Agita Grīnvalde-Iruka
Nekas autovadītāju nedisciplinē labāk, kā aizmugurē braucoša policijas ekipāža
Aizkraukles novadā pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja divi cilvēki. Šogad divi bojāgājušie avārijās novadā reģistrēti jau gada pirmajos deviņos mēnešos. Kopumā Latvijā no gada sākuma līdz 1. oktobrim Latvijā avārijās bojā gājuši 79 cilvēki. Piedzīvota arī traģiskākā avārija pēdējos gados, kad Gulbenes novada Lizuma pagastā, mašīnai ietriecoties kokā, bojā gāja četri jaunieši.
Avāriju pamatā neuzmanība
Aizkraukles novadā traģiskās avārijas, kurās bojā gājuši cilvēki, notika pavisam nesen — ar mēneša starpību. Augustā Aizkraukles pagastā apgāzās mikroautobuss. Negadījumā cieta automašīnas pasažieris, kuru no transportlīdzekļa izcēla ugunsdzēsēji glābēji, kuri arī tika izsaukti uz negadījuma vietu. Cietušais nogādāts medicīnas iestādē, taču automašīnas vadītājs gājis bojā. Savukārt septembra sākumā pie Aizkraukles, Rīgas—Daugavpils šosejas 87. kilometrā, notika smaga frontālā sadursme starp firmas “Ecolines” pasažieru autobusu un vieglo automašīnu Volvo, kurā dzīvību zaudēja automašīnas vadītājs.
satiksmes drošības speciālists, pilotprojekta vadītājs Oskars Irbītis
Abu avāriju notikuma vietas apskatīja un notikušā apstākļus izvērtēja satiksmes drošības speciālists Oskars Irbītis, ar kuru sarunājāmies par šādu smagu avāriju iemesliem, satiksmes drošību un kā mazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu. Aizkraukles pusē notikušās smagās avārijas viņš vērtē kā izteiktus neuzmanības gadījumus. “Vienā gadījumā vadītājs izbrauca uz galvenā ceļa, nepārliecinoties par to, ka tuvojas liels dzeltens autobuss, un izbrauca tieši tam priekšā. Otrā gadījumā autovadītājs nav sekojis līdzi ceļa profilam, nav izvēlējies šim ceļam atbilstošu ātrumu. Ceļš ir šaurs un līkumots. Šādā gadījumā, pat, ja zīme atļauj braukt ar 90 kilometriem stundā, būtu tomēr jāizvēlas mazāks un drošāks ātrums. Šajā gadījumā bija jāņem vērā garenprofila lūzums, platums, arī seguma kvalitāte. Tas viss kopā ar pārāk lielu ātrumu rada automobiļa nestabilitāti un tā kā mikroautobuss ir pietiekami augsts, tad to var pamatīgi sašūpot, zaudēt vadības kontroli un var viegli apgāzties,” saka O. Irbītis un piebilst — lieku reizi autovadītājiem jāatgādina, ka ir jābūt pietiekami vērīgiem, uzmanīgiem un satiksmes noteikumi jāievēro. Pretējā gadījumā tas beidzas traģiski.
Policijas klātbūtne disciplinē
Runājot par Lizumā notikušo traģisko avāriju, Irbītis kā būtisku notikušā iemeslu min arī līdzcilvēku attieksmi. “Domāju, ka līdzcilvēki zināja, ka jaunietis brauc bez tiesībām, dara to pārgalvīgi, tāpēc ir ļoti svarīga šī nosodošā attieksme pret šādām darbībām. Presē izskanēja, ka vecāki jauniešiem teikuši, ka tā nevajag darīt un tas ir slikti, taču par to ir jārunā nepārtraukti, visu laiku,” atgādina satiksmes speciālists. Jo vairāk runās par šīm tēmām, jo vairāk uzsvērs bīstamību, pārgalvīgās rīcības sekas, jo varbūt kāds vecāks sadzirdēs un piektdienas vakarā nepalaidīs savu jaunieti vizināties ar draugiem, īpaši zinot, ka draugam nav vadītāja apliecības un ir šī dullā braucēja reputācija.
