Lai
gan lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ēdienam pievieno sāli un
uzturā lieto jodu saturošus produktus, tomēr ir svarīgi zināt,
kuru no šīm minerālvielām mēs, pat nepamanot, lietojam savā
uzturā par daudz un kuru – par maz. Zinātniskā institūta “BIOR”
jaunākais pētījums rāda, ka, aptuveni, 70% Latvijas iedzīvotāju
sāli uzņem par daudz un tikpat daudziem iedzīvotājiem joda
organismā trūkst. BIOR direktors Aivars Bērziņš norāda, ka
pēdējos gados masu medijos daudz tiek runāts par D vitamīna
trūkumu Latvijas iedzīvotāju organismā, bet mūsu pētījums
pierāda, ka līdzīga situācija ir arī ar jodu.
Nenoliedzami,
sāls tiek plaši izmantots mājas un restorānu ēdienos, un
pārtikas ražošanā. Pareizās devās lietots tas palīdz izcelt
gan ēdiena garšu, gan kalpo kā konservants, piemēram,
marinējumos, vītinātās gaļas pagatavošanā u.tml. Sāls ir
galvenais nātrija un hlorīdu avots uzturā, bet, lai uzturētu
veselīgu organisma darbību, cilvēkam ir nepieciešamas arī citas
minerālvielas, kā, piemēram, jods. Tas ir tikpat svarīgs un
nepieciešams, tomēr par tā patērēšanu vajadzīgajā apjomā
atceramies retāk.
Pārtikas
drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts
“BIOR” pēc Veselības ministrijas pasūtījuma veica pētījumu,
lai novērtētu sāls un joda uzņemšanas daudzumu Latvijas
iedzīvotājiem. Pētījuma rezultāti rāda, ka tikai neliela
daļa pētījuma dalībnieku (14,3%) uzņēma optimālu sāls
daudzumu. Vairums – 70,7% – uzņēma vairāk nekā 7 gramus
sāls dienā. Savukārt, pētot joda klātesamību, noteiktais
uzņemtā joda daudzums vairāk nekā 70% pētījuma dalībnieku
tika noteikts kā nepietiekams.
5
grami sāls jeb viena tējkarote sāls dienā
Cilvēkam
ikdienā ir nepieciešams noteikts sāls daudzums, bet, lietojot
ilgtermiņā sāli un nātriju saturošus produktus par maz vai
nemaz, piemēram, ievērojot diētu ar limitētu nātrija saturu, var
rasties muskuļu krampji un pat nervu sistēmas darbības traucējumi.
Savukārt pārlieku liels sāls patēriņš veicina augstu
asinsspiedienu, sirds, kuņģa-zarnu trakta un nieru slimības.
Eiropas
Savienības (ES) līmenī iedzīvotāju uztura veselīguma tendencēm
seko līdzi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), kas,
balstoties uz zinātnisku pētījumu datiem, ir noteikusi uzturvielu
vērtību rādītājus. Līdz ar to visās ES dalībvalstīs uztura
un veselības aprūpes speciālisti tos izmanto kā pamatu, lai
sniegtu iedzīvotājiem ieteikumus veselīgas pārtikas izvēlē.
BIOR un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) norāda, ka
optimālais sāls daudzums pieaugušajam ir 5,0 g dienā. Arī
grūtniecēm un sievietēm zīdīšanas periodā maksimālais
ieteicamais sāls daudzums ir tieši tāds pats. Salīdzināšanai –
ātri pagatavojamā zupa satur jau 2,0 g sāls, bet čipsu vai
riekstu paciņa – vismaz 1,1 g sāls.
*Slimību
profilakses un kontroles centra (SPKC) infografika. Attēls veidots,
ņemot vērā vidējo patēriņu uzturā attiecīgo produktu grupās
pieaugušiem cilvēkiem.
Slimību profilakses
un kontroles centra (SPKC) pārstāve Līva Aumeistere atzīst:
“Veikalos sāli var iegādāties jebkurai gaumei – jūras,
Himalaju, melno u.c., tomēr sāls produktu daudzveidība nenozīmē,
ka tie savā būtībā ir ļoti atšķirīgi. Atšķirīgais ieguves
veids to padara garšas vai vizuālā ziņā citādu, tomēr tas tik
un tā ir sāls, kura patēriņš ir jākontrolē, ja vēlamies
dzīvot veselīgi un lieki nekaitēt savam organismam. Drošākais
veids, kā samazināt sāls patēriņu, ir skatīties uzturvērtības
norādes uz pārtikas iepakojuma – tas ir, cik gramu sāls produkts
satur. Otra lieta – gatavot mājās un pēc iespējas vairāk
lietot neapstrādātus, svaigus produktus, bet garšas uzlabošanai
izmantot nevis sāli, bet zaļumus. Piemēram, selerija brīnišķīgi
izceļ buljona garšu, kā rezultātā sāli zupai var pievienot
daudz mazāk.”
