Ginta Grincēviča
Lāčplēša dienas priekšvakarā Jaunjelgavā, Vecpilsētas parkā, pulcējās cilvēki, lai ar dažādām aktivitātēm un uzdevumiem atcerētos un godinātu brīvības cīņās kritušos. Patriotisma mēnesi ieskandināja tradicionālais mazpilsētas lāpu gājiens, kas noslēdzās Likteņupes krastā, pie novadniekiem veltītās stēlas.
Lej sveces, taisa lāpas un iepazīst medicīnu
Pilsētas parkā visas dienas garumā dega ugunskurs. Pie tā, sendienu mundieros tērpušies, patriotiskas dziesmas izpildīja Jaunjelgavas kultūras centra tautas mūzikas ansambļa “Nairi” dalībnieki. Ik pa laikam uz uguns parādījās katls ar vasku un cūku taukiem. Pirmais bija paredzēts biedrības “SOS palīdzība Ukrainas armijai” ierakuma sveču darināšanai, savukārt cūku taukus kausēja, lai no tiem pēc sentēvu metodēm darinātu lāpas. Gaismekļi tapa Lindas Onužānes, Jaunjelgavas tūrisma informācijas punkta tūrisma organizatores, uzraudzībā. Pēc cūku tauku izkausēšanas tiek ņemts iepriekš sagatavots koka zars, kuram galā piestiprināta linu auduma strēmele. Mērcējot taukos, strēmeli tin ap koku. Pēc tam deglis tiek nostiprināts, pienaglojot audumu, lai tas neatirst. Šādi pagatavota lāpa deg vismaz 15 līdz 20 minūtes.
Viena no vēsturiski interesantākajām darbnīcām bija izveidotā stilizētā lazerete, kur praktiskus medicīnas uzdevums veica mediķis Grigorijs Popenkovs, savukārt jaunatnes lietu speciāliste Sandra Popenkova iejutās medmāsiņas lomā. Viņa bija sagatavojusi interesantu stāstījumu un dažus uzskates materiālus, kas iezīmēja Pirmā pasaules kara izaicinājumus un skarbo realitāti. “Apstākļi bija antisanitāri, cimdus tolaik neizmantoja, nebija sterilu materiālu. Pārsiešanai izmantoja to, kas bija pieejams — kokvilnas vai linu audumu. Ķirurģija nebija attīstīta vajadzīgajā līmenī. Karā tika izmantoti jauni ieroči, kas atstāja briesmīgas sekas. Nebija anestēzijas, kādu mēs to pazīstam šodien. Pacientiem deva alkoholu vai hloroformu, taču ievainotie tāpat modās operācijas laikā un cieta milzīgas sāpes. Nozīmīgs ārstēšanā bija fakts, ka ievainotos nemaz tik viegli nevarēja dabūt prom no frontes līnijas. Tas bija jāizdara pirmajās 60 minūtēs, to sauca par zelta stundu. Četri no pieciem ievainotajiem gāja bojā. Pirmais pasaules karš medicīnā lika cilvēkus kategorizēt — kuru glābjam pirmo, kuru otro, kuru pēdējo. To izlēma, vadoties no ievainojuma pakāpes. Tolaik bija arī daudz dažādu epidēmiju. Spāņu gripa laupīja vairāk dzīvību nekā Pirmais pasaules karš. Tāpat cilvēki cieta no utīm, tīfa, venēriskajām slimībām. Daudzus izkropļoja rētas, tādēļ Eiropā sāka izgatavot sejas maskas — protēzes,” rādot uzskates materiālus interesentiem stāstīja S. Popenkova.
Lāpu gaismā godina vietējos Lāčplēšus
Kā ierasts, pasākumu kuplināja Zemessardzes 55. kājnieku bataljona zemessargi. Vīri uz Jaunjelgavu atveda militāro bruņojumu un tehniku — bruņutransportieri “Patria”. Septiņus ar pusi metrus garais braucamais var sasniegt ātrumu 100 kilometru stundā. “Patria” spēj pārvarēt ierakumus līdz viena metra platumam un peldus šķērsot ūdens šķēršļus. Spēku un veiklību varēja pārbaudīt rokas granātas mešanā. Saucot frāzi “Frago!” — kas ir jāsaka metot granātu, aptuveni puskilogramu smago rīku vajadzēja censties trāpīt iezīmētos laukumos, kas nemaz nebija tik viegli, kā varēja likties no malas. Jaunsargu instruktors Einārs Kviesis bija noorganizējis dažādus erudīcijas uzdevumus par Latviju. Gan lieli, gan mazi pasākuma apmeklētāji pārbaudīja zināšanas par valsts simboliem un novembra svētku nozīmi.
Dienas vidū pie apvienības pārvaldes ēkas stājās lāpu skrējiena dalībnieki. Aptuveni trīs kilometrus garo distanci veica 19 dalībnieki.
Dienas noslēgumā pēc svinīgām uzrunām Jaunjelgavas kapos pie pieminekļa neatkarības cīņās kritušajiem sākās svinīgais lāpu gājiens, kas noslēdzās pie Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem veltītās stēlas. “Sirdī un darbos — Latvija! Katru reizi kad pieminam mirušos, godājam arī Latvijas vēsturi. Arī šoreiz esam kopā, pieminot brīvības cīņās kritušos varoņus. Vēstures fakti liecina, ka esam sīksta tauta un katrs no mums to apliecina ar saviem darbiem. Prieks, ka spējam sanākt kopā un būt vienoti šajos svētkos. Vienā valodā raud visa tauta, vienā valodā tā smej. Dievs, svētī Latviju,” pie stēlas klātesošos uzrunāja Gunta Zvaigzne-Avakova, Jaunjelgavas apvienības vadītāja. Atskanēja kritušajiem varoņiem veltīti zalves šāvieni, kas atbalsojās Daugavas otrā krastā. Ar lāpām izgaismoja stēlā iekalto novadnieku vārdus, kuri apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni, tos skaļi nolasīja ģenerālis Juris Vectirāns.
Reklāma