Pēdējos
gadu desmitos ikvienam ir pieejami dažādi finanšu pakalpojumi, kā
internetbanku lietošana un maksājumi, apdrošināšanas pakalpojumi
un ieguldījumi, kredīti un to apvienošana. Lai noteiktu
piemērotākos, savām individuālajām vajadzībām un veicinātu
savu finansiālo stāvokli, ir jāorientējas piedāvātajos
pakalpojumos, jāprot tos salīdzināt.
Kas
ir finansiālā stabilitāte?
Cilvēka
finansiālo stabilitāti raksturo tas, cik daudz naudas ir viņa
rīcībā un kā viņš to prot tērēt. Nestabilā ekonomika un
dažādas krīzes, kā pašlaik, pandēmijas radītā krīze parāda,
ka budžeta plānošana ir klupšanas akmens daudzām ģimenēm. Ja
ģimenei ir skaidrs budžets, kurā redzams, cik nopelnīts, cik un
kam iztērēts, cik uzkrāts, tad iespējams izvērtēt savus naudas
tērēšanas paradumus.
Pieredze
rāda, ka vieglprātīgi tērējot naudu, nereti ir no kāda
jāaizņemas, lai varētu sagaidīt algas dienu. Pirms šāda lēmuma
izdarīšanas būtu jāizvērtē sava personiskā atbildība un
iespējamās sekas, kas radīsies saistību neizpildes gadījumā.
Neatkarīgi
no tā, vai naudu aizdod kāds draugs, kaimiņš, radinieks vai
nopietna kompānija, tā ir jāatdod laikā. Katrs to zina, taču
dzīvē gadās visādi. Neizpildītās saistības rada neuzticēšanos
un tiek sabojāta arī kredītvēsture, kas var slikti atspēlēties
brīdī, kad tiešām būs vajadzīgs aizdevums.
Kā
plānot ģimenes budžetu?
Ja
vēl neesat sākuši analizēt savus ienākumus un izdevumus, tad ir
īstais laiks sākt to darīt. Pamēģiniet, kaut vienu mēnesi,
pierakstīt savus izdevumus un tad izvērtējiet, cik nepieciešami
tie ir bijuši.
Lai
veicinātu savu finansiālo stabilitāti, savus finanšu līdzekļus
vajadzētu plāno procentuāli.
-
50%
Jūsu rīcībā esošo līdzekļu tērējiet nepieciešamajiem
izdevumiem, komunālajiem maksājumiem un rēķiniem, pārtikai,
transporta izdevumiem. Padomājiet, kā varat samazināt rēķinus.
Kā šķirojat atkritumus, kādi ir elektrības un ūdens lietošanas
paradumi? Visu šo paradumu izvērtēšana un maiņa, labā nozīmē,
var samazināt rēķinus. Tas nozīme, ka vairāk finanšu līdzekļu
atliks citām vajadzībām. -
30%
no ienākumiem var novirzīt savām vēlmēm, tas nozīmē, pirkt
jaunu apģērbu, izklaidēties, atpūsties kopā ar draugiem, ceļot. -
20%
tomēr būtu vēlams novirzīt uzkrājumu veidošanai vai parādu
segšanai. Tas var būt uzkrājums bērnu tālākajai izglītībai,
pensijai vai, vienkārši nebaltām dienām. Uzkrājumus, kurus
moderni sauc par drošības spilvenu, nevajadzētu tērēt mirkļa
iegribu iespaidā, savukārt parādu laicīga neatdošana, ir
sabojāta kredītvēsture.
Ko
darīt, lai veicinātu savu finansiālo neatkarību?
-
Izpētiet
savus ikdienas tēriņus un pārliecinieties vai tie patiešām ir
bijuši nepieciešami. -
Padomājiet,
vai ikdienā Jums ir pietiekoši daudz aktivitāšu svaigā gaisā.
Fiziskās aktivitātes ietekmē cilvēka veselību un labsajūtu, jo
vairāk kustamies, jo mazāk zāļu patērējam. -
Nospraudiet
mērķi, izvērtējiet tam nepieciešamo naudas līdzekļu daudzumu,
tad sāciet krāt! -
Atcerieties,
ka izdevumi nedrīkst būt lielāki par ienākumiem! Tas rada
finansiālu nestabilitāti, kā rezultātā pieaug parādi, cilvēks
jūtas slikti, sāk slimot. Rodas apburtais loks, vajadzīgas zāles,
naudas nav un atkal kaut kur ir jāaizņemas.
Viens
no iespējamajiem aizdevumu variantiem ir kredītlīnija no
Ferratum.lv.
Tās nepieciešamību ir rūpīgi jāizvērtē. Plānojot, kam tieši
tā vajadzīga, veiciet aprēķinus un izvērtējiet arī savas
iespējas laikā atmaksāt aizdevumu.
Šajā
grūtajā ierobežojumu laikā var likties, ka budžeta plānošana
ir bezcerīgs pasākums. Nospraudiet mērķi un virzieties uz to! Var
izveidot mērķa piepildījuma kolāžu un novietot to redzamā
vietā. Ikdienā raugoties uz savu sapni, var rasties vēl dažādas
idejas, kā to piepildīt.
