Agita Grīnvalde-Iruka
Stāstot par apkures sezonu, daudzdzīvokļu mājās patērēto siltuma apjomu un māju siltumnoturību, namu apsaimniekošanas uzņēmuma “Lauma A” vadītājs Andris Zābelis atgādina seno parunu par ratu taisīšanu ziemā un ragavu vasarā.
Ievērojama maksas starpība
Noslēdzoties apkures sezonai, katras Aizkraukles daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji var izvērtēt, kāda tā bijusi un, gatavojoties nākamajai, padomāt par to, kā vislabāk ietaupīt. “Dati par daudzdzīvokļu mājām, piemēram, Bērzu, Draudzības, Jaunceltnes un citās ielās, rāda ievērojamu atšķirību apkures patēriņa rādītājos. Piemēram, Spīdolas ielā 8 un Maurēnu ielā 8 rādītāji ir vieni no labākajiem un tajās ir zemākais apkures patēriņš. Maurēnu ielā 8 decembrī maksa par apkuri bija tikai 0,91 eiro par kvadrātmetru. Savukārt Lāčplēša ielā 37 un Maurēnu ielā 4 tas ir vismaz divas reizes lielāks. Šajās mājās decembrī maksa par apkuri pārsniedza divus eiro par kvadrātmetru. Arī Jaunceltnes ielā 23/1 un Kalna ielā 1 Aizkraukles pagastā tas ir ļoti liels, kas norāda uz nepieciešamību veikt papildu energoefektivitātes uzlabojumus,” stāsta A. Zābelis.
Jāpārvar nedrošības sajūta
Uzņēmuma vadītājs teic, ka ik gadu katrā mājā veic tehnisko apsekošanu un arī vērtē, ko varētu darīt, lai samazinātu siltuma patēriņu un apkures izmaksas. Visefektīvākā, protams, ir kompleksā siltināšana, taču šāds projekts prasa arī lielākus ieguldījumus. Viens no iemesliem, kāpēc ar māju siltināšanu neveicas tik naski, kā gribētos, ir cilvēku bailes ņemt aizņēmumu. A. Zābelis atzīst, ka zināmā mērā bailes ir pamatotas, jo pēdējā laikā piedzīvotas dažādas krīzes — kovids, energokrīze, nestabilā ģeopolitiskā situācija. Tas rada nedrošības sajūtu ilgtermiņā, lai gan Euribor likmes ir nokritušās, arī būvdarbu izmaksas ir stabilizējušās. Pie tam māju siltināšanai var saņemt finanšu institūcijas ALTUM līdzfinansējumu. Piedāvājot valsts atbalsta programmas energoefektivitātes paaugstināšanai, pat izveidots kalkulators, kur var izrēķināt, cik iedzīvotājiem būtu jāmaksā, aizņemoties konkrētu summu.
Arī nelieli darbi ļaus ietaupīt
Taču, ņemot vērā aizkraukliešu mazo atsaucību un piesardzību, A. Zābelis piedāvā ‘‘to ziloni sagriezt mazākos gabaliņos’’ un sākt ar izmaksu un darbu ziņā mazākiem energoefektivitātes pasākumiem — siltuma zudumus var samazināt logu un durvju nomaiņu, bēniņu un pagraba siltināšana. Novecojusi apkures sistēma var palielināt patēriņu par 40 %, līdz ar to aktuāla varētu būt apkures cauruļu modernizācija. A. Zābelis teic, ka pirmais solis, kas būtu jāveic siltuma zudumu samazināšanas virzienā, ir energoaudits, kas palīdzēs noteikt, kur tad siltums visvairāk tiek zaudēts. ‘‘Energoaudits ir labs izejas materiāls, lai saprastu, ar ko sākt. Tas palīdzētu sakārtot prioritāros darbus katrā konkrētajā mājā. Pagājušajā gadā, piemēram, trijās mājās nosiltinājām bēniņus. Šos darbus turpināsim arī šajā gadā,’’ saka A. Zābelis.
Aktīvi jāpiedalās lēmumu pieņemšanā
Eiropas Savienība noteikusi prasību 2030. gadam par apkures patēriņu, kas nosaka, ka saskaņā ar ES Klimata mērķiem 2030 esošām ēkām jāsamazina enerģijas patēriņš vismaz par 30 %. Daudzdzīvokļu mājām ieteicamais apkures patēriņš nepārsniegtu 100–150 kWh/m² gadā (atkarībā no ēkas tipa un klimata). Piemēram, ja mājas patēriņš decembrī bija 25 kWh/m², gada laikā tas varētu sasniegt ~300 kWh/m², kas ievērojami pārsniedz ES mērķus. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veicinātu energoefektivitāti, Latvijas Ministru kabinets ir paplašinājis tiesības pārvaldniekiem. Tiem ir dotas tiesības iesniegt dzīvokļu īpašniekiem energoauditu rezultātus un ierosināt renovācijas pasākumus, un īpašnieku sapulces var pieņemt lēmumus par energoefektivitātes uzlabošanu, pat, ja daži īpašnieki tam pretojas. Ņemot vērā šīs sezonas datus par siltuma patēriņu, ‘‘Lauma A’’ arī rosinās prioritāri veikt energoauditus mājām ar augstāko patēriņu un iegūtos datus izmantot, lai plānotu siltumizolāciju, apkures sistēmu modernizāciju un citus pasākumus. A. Zābelis piebilst: ‘‘Ja mums izdotos sakārtot vismaz pāris māju, tas būtu labs paraugs pārējiem, varētu novērtēt ieguvumus un mudināt arī citu māju iedzīvotājus sekot piemēram. Taču dzīvokļu īpašniekiem aktīvi jāpiedalās mājas lēmumu pieņemšanā, kā arī nevajadzētu baidīties izmantot valsts atbalsta programmas. Lai sasniegtu mērķus, nepieciešama īpašnieku un pārvaldnieku sadarbība, koncentrējoties uz energoauditu rezultātiem un tehnisko risinājumu ieviešanu. Sliktāko rādītāju mājām jāveic ārkārtējas renovācijas darbi, izmantojot gan privātos, gan valsts līdzekļus.
Reklāma