Kā vienu no risinājumiem O. Irbītis min policijas klātbūtni un redzamību uz ceļiem. “Nupat ziņās dzirdēju, ka Valsts policijā ir 27% kadru iztrūkums, un mēs to ļoti labi redzam un jūtam. Tie ir tie 27%, kas nepatrulē, preventīvi nebrauc ar trafarēto mašīnu pa ceļu. Nevajag jau uzreiz kādu ķert vai sodīt, bet, ja divas reizes dienā Lizumam cauri izbrauktu policijas mašīna un pakontrolētu, kas pagastā notiek, domāju, ka šis negadījums varēja arī nebūt. Bieži, īpaši nomaļās vietās, veidojas tāda nesodāmības sajūta, līdz ar to cilvēki kļūst neuzmanīgi, palaižās, kļūst pārgalvīgi. Ar policijas klātbūtni tiek atgādināts, ka pieķers, tad arī jauniešu dullums varbūt pāries,” saka satiksmes speciālists, kurš ir pārliecināts, ka nekas autovadītāju nedisciplinē labāk, kā aizmugurē braucoša policijas ekipāža. Protams, arī pārkāpēju pieķeršana un sodīšana ir vajadzīga, jo tā nereti nostrādā kā vakcīna pret ceļu satiksmes negadījumiem. “Katrā ziņā redzama vai neredzama policijas klātbūtne vienmēr ir veicinājusi satiksmes drošību,” piebilst O. Irbītis.
Nozīme ir arī dažādām sociālajām un informatīvajām kampaņām, kas tiek rīkotas kā atgādinājums nebraukt dzērumā, ievērot atļauto braukšanas ātrumu, nerunāt pa telefonu pie stūres. Pēc Irbīša domām, tam nebūs tūlītēju rezultātu — šodien ir kampaņa un jau rīt problēmas nebūs. Cilvēkiem nepārtraukti jāatgādina ievērot satiksmes noteikumus, par to jārunā visu laiku, lai cilvēki to sadzirdētu.
Nav svarīgi atrast vainīgo, bet cēloni
Oskars Irbītis šobrīd vada Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) īstenoto smago ceļu satiksmes negadījumu izmeklēšanas projektu, kur darbā tiek izmantota jauna pieeja, kādu Skandināvijas valstīs izmanto jau sen. “Valsts policija izmeklē ceļu satiksmes negadījumus, taču viņu mērķis ir noskaidrot, kurš kādus normatīvos aktus ir pārkāpis un kāds sods par to pienākas, taču mūsu uzdevums ir analizēt avārijas iemeslus, notikušā apstākļus un pētīt, ko darīt, lai šādus notikumus mazinātu. Mēs gatavosim informācijas bāzi satiksmes politikas veidotājiem, pašvaldībām, ceļu uzturētājiem — visiem, kas organizē ceļu satiksmi un rūpējas par drošību. Mums neinteresē, kurš ir vainīgs, bet kādi faktori ir ietekmējuši negadījuma rašanos,” atklāj O. Irbītis. Šobrīd ekspertu un pētnieku grupa ir pašā darba sākumā, pilotprojekta stadijā. Tiek strādāts pie likumdošanas izmaiņām, jo šobrīd iztrūkst regulējuma, lai varētu piesaistīt mediķus, uzvedības speciālistus, jo jebkurā ceļu satiksmes negadījumā ļoti būtisks ir arī cilvēciskais faktors. Piemēram, Lizuma gadījumā uzvedības speciālistam būtu plašs darba lauks, lai noskaidrotu, kas noveda jauniešus pie šīs pārgalvīgās rīcības. “Ja mēs to varētu noskaidrot, tad varētu domāt par pasākumiem, kas varētu mainīt šo jauniešu uzvedību. Ko darīt, lai negribētos kāpt tajā mašīnā un kaut kur pārgalvīgi traukties.
Tāpat plašs darba lauks būtu arī mediķiem, kas varētu pētīt, piemēram, to, kā ārsta izrakstītie medikamenti ietekmē autovadītāja reakciju. Piemēram, Skandināvijā autovadītājiem laikā, kamēr viņi lieto spēcīgus medikamentus, kuri var ietekmēt braukšanas spējas, uz to lietošanas laiku iestājas liegums sēsties pie stūres. Būtu labi, ja ziņas par ārsta izrakstītajām spēcīgajām zālēm nonāktu arī CSDD datu bāzē, līdzīgi kā tas ir Skandināvijā,” nākotnes vīziju ieskicē projekta vadītājs. Ir daudz faktoru, ko varētu uzlabot, lai uzlabotu satiksmes drošību un projekta darba grupa pie tā aktīvi strādā no šī gada maija, izbraucot uz katru negadījumu, kur ir bojāgājušie. Iespēju robežās izbrauc arī uz avārijām, kur ir smagi cietušie. Tie ir negadījumi, kas visvairāk ietekmē sabiedrību, iesaistīto ģimenes un rada arī zaudējumus tautsaimniecībai kopumā.
Aizkraukles novadā 2023. gadā notikušie ceļu satiksmes negadījumi
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”
Reklāma