Reforma radījusi haosu

Angļu rakstnieks Čārlzs Dikenss dzīvoja 19. gadsimtā, un jau toreiz viņš izteica atziņu, kas labi iederas mūsdienās, tajā skaitā rakstot par novadu reformu: “Ir varenie, kuriem blakus visi šķiet mazi. Taču patiesībā liels ir tas, kuram blakus ikviens cilvēks jūtas liels.” Šajā noslēdzošajā rakstā par valsts teritoriālās reformas ietekmi uz mūsu ikdienu stāsts ir par skrīveriešiem. Pirms reformas viņi dzīvoja savā novadā, bija daudzmaz savas dzīves noteicēji. Neiztika bez plūkšanās deputātu vidū, pārmetumiem, bet bija arī gaišās puses, un ne mazums.

Skrīveros 2021. gadā dzīvoja ap 3300 tūkstoši iedzīvotāju — uz pusi mazāk nekā Aizkrauklē, kurā mīt 7 tūkstoši ļaužu. Vērā ņemams cilvēku skaits, ar kuru domām un ikdienu vajadzētu rēķināties.

Februāris ir sestais mēnesis, kā Skrīveru novads “uz papīra” vairs neeksistē. Vai skrīveriešiem pārmaiņas valdīšanā ir kā pīlei ūdens — noskurinājās un dzīvo tālāk? Aprunājos ar pieciem dažādu amatu, dzīves pieredzes un gadagājuma cilvēkiem. Secinājums: ir slikti, un, ja nekas nemainīsies, būs vēl sliktāk. Te domāju par nākamajām pašvaldības vēlēšanām, kurām jānotiek 2025. gadā.

Ņemot vērā pieredzēto, maz ticams, ka skrīverieši izvēlēsies vēlreiz balsot par tiem pašiem deputātu kandidātiem. Turklāt šobrīd pašvaldībā ir apjukums, informācijas vakuums un, kā norādīja teju visi runātāji, pilnīgs “necaurspīdīgums”. Skrīverieši bija pieraduši savas domes sēdes skatīties un klausīties tiešsaistē. Viņi zināja par komiteju sēdēs izskatāmajiem jautājumiem, kuros, kā zināms, patiesībā notiek lielo, iedzīvotājiem svarīgo jautājumu izskatīšana, nevis ikmēneša lielajā domes sēdē.

Jāsamierinās ar fakta konstatāciju

SIA “RADADA” īpašniece MONTA NĀBURGA saka, ka pašlaik nav skaidrs, kurš par ko novadā atbildīgs. Paužot domas kā iedzīvotāja, viņa saka, gadījumos, kad jālūdz palīdzība, piemēram, nesen, kad zem palu ūdeņiem palika piemājas ceļš. Skrīveru mājaslapa internetā vēl darbojas, bet tajā norādītie kontakti nav aktuāli. Savukārt Aizkraukles novada mājaslapā ir tāds haoss, ka vajadzīgo telefona numuru sameklēt neiespējami. “Kurš par ko atbild, kurā jautājumā pie kura drīkst vērsties?” jautā Monta. Viņa arī norāda, ka nav izprotams, kāpēc kādā amatā ievēlēts kāds konkrēts cilvēks, kāpēc šāds amats nepieciešams? To tikai kā faktu var konstatēt Aizkraukles novada “Facebook” lapā. Tāpat mulsinoša ir informācija attiecībā uz uzņēmējdarbību, konkrēti par tūrisma jomu. Vai vasarā, tūrisma sezonā, informācija par pasākumiem tiks savākta un publiskota centralizēti, vai to darīs katrs pagasts atsevišķi? Tāpat joprojām nav saprotams, kura ir atbildīgā persona par tūrismu. “Patlaban saņemu informāciju no Kokneses, bet neizprotu, kāpēc esam piesaistīti šai vietai? Nekur neesmu redzējusi paskaidrojumu par jauno struktūru,” atzīst Monta Nāburga. Kad pirms Ziemassvētkiem rīkojusi tirdziņu, visu informāciju sūtījusi Koknesei. No citām struktūrvienībām e-pasta vēstules nav saņēmusi.

