Riņķa dancis ar pacientiem

Vakar valdība nolēma piešķirt papildu 41,3 miljonus eiro, lai veselības nozarē nodrošinātu pakalpojumu pieejamību un nepārtrauktību. Veselības ministrija norādījusi, ka papildu finansējuma nepiešķiršanas gadījumā slimnīcas būtu spiestas slēgt nodaļas, nevarētu veikt diagnostiku un operācijas, kas radītu citas sekas. Dzēsts kārtējais “ugunsgrēks”, kas šajā jomā nav pirmais un, visticamāk, nebūs pēdējais. Turklāt problēmas tas atrisina tikai uz laiku, jo pacientu skaits slimnīcās turpina pieaugt un gaidīšanas rindas uz izmeklējumiem nav samazinājušās.

Tomēr tas nav lielākais paradokss valsts veselības aprūpē, bet fakts, ka vairākas slimnīcas, piemēram, Kuldīgas, Daugavpils un Jēkabpils reģionālās slimnīcas, informējušas par akūto finanšu trūkumu un tuvojošos bankrotu. Tas saistīts ne tikai ar pacientu skaita pieaugumu un mediķu vēlmi plašāk palīdzēt iedzīvotājiem kļūt veselākiem, bet arī tīri saimnieciskiem jautājumiem. Pamatā piesaukta jau zināmā elektroenerģijas sadārdzināšanās.

Šajā jautājumā gan gribas piekrist dīvānu ekspertiem — kā var bankrotēt valsts slimnīca? Tāds variants nevar būt pat iespējams nevienā gadījumā neatkarīgi no tā, kur ir ārstniecības iestāde. Vai valsts ārstniecības iestādei būtu jādarbojas kā uzņēmumam, satraucoties par to, lai ieņēmumi nebūtu par mazu un tie segtu izdevumus? Noteikti nē, jo veselības aprūpe ir viens no primārajiem pakalpojumiem, kas valstij jānodrošina, un tam izveidotas institūcijas, kam tas viss jānodrošina. Dzīvē gan tas diemžēl nedarbojas, un ir tāda sajūta, ka bieži šī joma palaista pašplūsmā. Ja galīgi ūdens smeļas mutē, piešķir kaut ko papildus, lai pakalpojumu pieejamība neapstātos vispār, bet situāciju kopumā tas neatrisina.

Kā alternatīva ir maksas medicīna, kas lielai daļai nav un nebūs iespējama, bet vieni tikai to vien izmanto, jo sen atmetuši domu par valsts nodrošinājumu. Saistībā ar to nebeidzu vien brīnīties, kā saujiņa uzņēmēju spēj iegādāties un nodrošināt modernas telpas un aprīkojumu izmeklējumiem un ārstniecībai, bet lielā valsts nē. Kaut vai tās pašas ultrasonogrāfijas iekārtas ginekoloģijā. Līdzīgi kā privātās klīnikās, tām jābūt ārstu kabinetos, un speciālists vizītes laikā var izvērtēt, vai pacientei šis papildu izmeklējums nepieciešams vai nē. Līdzīgi ir arī pie citiem speciālistiem — vieniem uz vietas ir nepieciešamā aparatūra izmeklējumiem, citi sūta uz nākamo rindu. Tāds nebeidzams riņķa dancis, ko līdz šim nav izdevies pārtraukt.