Ginta Grincēviča
Aizvadītajā sestdienā pulksten 6 no rīta pie 36 vietīga autobusa stūres sēdās Sandra Smona, Jaunjelgavas kultūras centra direktore, lai transportlīdzekli kā ziedojumu kopā ar atbalsta kastēm aizgādātu Ukrainas aizstāvjiem. Brauciens noslēdzies veiksmīgi — sūtījums nogādāts brīvības aizstāvjiem, savukārt braucēji veiksmīgi atgriezušies mājās.
Jau iepriekš laikrakstā rakstījām, ka Aizkraukles novada domes deputāti atbalstīja trīs transportlīdzekļu dāvināšanu Ukrainas atbalstam. Ziedoja divas vieglās automašīnas un pasažieru autobusu. Mercedes Benz markas pasažieru autobuss Jaunjelgavas kultūras centra īpašumā bija no 2002. gada. To noņēma no uzskaites, jo priekšējais stikls bija deformēts, lai to salabotu, būtu nepieciešami lieli finanšu ieguldījumi. Autobusam ir 36 vietas, kas ikdienas braucienos kultūras centram bija nerentabls risinājums.
Pirms došanās ceļā autobuss viesojās visās novada apvienībās, iedzīvotāji bija aicināti piepildīt transportlīdzekli ar atbalsta kastēm, kas noderēs frontē karojošajiem. Līdzcilvēki cīnītājiem nesa nepieciešamo, dažādus enerģijas avotus — kafiju, saldumus, kā arī konservus, bezrecepšu medikamentus, tika sagatavota pustonna ierakuma sveču un daudz kas cits. Uzņēmums “Skrīveru saldumi” uz Ukrainu nosūtīja 150 kilogramu savas produkcijas, no Iršiem atveda tik ļoti vajadzīgos aizsargtīklus. Katrs centās palīdzēt iespēju robežās. Bija daudz cilvēku ar invaliditāti, sociāli mazaizsargāti cilvēki, kas vēlējās sniegt savu pienesumu labajam darbam.
Sandrai Smonai šis bija otrais brauciens uz Ukrainu, pirmais ar autobusu. Pirms došanās tālajā ceļā viņa atzinās, ka ir neliels uztraukums par tik liela transportlīdzekļa vadīšanu tik tālu, taču mierināja apziņa, ka ceļā dodas spēcīgi līdzbraucēji, par visiem galā tikšot.
S. Smona šogad nokārtoja D kategorijas autovadītāja apliecību, tālākais patstāvīgais brauciens ar esošo kultūras nama autobusu veikts uz Pakroju Lietuvā. “Es uz to raugos kā uz darbu, kas jāizdara. Ja katrs kaut ko paveiktu Ukrainas labā, tad karš ātrāk beigtos,” dienu pirms izbraukšanas sacīja S. Smona.
Sestdienas agrā rītā sākās ceļš uz Ukrainu. Pēc pusotras diennakts, svētdienas vakarā, braucēji veiksmīgi atgriezās mājās. “Autobuss nav vieglā mašīna, ir grūti to stūrēt. Dažs ceļa posms bija ļoti izdangāts, kas braucot sagādāja lielākos izaicinājumus. Kopumā viss izdevās gludi, bez jebkādiem starpgadījumiem. Raiti tikām arī pāri robežām. Poļi bija ļoti labvēlīgi un atbalstoši, neskaitot to, ka mazliet neprecīzi bija sagatavotas deklarācijas, kā dēļ vajadzēja nedaudz uzgaidīt. Pārbraucot pāri Ukrainas robežai, turpat bija degvielas uzpildes stacija, kurā tika nodots atdzītais transports. Mūsu kontaktpersona bija Andrejs, kurš no 2014. gada sadarbojas ar biedrību “SOS palīdzība Ukrainai”. Viņš ieradās kopā ar Anatoliju un Lidiju, kuri darbojas kā brīvprātīgie, aktualizē kara tēmu un vāc ziedojumus. Lidijas personīgā pieredze ir skaudra. Karā dzīvību zaudējis viņas gados jaunais dēls, meita darbojas desanta triecienbrigādē,” zināja stāstīt S. Smona.
Ukraiņi par latviešu vedumu bija pateicīgi un priecīgi. Pateicībā viņi uzdāvināja apgleznotu munīcijas čaulu, ko diemžēl pāri robežai pārvest neļāva. Ukrainas robežsargi uzstāja, ka piemiņas lietu poļi konfiscēs, jo tā ir vērtīga, tādēļ labāk to atstāt. Mājās izdevās atvest citas piemiņas lietas — Krievijas kaujinieka mugursomu ar visu ekipējumu, krievu automašīnas numuru, cauršautu okupantu dronu, pašceptu maizi un Ukrainas karogu.
Autobuss nodots un kalpo 80. desanta triecienbrigādei apmācāmo karavīru vadāšanai pa poligoniem.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.
Reklāma