Pieraduši pie atklātības

Bijusī Skrīveru novada domes priekšsēdētāja vietniece, tagad, kā pati saka, vienkārši skrīveriete SARMĪTE JANSONE stāsta, ka pašlaik grūti izvērtēt reformas ietekmi. Līdz pagājušā gada beigām darbs noritēja “pa vecam”. Jaunā gada pāris mēneši pārāk īss laiks, lai vērtētu. “Personīgi mani novada maiņa neietekmē, bet to varētu izjust tie, kuriem saistība ar sociālo dienestu, piemēram, pabalstu saņēmēji. Tas, ko esmu dzirdējusi no cilvēkiem man apkārt — ļoti maz informācijas par to, kas notiek novada domē. Mūsu cilvēki astoņos gados bija pieraduši, ka mājaslapā bija pieejama informācija par jautājumiem, kādus izskatīs kultūras, sociālo jautājumu komitejas sēdē un citās. Informācija bija pieejama laikus, nekavējoties atspoguļota. To, kas šobrīd pieejams Aizkraukles novada mājaslapā, cilvēki neuzskata par noderīgu informāciju. Ja visus dokumentus var apskatīt tikai klātienē, tad pandēmijas apstākļos tā ir necilvēcīga prasība. Ja cilvēkam no Neretas, kurš gribētu zināt, par ko domes sēdē lems, jābrauc uz Aizkraukli. Mājaslapa varēja būt tā, kur šis apkopojums ir pieejams. Galu galā tā taču ir nodokļu maksātāju nauda! Mēs bijām pieraduši pie ļoti lielas atklātības,” saka Sarmīte Jansone. Viņa arī atzīst, ka Skrīveros katru mēnesi bija teju seriāls, filma, attiecinot to uz spraigajām domes sēdēm. Turpretī Aizkraukles novada domes sēdēm nav iespējama ne video, ne audio tiešsaistes pieslēgšanās. “Deputāti ir savēlēti, bet cilvēki nezina, kāda ir viņu nostāja, kā viņi lemj,” saka Sarmīte.

Naudas vai cilvēcības trūkums?

Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas skolotāja, iepriekš arī Skrīveru novada tūrisma punkta vadītāja DAINA VANCĀNE-VIĻUMA par lielāko zaudējumu sauc atņemto iespēju skatīties domes sēdes darbībā. “Piemēram, tajā konkrētajā dienā es klausos tikai to sadaļu, kas mani interesē. Tagad pēdējais audioieraksts ir 2021. gada novembrī. Jaunā novada mājaslapa nav pārskatāma, teiktu, neuzrunājoša. Tā vien šķiet, ka viss jaunais novads ir tikai tie 104 km²,” saka Daina Vancāne-Viļuma.

“Mani kā skrīverieti ļoti satrauc dažādi jautājumi, kas saistīti ar Skrīveriem. Lielie plūdi veica savu, bija pat sajūta, ka ūdens kā nelūgts viesis lien pāri mājas slieksnim, nerunājot par noplūdušiem pagrabiem, pagalmiem. Mazās Skrīveru upītes sev līdzi līdz caurtekām bija atpludinājušas krūmus, zaru kaudzes, sadzīves atkritumus. Kam jālūdz palīdzība? Vai tikai naudas trūkums tas ir vai tas ir cilvēcīguma trūkums?

Visādas pārformēšanas un rotācijas kadru vidū vispār radīja sajukumu. Kāpēc, piemēram, algu grāmatvežiem jārada galvassāpes par to, ka vispār nav vienota darba veikšanas principa, paši viņi meklē risinājumus un neatrod. Kur vērsties vienkāršajiem cilvēkiem, ja savās algu lapiņās redzi nesakritības? Negribas, godīgi strādājot, palikt par parādnieku. Tā ir likumdošanas nesakārtotība,” teic skrīveriete.

“Augšas grib, bet vadlīnijas nav izstrādājuši. Iepriekšējos novados/pagastos viss bija skaidrs, kur, pie kā vērsties, kam jautāt? Trūkst atbildības. Viegli vainu novelt tam cilvēkam, kurš vēlas rast risinājumu, bet nesaņem. Uzskatu, ka pagastos ir obligāti jāsaglabā sava interneta mājaslapa. Tā ir devusi un dos daudz vairāk nekā šībrīža informatīvie materiāli. Vismaz skrīveriešiem gribas kaut ko savu, kur informācija ir tikai par Skrīveriem. Jā, reformu vajadzēja, bet vai tādu? Šī bija sasteigta, nepārdomāta. Gribētos zināt, ko no šīs reformas iegūs skrīverieši, Skrīveri? Jau sākumā ar izbrīnu klausījos dažādos pasūtījuma pētniekos par 21. gadsimta Latviju un reformas lietderīgumu. Tur skanēja tikai skaitļi, bet galveno — cilvēku — bija aizmirsuši.

Ļoti ceru, ka Skrīverus jau pavasarī atkal apmeklēs simtiem un simtiem cilvēku un katrs gūs prieku. Novēlu jaunajai tūrisma darba organizatorei Karīnai Kruglovai pacietību, mieru, drosmi, milzīgas darbaspējas un lielu cieņu un mīlestību pret Skrīveriem!” saka D. Vancāne-Viļuma.

