Mūsdienās kvalitatīva izglītība ir galvenais resurss, kas nosaka sabiedrības attīstību un konkurētspēju. Jauniešu iespējas mācīties bieži vien ir atkarīgas ne tikai no personīgās motivācijas, bet arī no tā, cik lielu atbalstu sniedz valsts, pašvaldības un privātais sektors. Stipendijas, mācību materiālu nodrošināšana un izglītojošas aktivitātes kļūst par tiltu starp talantu un iespējām.
Viedoklis: Ivars Sormulis
Starptautiskie piemēri – investīcijas, kas atmaksājas
Skandināvijā augstākā izglītība studentiem tiek subsidēta, papildus pieejami valsts aizdevumi un stipendijas, kas ļauj jauniešiem koncentrēties uz studijām, nevis izdzīvošanu. Vācijā darbojas DAAD fonds, kas ik gadu tūkstošiem studentu nodrošina iespēju mācīties gan vietēji, gan ārvalstīs. Savukārt ASV lielākās korporācijas – no Google līdz Coca-Cola – investē stipendijās un pētniecības grantu programmās, izveidojot ciešu saikni starp izglītību un darba tirgu. Šādi piemēri rāda: kad jauniešiem atvieglo pieeju izglītībai, sabiedrība iegūst augsti kvalificētus speciālistus un inovāciju vidi.
Kādi ir ieguvumi sabiedrībai?
Pirmkārt, mazinās sociālā nevienlīdzība – talantīgi jaunieši no dažādiem reģioniem un sociālajām grupām var attīstīt savas spējas. Otrkārt, atbalsta programmas stiprina valsts ekonomisko pamatu, jo izglītoti speciālisti rada pievienoto vērtību. Treškārt, šādas iniciatīvas stiprina arī sabiedrības kopējo labklājību – izglītots jaunietis kļūst par aktīvu pilsoni, kas spēj ietekmēt sabiedrības procesus.
Kāpēc tas aktuāli Latvijai?
Latvijā šis jautājums ir īpaši nozīmīgs, jo iedzīvotāju skaits samazinās, bet ekonomikai nepieciešami jauni, radoši un tehnoloģiski zinoši speciālisti. Daudzi jaunieši joprojām izvēlas doties studēt vai strādāt ārvalstīs, un tikai daļa atgriežas. Stipendiju un mācību materiālu atbalsts var kļūt par motivējošu faktoru jauniešiem palikt un veidot karjeru tepat, vienlaikus nodrošinot reģionu attīstību. Ieguvumi valstij būtu dubulti – gan saglabāta cilvēkkapitāla pieejamība, gan pieaugoša sabiedrības uzticēšanās izglītības sistēmai kā stabilam un atbalstošam pamatiem nākotnei.
Ko var darīt valsts iestādes?
Lai gan Latvijā jau pastāv stipendiju un atbalsta sistēmas, tās bieži ir fragmentāras un nepietiekamas. Valsts iestādes varētu strādāt pie trim virzieniem:
- paplašināt stipendiju programmas reģionos, kur jaunieši biežāk sastopas ar finansiāliem šķēršļiem;
- nodrošināt plašāku pieeju digitāliem mācību materiāliem, lai mazinātu izmaksas un veicinātu vienlīdzīgas iespējas;
- ciešāk sadarboties ar uzņēmumiem, radot kopīgas prakses un apmaksātu stažēšanās programmas.
Investīcija nākotnē
Atbalsts jauniešu izglītībai nav tikai izdevumi – tā ir investīcija
