad mazmeita izlasīja grāmatu, viņa teica — ja nezinātu manu dzīvesstāstu, domātu, ka tā ir par mani. Tik patiesi un dzīvi. Tas man ir brīnišķīgs kompliments. Romānā ir tikai daži reāli personāži. Viens no tiem mūsu visu iemīļotais skolotājs Artūrs Grīvnieks un skolas direktors Alfrēds Staris. Pārējie gan nē. Rakstura īpašības paņemtas no viena vai otra, ir dažādas dzīvē noskatītas situācijas. Skolas laika nedarbi un aizraušanās ar slēpošanu gan ir no maniem laikiem.