Procesi ir pārāk gausi

Sociālās aprūpes centra (SAC) “Ziedugravas” direktore DIĀNA BEBRE-KONDRĀTE, tāpat kā iepriekšējie runātāji, kā pirmo un galveno problēmu saistībā ar jaunās pašvaldības darbu atzīmē nepieciešamību pēc lielāka darbību “caurspīdīguma”. “Vajadzētu būt vieglākai piekļuvei domes lēmumiem, sēžu ierakstiem, protokoliem. Pašreizējā kārtība ir tāda, ka personīgi jālūdz iespēja pieslēgties domes sēdei tiešsaistē, jo man ir svarīgi zināt, kādus jautājumus izskata. Atšķirība ir liela, jo Skrīveru novada domes darbs bija plaši atspoguļots pašvaldības mājaslapā. Publiskoja gan iepriekšējo, gan nākamo komiteju sēžu darbakārtību. Viss “sāls” jau ir komiteju sēžu darbībā,” saka SAC direktore. Viņa arī atgādina, ka ne visi iedzīvotāji izprot pašvaldības darba struktūru, kā notiek lēmumu apspriešana un pieņemšana. Tāpēc novada mājaslapai jābūt izprotamai, svarīgajai informācijai viegli atrodamai. Lai cilvēki redzētu, kādi jautājumi tiks izskatīti un kā iespēju robežās tos varētu ietekmēt. Tāpat viņa norāda, ka šobrīd ļoti sarežģīti sameklēt nepieciešamo kontaktpersonas informāciju. Šobrīd tā publicēta mājaslapā kā atsevišķs raksts, nevis sadaļā “Kontakti”. “Saprotu, ka mazo novadu apvienošana lielajā nav viegls darbs, process ir lēns. Ja salīdzina ar iepriekšējo gadu praksi, protams, gribas, lai arī jaunajā novadā procesi notiktu ātrāk. Konkrēts gadījums — bija nepieciešama izziņa, kuru agrāk saņēmu dažu darba dienu laikā. Jaunajā novadā atbildei bija nepieciešama pusotra nedēļa. Līdz ar to veidojas viedoklis par pašvaldības darbu kopumā,” atzīst Diāna Bebre-Kondrāte. Viņas skatījumā, kļūda bija 2009. gada novadu reforma, kurai kritēriji bija pārāk sadrumstaloti, radīja iespēju veidoties pārāk maziem novadiem. Ja toreiz noteiktu kritērijus, kādi bija pagājušajā gadā veiktajai reformai, nerastos šībrīža situācija, kurā iedzīvotāji ir tik neapmierināti. “Reforma bija nepieciešama, jo būtiski attīstījušies Pierīgas reģioni, tikai to vajadzēja veikt pārdomātāk.”

SAC “Ziedugravas” darbu jaunā novadu reforma principā neietekmējot. Formāli mainījies dibinātājs, bet organizatoriski un strukturāli ietekme ir minimāla. Aprūpes centrs darbojas ar savu budžetu, neatkarīgu no pašvaldības. Tiesa, reformas dēļ radušās agrāk nepieredzētas situācijas. Viena no tām ir centralizētais iepirkums. Konkrēti malkas iepirkumu SAC sāka decembrī, un tas nav noslēdzies līdz pat šim brīdim. Te gan vainojami ir noteikumi, kas neļauj SAC rīkot savu iepirkumu, ja darījuma summa pārsniedz 10 tūkstošus eiro. Tas jāveic caur Aizkraukles pašvaldību. Līdz ar to process ir smagnējs, un, kā pieredze rāda, uzņēmums, kurš pirms pāris mēnešiem iepirkumā piedāvāja zemāku cenu, tagad ekonomisku apstākļu dēļ to būtiski paaugstinājis. Tāpat, daļēji reformas dēļ, daļēji Valsts kontroles noteikumu dēļ bija sarežģīti noslēgt līgumu ar interneta signāla piegādātāju. Uzņēmuma līgumā ir tikai divas atbildīgās puses — piegādātājs un saņēmējs. SAC gadījumā fiziskais saņēmējs ir “Ziedugravas”, bet juridiskais — Aizkraukles pašvaldība. Vajadzēja divus mēnešus, lai šo jautājumu nokārtotu.

Pamazām viss sakārtosies

Aizkraukles novada Sociālā dienesta vadītājs, agrāk dienas aprūpes centra vadītājs Skrīveros EDVARTS PĀVULĒNS saka, pašlaik grūti aptvert priekšrocības, Skrīveriem esot kopējā Aizkraukles novadā. Viņš teic, sociālās aprūpes sistēma līdz ar pievienošanos ir kļuvusi stiprāka. Iespējams, ka skrīveriešiem sākuma posmā pārmaiņas rada sarežģījumus, jo savu problēmu nevar izstāstīt speciālistam uz vietas Skrīveros. Viņš arī saņēmis vairāku iedzīvotāju zvanus, kuros viņi lūdz izskaidrot — pie kura cilvēka konkrētajā jautājumā vērsties. “Ticu, ka pamazām viss sakārtoties, bet līdz tam jāiziet cauri šim pārmaiņu procesam,” teic Edvarts Pāvulēns.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.