Pucējieties un vairāk smaidiet!

Svētku nedēļā apmeklētie pasākumi rosināja pārdomas par apģērba piemērotību pasākumam, par to, ka cilvēki vairs necenšas skaisti saposties, lai dotos uz koncertu vai teātra izrādi, zudusi izpratne par etiķeti. Jau kādu laiku novēroju, ka ierasties džinsos, kas vēsturiski ir darba apģērbs, uz operu vai teātri kļuvis par normu. Izcilā ģitārista Mārča Auziņa koncertā Likteņdārza saieta namā man priekšā apsēdās kungs sporta kreklā, kādu es parasti velku, ejot uz vingrošanas nodarbībām, vēl tālāk kāds vīrietis hūdijā jeb trikotāžas kapučjakā. No kuplā apmeklētāju skaita tikai kādiem pieciem vīriešiem mugurā bija žakete, par uzvalku nemaz nerunāju. Savā kleitā ar krāšņo Latvijas karoga krāsas piespraudi sajutos pat nedaudz neērti starp šiem džinšiem, brezenta darba biksēm, šņorzābakiem un svīteriem. Šodien, izrādās ir arī absolūti lieki lauzīt galvu par to, kādu tērpu izvēlēties, ja ielūgumā ir rakstīts — garais vakartērps. Saņemot ielūgumu, kurā norādīts garais vakartērps, rūpīgi lasīju aprakstu, kas šādos gadījumos atbilst etiķetei un plānotajam pasākumam, taču, kad paraudzījos apkārt, sapratu, ka manas pūles bijušas veltas. Atkailināti pleci, dziļi dekoltē, atsegti tetovējumi, siksniņsandales kailās kājās ziemas sezonā — to visu varēja redzēt par godu valsts svētkiem rīkotajā pieņemšanā Prezidenta pilī. Arī minikleitas un ikdienišķus biroja kostīmus, par ko gan stila eksperti valkātājas vairākās interneta vietnēs jau paspēja pamatīgi nokritizēt.

Tērps ir arī daļa no mums pašiem, tas demonstrē mūsu attieksmi, noskaņojumu, tas arī zināmā mērā veido mūsu attieksmi un noskaņojumu, tas spēj mainīt arī mūsu garastāvokli. Drēbes, ko valkājam, ir arī zināma veida vēstījums citiem par mums. Ne velti saka, ka, uzvelkot tautastērpu, tā valkātājam mugura kļūst taisnāka, stāja un gaita cēlāka. Tāpat arī svētku tērps svinīgā pasākumā liek to nest cēlāk, vairāk smaidīt. Apģērbam ir lielāka vara pār mūsu prātu, nekā ikdienā varbūt apzināmies. Modes pētnieki atzīst, ka drēbes ietekmē cilvēku uzvedību — tās ne tikai liek mums izskatīties cienījamiem, gudriem, šarmantiem, bet arī tā liek justies un rīkoties. Sapošoties svētkiem, arī pats jūties pacilātāk. Piespraužot karoga krāsas piespraudi svētkos — patriotiskāk, cēlāk, tādā veidā demonstrējot savu piederību Latvijai, attieksmi pret savu valsti.

Tāpēc gribas aicināt cilvēkus — vairāk pucēties, saposties svētkiem, pasākumiem. Tas mums dos iespēju justies labāk, priecīgāk, pacilātāk un tad varbūt visiem kopā arī pasaule ap mums liksies kaut nedaudz pozitīvāka.