Runājot par naudas
pelnīšanu, nekas nav tik drošs kā bankas konts, bet bankas
nemaksā ļoti lielus procentus, un, domājams, jūsu pirktspēja
samazināsies, ja turēsit naudu tur. No otras puses, jūs varat
ieguldīt akcijās, bet arī tām ir trūkumi, galvenokārt tāpēc,
ka akciju tirgus var būt nepastāvīgs. Tā rezultātā jūs varat
zaudēt ievērojamu savas naudas daļu. Daudziem ieguldītājiem, it
īpaši tiem, kas meklē stabilus ienākumus, obligācijas
ir vislabākais līdzeklis naudas glabāšanai, bet pat šie
ieguldījumi nav atbrīvoti no riska, it īpaši, ja procentu likmes
ir nedaudz nepastāvīgas.
Nepastāvīgos periodos
obligāciju
turētāji ir pakļauti tā dēvētajam procentu likmju riskam.
Sākumā varam apskatīt, kāpēc obligācijas ir tik pievilcīgas un
kā tās uzvedas mainīgu procentu likmju periodos. Daudzi cilvēki
iegulda parādu kopfondos, kuru portfelī ir valsts vērtspapīri.
Latvijas apstākļos tas tiek aprakstīts šādi: „Latvijas valsts
iekšējā aizņēmuma vērtspapīru – obligāciju
un parādzīmju izlaišanas mērķis ir nodrošināt valsts
budžeta deficīta finansēšanu un valsts parāda pārfinansēšanu,
kā arī valdības finanšu likviditāti.”
Valdības obligācijas ir
tirgojams instruments, ko izdod centrālā valdība. Tas atzīst
valdības parāda saistības. Šādi vērtspapīri ir īstermiņa –
tā sauktās valsts parādzīmes – ar sākotnējo termiņu mazāk
nekā viens gads, vai ilgtermiņa – tā dēvētās valdības
obligācijas vai datētie vērtspapīri –, kuru sākotnējais
termiņš ir viens gads vai vairāk. Tā kā tos izdod valdība, tie
neietver saistību neizpildes risku, tāpēc tos sauc par bezriska.
Lielākie spēlētāji
valsts vērtspapīru tirgū bez institucionālajiem ieguldītājiem
ir, piemēram, apdrošināšanas kompānijas, kā arī komercbankas
un primārie tirgotāji. Šie primārie tirgotāji pilda nozīmīgu
tirgus veidotāju lomu valsts vērtspapīru tirgū. Tirgus veidotājs
tirgū piedāvā stingras divvirzienu kotācijas, t.i., gan pērk,
gan pārdod attiecīgos vērtspapīrus. Pie citiem dalībniekiem
pieder kooperatīvās bankas, reģionālās lauku bankas, kopējie
fondi, rezerves un pensiju fondi. Tiem ir atļauts piedalīties
valsts vērtspapīru tirgū, ievērojot noteiktos daudzuma limitus.
Uzņēmumi arī pērk vai pārdod valsts vērtspapīrus, lai
pārvaldītu kopējo portfeli.
Vērtspapīru cenas
sekundārajos tirgos strauji svārstās. Cenu nosaka vērtspapīru
pieprasījums un piedāvājums. Cenu ietekmē procentu likmju līmenis
un izmaiņas ekonomikā un citi makroekonomiskie faktori, piemēram,
likviditāte un inflācija. Notikumi citos tirgos, piemēram, naudas,
ārvalstu valūtas, kredītu izmaiņas un notikumi kapitāla tirgos,
ietekmē arī valsts
vērtspapīru cenu.
Investori var iegādāties
valsts vērtspapīrus tieši caur dažām starpniecības platformām
vai netieši, izmantojot kopfonda ceļu. Arī kopējie fondi ir
nodokļu ziņā efektīvāki, jo tie piedāvā indeksācijas
priekšrocības, ja tos tur var glabāt vairāk nekā trīs gadus. No
otras puses, procenti, kas saņemti no valdības vērtspapīriem,
tiek aplikti ar nodokli investora rokās, ja arī jūs izvēlēsieties
šo variantu.