Joda
svarīgais uzdevums – regulēt vairogdziedzera darbību
*Slimību
profilakses un kontroles centra (SPKC) infografika. Attēls veidots,
ņemot vērā vidējo patēriņu uzturā attiecīgo produktu grupās
pieaugušiem cilvēkiem.
Jods ir
mikroelements, kuru lielākoties uzņemam ar uzturu. Vērtīgākie
joda avoti ir zivis un citas jūras veltes, jūras kāposti, piens un
piena produkti, jodētais sāls. Nedaudz joda atrodams arī olās,
graudaugos, pākšaugos, dārzeņos un augļos.
Joda
daudzums produktos ir saistīts ar tā daudzumu augsnē un ūdenī.
BIOR direktors atzīst: “Mūsu veiktais sāls un joda pētījums
atklāja, ka jods trūkst visiem Latvijas iedzīvotājiem. Šī
pētījuma ietvaros netika pierādīta joda uzņemšanas saistība ar
dzīvesvietu, ienākumiem vai izglītības līmeni.” Tam piekrīt
arī Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas “Uzturs”
vadītāja Dr. Lolita Neimane: “Apkārtējā vidē jods (kā
jodīds) ir nevienmērīgi izplatīts. Daudzās valstīs augsnes
virskārta jodu zaudējusi šļūdoņu, plūdu izraisītas erozijas
ietekmē, savukārt visvairāk joda atrodams okeānos. Jodīda joni
jūras ūdenī oksidējas par jodu, kas iztvaiko atmosfērā un kopā
ar lietu atgriežas augsnē, noslēdzot ciklu. Tomēr daudzos
reģionos cikls norit lēni un nepilnīgi, nenodrošinot augsni un
dzeramo ūdeni ar pietiekamu joda piesātinājumu. Tādējādi šajos
reģionos izaudzētajā labībā ir zema joda koncentrācija, un tās
patērētāji cieš no joda deficīta.”
Jods
ir nepieciešams vairogdziedzera hormonu veidošanai. “Jods kā
mikroelements aptuveni 10–20 mg daudzumā sastopams cilvēka
ķermenī un 70–80% no tā atrodas vairogdziedzerī”, uzsver
Dr. Neimane. Vairogdziedzera hormoni kontrolē ķermeņa
metabolismu un daudzas citas svarīgas funkcijas, kā, piemēram,
sirdsdarbību. Jods nepieciešams arī pareizai kaulu un smadzeņu
attīstībai, nervu sistēmas darbībai, ādas veselībai. Jods it
īpaši ir svarīgs grūtniecības pirmajos mēnešos, un bērnam
zīdaiņa vecumā. Sievietēm grūtniecības vai zīdīšanas
periodā, un tām, kuras ievēro vegānu vai veģetāru diētu, ir
lielāks joda deficīta risks, ja papildus netiek īpaši piedomāts
pie sabalansēta uztura ar pietiekamu joda daudzumu, jo šādu diētu
cienītāji ikdienā nepatērē zivis, piena produktus vai citus jodu
saturošus dzīvnieku valsts produktus.
Kā
palielināt joda īpatsvaru ikdienas uzturā?
*Slimību
profilakses un kontroles centra (SPKC) infografika. Attēls veidots,
ņemot vērā vidējo patēriņu uzturā attiecīgo produktu grupās
pieaugušiem cilvēkiem.
Pārtikas
industrijai ir risinājums – kopš astoņdesmitajiem gadiem ir
bijuši centieni panākt universālu sāls jodēšanu, kas ir bijis
efektīvs veids, kā apkarot joda trūkumu visā pasaulē. Gandrīz
visas Eiropas Savienības dalībvalstis atļauj pievienot jodu tikai
sālim, bet daudzas valstis nosaka pārtikas ražošanā produktu
kategorijas, kurās drīkst izmantot tikai jodēto sāli, tādējādi
palielinot joda saturu piemēram, maizē. Ja ikdienā tiek lietots
sabalansēts uzturs, kas ietver vairākus jodu saturošus produktus,
iespējams, jods tiek uzņemts pietiekami daudz. Tomēr, ja cilvēks
nav pārliecināts, ka ikdienā jodu uzņem pietiekošā daudzumā,
eksperti iesaka veikalā izvēlēties sāli, kuram papildus ir
pievienots jods. Arī jodētā sāls daudzumam ikdienā nevajadzētu
pārsniegt 5 gramus, tāpēc tas nebūs risinājums, ja cilvēkam ir
būtisks joda deficīts. Tad risinājums ir jāmeklē kopā ar ārstu
un uztura speciālistu.
#EiropaIzvēlasDrošuPārtiku
#EUChooseSafeFood
Šis
raksts tapis Eiropas Pārtikas Nekaitīguma iestādes (EFSA)
informatīvās kampaņas “Eiropa izvēlas drošu pārtiku”
ietvaros.
