Pirms cirst, jāizvērtē visi apstākļi. Vēršas komisijā pēc atļaujas bīstamus koku zāģēšanai.

Pievēršot uzmanību pašvaldības darbam, laikraksta “Staburags” lasītājs Vilnis Ušecks jautā, kāpēc Aizkraukles novada domē izveidota Koku ciršanas atļaujas izsniegšanas komisija? Vai tās locekļiem ir zināšanas un praktiskas iemaņas saistībā ar koku ciršanu? Kāds labums sabiedrībai un nodokļu maksātājiem no šādas komisijas darbības un vai šādu atļauju nevar sniegt pieaicināts speciālists?

Atbilstība apstākļiem un normatīviem

Aizkraukles novada pašvaldības izveidotā Koku ciršanas atļaujas izsniegšanas komisija ir viena no 19 Aizkraukles novada domes izveidotajām komisijām. Tajā darbojas septiņi cilvēki — Didzis Grundulis (priekšsēdētājs), Daiga Naroga (sekretāre), Jānis Bergmanis, Anita Krusta, Juris Gorbačovs, Benita Peciņa un Inese Rupenheite.

Saistībā ar pašvaldības apstiprināto komisijas nolikumu tās darbības joma ir kontrolēt koku ciršanu ārpus meža pašvaldības teritorijā, ievērojot spēkā esošos likumus un noteikumus. Tās uzdevums ir pieņemt lēmumu — izsniegt vai neizsniegt atļauju konkrēto koku nociršanai, izvērtējot visus apstākļus, atbilstību normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību, īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, Aizkraukles novada teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī koku ainavisko, dendroloģisko un ekoloģisko nozīmīgumu, nozīmi dabas daudzveidības saglabāšanā, atbilstību ēku ekspluatācijas, cilvēku dzīves vietas un drošības apstākļiem.

Tāpat komisijai ir tiesības aizliegt ciršanu, kas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, nepieciešamības gadījumā pieprasīt papildu dokumentus un atbilstošas nozares ekspertu atzinumus lēmuma pieņemšanai par atļaujas izsniegšanu vai neizsniegšanu, kontrolēt komisijas lēmumu izpildi.

Pieredze un zināšanas

Iesniegumus par atļaujas saņemšanu koku ciršanai ārpus meža komisija izskata desmit darba dienās, bet, ja lēmuma pieņemšanai nepieciešami ekspertu vai institūciju atzinumi — 20 darba dienu laikā. Komisijas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt, vēršoties domē viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Domes lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

Koku ciršanas atļaujas izsniegšanas komisijas priekšsēdētājs Didzis Grundulis skaidro — ja kādam nepieciešams pagalmā vai citur īpašumā nozāģēt koku, jāraksta iesniegums pašvaldībai, sniedzot nepieciešamo informāciju. Komisijas pārstāvji katru gadījumu izskata un novērtē dabā — koka bīstamību un ciršanas nepieciešamību, tad to izskata komisijā, dodot atļauju vai nē. Lielākoties iesniegumi ir pamatoti un atbalstāmi.

— Komisijā darbojas pa vienam pārstāvim no katra bijušā novada, kuri jau iepriekš veikuši šādus pienākumus un pārzina šo darbu. Daļai ir gan izglītība, gan liela pieredze šajā jomā, un man pašam ir mežsaimnieka izglītība. Apmeklējam arī seminārus par koku ciršanu un sekojam līdzi visai aktuālajai informācijai. Ja ir kādas šaubas, komisija var pieaicināt arī citus speciālistus. Turklāt gadījumos, kad koka apkārtmērs pārsniedz noteiktos izmērus, izvērtēšanai noteikti jāpieaicina Dabas pārvaldes speciālists, kurš vērtē konkrētā koka dižkoka statusu. Varbūt uz tā, piemēram, ir kāda reta sūnu suga, — stāsta Didzis Grundulis.

Situācijas ir dažādas

Pamatā cilvēki vēršas komisijā, lai gūtu atļauju nozāģēt kokus, kas kļuvuši bīstami vai būtiski traucē. Situācijas ir dažādas, un iepriekš ne vienmēr paredzamas. Dažkārt pietiek ar koka vainaga kopšanu, kam jāpiesaista arborists. Tas nav lētākais risinājums, bet pareizākais, lai tīši vai nezināšanas dēļ netiktu bojāts. Katrs koks veido kopējo ainavu pilsētas vai lauku vidē. Nozāģēt vai sabojāt jau var vienkārši, bet jāaug kokam ilgi. Ir arī situācijas, ka, iestādot koku, cilvēki neņem vērā pieauguša koka apmērus, un tas ar laiku traucē vai bojā īpašumu. Pirms katras ciršanas, labāk tomēr pajautāt padomu, un ir labi, ka ir vairāki cilvēki, kuri var to sniegt.

Didzis Grundulis atzīst, ka komisijai darba ir daudz. Sēdes notiek reizi mēnesī, bet vajadzētu biežāk. Tas gan nenozīmē, ka viņi tajā strādā pastāvīgi. Tas ir papildu pienākums katra tiešajam darbam. Tāpat kā visu pašvaldība komisiju locekļu darbu, arī šo finansē novada dome. Samaksu nosaka saistībā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma prasībām.