Riņķadancis ap valsts valodu

Daugavpilī lielu sašutuma vētru sacēlusi Valsts valodas centra rīkotā valsts valodas prasmju pārbaude izglītības iestādēs. Pārbaudei pakļauti apmēram 500 skolotāju, un tā tiek veikta skolās, kurās notiek pakāpeniska pāreja uz mācībām valsts valodā. Ar jauno mācību gadu programmas valsts valodā jāapgūst visos izglītības posmos.

Šī pārbaude radījusi satraukumu skolotājos, ir ziņas, ka skolu vadība ir saņēmusi atlūgumus. Daugavpils pašvaldība lūgusi atbildīgajām iestādēm pārtraukt valsts valodas prasmju pārbaudi pedagogiem mācību gada vidū, jo tādējādi skolām var rasties problēmas īstenot mācību programmas. Šādu lūgumu pašvaldība nosūtījusi Izglītības un zinātnes ministrijai, Valsts valodas centram un Tieslietu ministrijai.

2022. gada oktobrī Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas noteica, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Pirms tam mācības tikai latviski jau notika vidusskolās. Tas tika noteikts vien 2022. gadā — vairāk nekā 30 gadu pēc valstiskās neatkarības atgūšanas!

1988. gada 6. oktobrī latviešu valodai tika piešķirts valsts valodas statuss Latvijas PSR. Latvijas Republikas Satversmē latviešu valodu par valsts valodu nostiprināja 1998. gada 6. novembrī. Cik gadu pagājis?!

Pārlasīju vairākkārt ziņas par notiekošo, un domas dalās. No vienas puses, vai pārbaude tiešām būtu jārīko mācību gada vidū, vai to nevarētu sarīkot mācību gada beigās? No otras puses — ja es valodu zinu, man nav par ko uztraukties, esmu gatava pārbaudei jebkurā laikā. Nesapratni rada gan tas, kāpēc valodas pārbaudei pakļauti arī tie skolotāji, kam latviešu valoda ir dzimtā valoda? Vai tas, ka skolotāji atstās darbu, ietekmēs mācību procesu? Un kāpēc Daugavpilī joprojām uzskata, ka latviešu valoda nav jāmācās?

Šobrīd šīs problēmas tiek vairāk akcentētas Daugavpilī, bet līdzīgi varētu būt arī Rīgā. Arī galvaspilsētas skolu skolotāji varētu rakstīt atlūgumus, baidoties, ka valsts valodas pārbaudi neizturēs. Šo gadu garumā bijis, un joprojām ir daudz iespēju apgūt valsts valodu. Arī kontroles mehānismu vajadzēja iedarbināt krietni agrāk. Ja Krievija nesāktu karu Ukrainā, vai tiktu pieņemti grozījumi izglītības likumos? Grūti pateikt. Tāpat kā, vai reiz beigsies riņķadancis ap valsts valodu.