Pietrūkst “dzīvu” cilvēku sarunas

Cik gan maldīgs ir priekšstats, ka pakalpojumi internetā, to sniegšana attālināti, informācijas izplatīšana mājaslapās un sociālo tīklu kontos visiem atvieglo dzīvi un padara šo informāciju pieejamāku. Arvien ir cilvēki, un nebūt ne krietnos gados, kuri ar modernajām tehnoloģijām ir uz jūs, viņiem nav profila sociālajos tīklos, un arī ieskatīšanās interneta mājaslapās, ziņu portālos nav viņu ikdiena.

Nesen Aizkrauklē, pie “Swedbank”, satiku kādu kundzi no Ogres, kura ar sabiedrisko transportu speciāli atbraukusi uz Aizkraukli, jo viņai radušās problēmas ar internetbankas kodu kalkulatoru. Izrādās, Ogrē šīs bankas filiāles vairs nav, bet izmantot bankas speciālistu palīdzību pa tālruni viņa nevar, jo nevar pieslēgties internetbankai bojātā kodu kalkulatora dēļ. Bija jāmeklē palīdzība klātienē. Viņa atradusi, ka bankas filiāle ir Aizkrauklē, taču nepaskatījās, ka trešdienās šeit klātienē klientus nepieņem. Vīlusies devās projām.

Katrs šāds progresa solis uz priekšu reizēm tikai attālina cilvēku no cilvēka, no pakalpojuma, ko viņš vēlas saņemt, no informācijas, ko vēlas iegūt vai precizēt. Visi šie virtuālie asistenti, e-pakalpojumi, konsultatīvie tālruņi ir tik nesasniedzami kā kosmoss. Ilgā savienojuma gaidīšana, sarunas pārtraukšana bez tālāka risinājuma var sadusmot pat vispacietīgāko un mierīgāko pilsoni. Izcils piemērs ir valsts iestāžu un uzņēmumu klientu apkalpošanas centri un konsultatīvie tālruņi. Tāpat kā virtuālo asistentu formālās atbildes, pēc kurām tik un tā jāmeklē papildu palīdzība, ja ir kāds komplicētāks jautājums vai jāprecizē konkrētas detaļas.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka ar katru gadu to cilvēku skaits, kuri lieto dažādus pakalpojumus internetā, arvien pieaug, taču Latvijā 10% mājsaimniecību nav interneta pieslēguma un lielākoties tas ir lauku reģionos. Un, lai arī regulāro interneta lietotāju skaits pēdējo divu gadu laikā pieaudzis līdz 91%, paliek vēl 9%, kas to nelieto, un vismaz 5 procenti cilvēku atzīst, ka viņiem pietrūkst prasmju interneta un e-pakalpojumu lietošanā, lai gan es domāju, ka šis skaits ir krietni lielāks. Populārākie pakalpojumi, ko cilvēki izmanto internetā ir tieši internetbanka un e-pasta lietošana, taču arī šajā jomā vēl ir vismaz 20% iedzīvotāju, kas to nedara. Valsts un pašvaldības iestāžu veidlapas internetā aizpilda un iesniedz vien nedaudz vairāk kā puse iedzīvotāju — 64%. Turklāt 12% iedzīvotāju nelieto nevienu sociālo tīklu vietni.

Tāpēc, manuprāt, šī iemesla dēļ ir būtiski saglabāt šo cilvēcisko faktoru — klātienes pakalpojumus un “dzīvu” cilvēku sarunu, iespēju “aci pret aci” uzdot jautājumu un saņemt atbildi.