Piemiņas brīdis Koknesē — apliecinājums tautas gara spēkam

25. martā bija saulaina pavasara diena zem mierīgām debesīm, bet pirms 73 pavasariem Māras dienā vairāk nekā 44 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju sākās Golgātas ceļš uz Sibīriju. To atminējās arī koknesieši, pulcējoties pie piemiņas akmens un nodziedot mūsu tautas lūgšanu – himnu.

Es tikai vienu sapni redzu, /Kā baltas ābelītes zied,/ Un saprotu jau kuro reizi,/ Ka ļoti vajag mājās iet – izjusti un sirsnīgi piemiņas mirkļa atklāšanā skan kultūras centra mākslinieciskās daļas vadītājas Astrīdas Saimenas skandētās rindas. Uzrunu teica Kokneses apvienības pārvaldes vadītājs Ilmārs Klaužs, atmiņu pavedienu šķetināja represētais Andris Freimanis, taču abi runātāji uzsvēra, ka nevaram šajā laikā būt vienaldzīgi, jo atkal plosās melnie spēki. Ar klusuma brīdi tika godināti gan no Sibīrijas nepārnākušie, gan tie, kas krituši, aizstāvot Ukrainu. Pelēkie laukakmeņi ir kļuvuši par piemiņas akmeņiem, kas sauc mūs atcerēties un pieminēt tos, kas neatgriezās no Sibīrijas. Tas ir apliecinājums arī tautas gara spēkam un tam, ka tautas atmiņa ir dzīva.

Garām aizjoņoja vilciens, tajā bija laimīgi cilvēki ar saviem sapņiem. Jo mēs dzīvojam zem mierīgām debesīm. Un gribam, lai tā būtu vienmēr.

+ 1