Agita Grīnvalde-Iruka
IESAKA AGITA GRĪNVALDE-IRUKA, laikraksta “Staburags” redaktore
Guntis Veits, Armands Alksnis, Gundars Lintiņš un Aivars Vīksna — šādā sastāvā grupa “Credo” kāpa uz skatuves Aizkraukles kultūras centrā, lai ar enerģijas pārpilnu un jaudīgu koncertu vairāk nekā divu stundu garumā iepriecinātu skatītājus, kas bija sanākuši un sabraukuši no tuvākām un tālākām vietām.
Leģendārā roka grupa šogad atzīmē 50 gadu pastāvēšanu, un kā vēsta internetā atrodamā informācija, aktīvi koncertējusi no 1974. līdz 1990. gadam, tad ieturējusi nelielu pauzi un ar jaunu jaudu uz skatuves atgriezusies 1997. gadā. Šajā laikā grupas sastāvs vairākas reizes mainījies un no pašreizējā sastāva Guntis Veits un Armands Alksnis ir senākie tās dalībnieki, lai gan Alksnis vismaz desmit gadus neuzstājās grupas sastāvā un atgriezies tikai šajā gadā. Nedaudz vēlāk grupai pievienojās Aivars Vīksna un no 2001. gadā kopā ar “Credo” ir arī bundzinieks Gundars Lintiņš. Īpašs prieks, ka divi no “Credo” mūziķiem — Aivars Vīksna un Armands Alksnis ir cieši saistīti ar Aizkraukles novadu.
Koncerta, kura nosaukums “Sievietes — mūsu spēks un daile” pirmā daļa, kā jau veltījums daiļajām dāmām un mīlestībai, bija liriskāka un romantiskāka. Tajā izskanēja arī dziesmas, kuras iepriekš nebiju dzirdējusi. Taču otrajā daļā kultūras centru piedārdināja kārtīgs roks un “Credo” klasika. 1981. gadā “Mikrofona aptaujā” panākumus guvusī Raimonda Paula dziesma “Meitene ar kallu ziediem”, kas patiesībā ir veltījums Alūksnes kapu svētkiem. Jāņa Groduma radītā “Ziņģe par bailēm”, kuru kā sacīja Guntis Veits, Jānis esot viņam uzdāvinājis, bet vēlāk gribējis iegūt atpakaļ, bet bijis jau par vēlu, jo “Credo” to jau bija palaidusi tautās. Un daudzas citas. Repertuārā ir Raimonda Paula, ar kuru grupa ilgus gadus sadarbojusies, Armanda Alkšņa un Gunta Veita radītās dziesmas. Skatītāju īpaši iemīļotā “Tur aiz mākoņiem ir saule” ar Guntara Rača vārdiem iekļauta Skolēnu dziesmu svētku repertuārā un 2003. gadā jauniešu koru koncertā izskanēja “Skonto” stadionā.
Lielisks koncerts, kas atsauca atmiņā gan skolas laiku ballītes ar dziesmu “Lietus”, gan man pašai tik mīļo “Ekrāns balts un neparasts”.
Grupas puiši pēc koncerta gan bija nedaudz saskumuši, ka zālē bija palikušas brīvas vietas, taču lielā skatītāju mīlestība, ko grupa, kas nupat mūzikas ierakstu gada balvā “Zelta mikrofons” ieguva balvu par mūža ieguldījumu latviešu mūzikā, to noteikti atsvēra. Un to apliecināja gan ilgās stāvovācijas koncerta noslēgumā, gan tas, ka skatītāji vēl ilgi nevēlējās mūziķus laist nost no skatuves, lūdzot dziedāt vēl.
Reklāma