Priekšspēle diskusijām

“Latvija uzvar trillerī” — tieši šādi virsraksti svētdien bija lasāmi visos pasaules lielākajos interneta portālos, kas ziņoja par vēsturisko Latvijas vīriešu basketbola izlases panākumu, uzvarot mačā pret Francijas basketbolistiem. 2023. gads sportā ir bijis labvēlīgs — bez hokejistu bronzas uz goda pjedestāla augsta ranga sacensībās kāpuši arī daudzi individuālo sporta veidu pārstāvji. Mēs varam būt lepni!

Manuprāt, šī ekstāze ir laba priekšspēle, lai skaļāk un aktīvāk runātu un risinātu sporta attīstības jautājumus Latvijā. Katra panākuma pamatā ir sportists — cilvēks, kurš ir ieguldījis fizisku darbu, emocijas un arī praktiskus līdzekļus sava talanta izkopšanā. Latvijā ir visnotaļ pieticīga sportistu prēmēšanas sistēma, ko vajadzētu pārskatīt. Tie ir cilvēki, kas vieno tautu, ceļ tās pašapziņu un popularizē Latvijas vārdu visā pasaulē. Tik liela mēroga ietekmi grūti novērtēt ar pāris tūkstošiem eiro.

Savulaik man bija tas gods trenēties un braukt uz sacensībām kopā ar vairākiem mūspuses spožajiem talantiem, piemēram, Lauru Igauni un Jāni Višķeru. Šodien mēs svinam to cilvēku panākumus, kas savu talantu spodrināja laikā, kad nebija tik attīstīta sporta infrastruktūra kā šodien. Tas tikai pierāda, ka ar neatlaidību un smagu darbu var panākt daudz. Vēl atminos dažviet asfaltētos stadiona skrejceļus vai inventāru, kas juka ārā. Lai gan infrastruktūra Latvijā ir pilnveidojusies, parādījusies jauna problēma — daudz kur trūkst treneru. Iemesls banāls un mūžsens — zemais atalgojums. Grūti piesaistīt kvalificētus cilvēkus darbam, ar kuru ģimeni uzturēt nav iespējams. Aizkraukles novadā mums ir paveicies ar cilvēkiem, kam trenera darbs ir sirdsdarbs. Katra zelta, sudraba vai bronzas medaļa tiek kaldināta gadiem. Katrs veiksmes stāsts sākas ar jaunieti un viņa pirmo treneri, kas saskatīja potenciālu un palīdzēja to pilnveidot. Valsts un pašvaldības interesēs ir stimulēt sporta nozari un atbalstīt tās censoņus. Tas ir ieguldījums ikviena sportista pirmsākumos, kas vēlāk nes augļus.

Valdībai laikus jādomā par tik nozīmīgu panākumu atzīmēšanu valstiskā mērogā. Sociālajos tīklos pēc basketbolistu uzvaras aktuāls kļuva jautājums — vai pirmdienu pasludinās par brīvdienu? Brīvdiena, ko piešķīra par hokejistu izcīnītajām bronzas medaļām Pasaules čempionātā, ir atstājusi ietekmi. Nav nepieciešama oficiāla brīvdiena, lai priecātos par mūsu izlases panākumiem un svinētu uzvaru. Viens nu ir skaidrs — kad vīri atgriezīsies mājās, sagaidīšana būs krāšņa. Lai nu kā, latvieši ir viena varena līdzjutēju tauta.