Rati priekšā zirgam. Ieguvējiem jābūt iedzīvotājiem, nevis politiskiem spēkiem.

Pagājuši gandrīz divi mēneši kopš 14. Saeimas vēlēšanām, bet joprojām esam bez valdības. Tās veidošanas process ir saspringts, bet rezultātu pagaidām neredz. Valsts prezidents Egils Levits gan plāno nosaukt personu, kurai uzticēt valdības veidošanu, bet to viņš darīs, kad pārbaudīs, kā veicas ar valdības deklarācijas rakstīšanu. Šis jautājums kļuvis teju kā ķīlnieks turpmākajiem procesiem.

Ja par ārpolitikas nostādnēm izdodas vienoties raitāk, tad par iekšējiem jautājumiem pretrunu ir krietni vairāk. Neskaidrības ir arī par vides jomu, un, iespējams, mums būs jauna ministrija — Klimata un enerģētikas, lai nodrošinātu Eiropas zaļā kursa ieviešanu un risinātu aktuālos enerģētikas jautājumus, kas pēdējā laikā krietni samilzuši. Vai tam nepieciešama sava ministrija, grūti pateikt. Zinot, cik Latvija ir izdarīga dažādu regulu izpildē, visticamāk, tāda ministrija būs, jo citādāk nespēs nodrošināt risināmo jautājumu izpildi. Tikai — ko no tā iegūs pašu iedzīvotāji? Visticamāk, neko daudz, tikai jaunu prasību slogu, un šādas ministrijas izveide arī prasīs daudz līdzekļu.

Būtiskas valstī gan ir arī citas jomas, bet pagaidām tas viss paliek otrajā plānā, kamēr valdības veidotāji nav izstrīdējušies un sadalījuši amatus. Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga šo procesu nodēvējusi par pieaugušo spēlēšanos smilšu kastē. No vienas puses, viņai pilnīga taisnība, no otras — politiskajiem spēkiem šī ir iespēja paust un virzīt savu viedokli, jo, kad viss būs apstiprināts, spēki sadalīti, to darīt būs daudz grūtāk. Tagad var izvirzīt prasības un bremzēt lēmumus, cenšoties panākt savu. Neapšaubāmi daudz ko nepieciešams mainīt, un arī līdzšinējā Kariņa valdības īstenotā politika būtu jāpārskata. Tāpēc nepieciešams arī jauns skats un jauni risinājumi, tikai ieguvējiem no tā jābūt iedzīvotājiem, nevis politiskiem spēkiem.

Tikmēr Saeimas darbs stagnē, lai arī tā sākusi darbu, jo bez valdības neiztikt, un tai jāapstiprina arī nākamā gada valsts budžets. Ir jāsākas intensīvam darbam, bet vienošanās nav panākta, un katrs vēl skatās savā virzienā. Saistībā ar to precīzs ir kāds interneta komentārs, ka vispirms nominē premjera kandidatūru un tad ir deklarācijas, nevis otrādi. Neviens ratus zirgam priekšā nejūdz. Ir sajūta, ka Valsts prezidents mēģina lavierēt starp šiem jautājumiem, izvirzot kaut kādus mērķus un darāmos darbus, bet neizdara būtiskāko — nenosauc valdības veidotāju, kuram arī jāuzņemas viss process. Naivi iedomāties, ka pēc strīdiem frakcijās, sadalītiem amatiem un ar gatavu deklarāciju valdība izveidosies ātri un bez sarežģījumiem. Pēc vieniem strīdiem, visticamāk, sekos nākamie. Tie gan bijuši visu laiku un visās valdībās, bet uz priekšu tomēr ir jāiet.