Piektdaļa skolotāju mokās savā profesijā

B rīvā tirgus apstākļos arī skolotāja profesija kļuvusi tikai par vienu no daudzām, kurā pelnīt iztiku. Tā nebūt nav prestiža, maz ir gados jauno entuziastu, kuri rautos uz skolu. Daļa no viņiem pēc augstskolas savā profesijā pastrādā gadu vai divus, saprot, ka izvēlējušies nepareizo nodarbi, un darbu skolā pamet. Vieniem tas ir atalgojuma jautājums, citiem dzīvesvietas. Vēl kādus “izēd” skolēnu vecāki. Līdz ar to skolā paliek vien “dullie”, kuri sevī apzinās misiju būt skolotājam, neraugoties ne uz ko. Tie pārsvarā ir cilvēki pāri 40 gadiem. Pirms vairākiem gadiem veiktā pētījumā secināts, ka Latvijā 89% skolotāju ir sievietes, vidējais vecums — 47 gadi.

Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā uz 2. septembrī bija vairāk nekā 150 vakanču skolotājiem. Piedāvātā alga no 200 līdz pat 4000 eiro mēnesī. Lielās algas, protams, ir privātajās izglītības iestādēs. Portālā macitspeks.lv lasāms, ka uz šī mācību gada sākumu Latvijā 138 skolas no 33 novadiem pieteikušas 344 vakances.

Skolās visvairāk ir matemātikas (40), sākumskolas skolotāju (32) un latviešu valodas un literatūras skolotāju (32) vakances. Skolas īpaši meklē arī datorikas (31), fizikas (30) un angļu valodas (29) skolotājus. Pašreiz vietnē esiskolotajs.lv skolotājiem piedāvātais atalgojums svārstās no 450 eiro par 15 līdz pat 2200 eiro bruto par 40 kontaktstundām.

To, ka algas apmērs ir iemesls, lai pamestu skolotāja darbu, atzīst arī kādas Latvijā lielas vidusskolas direktors. Viņš teic, ka tie ir gados jauni cilvēki, kuri meklē iespēju palielināt ģimenes ienākumus. Skolotāji, vecāki par 45 gadiem, vairs nevēlas mainīt profesiju, samierinās, kā patrioti cīnās, paliek līdz beigām. Jaunie skolotāji redz, ka tā nav tikai astoņu stundu darba diena. Darbs ir arī ekskursijas kopā ar klasi nedēļas nogalēs. Tomēr arī jaunajiem skolotājiem noteicošais nav tikai darba samaksa. Divi skolotāji no šīs skolas aizgāja dēļ skolēnu vecāku mobinga pret viņiem. Nepareizi mācot, nepareizi vērtējot zināšanas. Ja vecāks var atļauties vakarā uzrakstīt skolotājam, nosodīt viņu par it kā pārāk zemas atzīmes ielikšanu bērnam, par kādu profesijas prestižu var būt runa. Iespējams, ka Latvijai vajadzētu sekot Somijas piemēram. Tur katram jaunietim, kurš vēlas studēt pedagoģiju, uzņemšanas komisija liek pierādīt savas vēlmes patiesumu. Ja no jaunieša neredz pārliecību, augstskolā neuzņem. Toties Latvijā skolās aptuveni piektā daļa tikai strādā par skolotāju, jo augstskolā netika citā fakultātē.