www. staburags.lv
24. jūnijā, kad Latvijā tiek svinēti Līgo svētki, 7-gadīgā Dārta uzsāks kārtējo nopietno ārstēšanās kursu Adeli klīnikā Slovākijā. Šī būs jau sestā reize, kad Dārta un viņas mamma dosies turp. Meitenītei kopš dzimšanas ir smaga diagnoze – bērnu cerebrālā trieka. Un šis ir tas gadījums, kad ārstēšana meitenītei ļoti palīdz. Ir nepieciešams atbalsts, lai apmaksātu divus intensīvos kursus.
***
Šī brīnišķīgā ģimene – mamma, tētis un 5 bērni – dzīvo Koknesē. Šeit valda sirsnīga atmosfēra – visi viens otru mīl un rūpējas, lai visiem būtu labi. Ģimenes lielākā problēma ir vidējās meitiņas Dārtas slimība. Cerebrālās triekas cēlonis – nepareizi pieņemtas dzemdības.
Dārtas mamma pirmo reizi pēc palīdzības Zaļās lampas projektā vērsās pirms diviem gadiem. Pateicoties saziedotajiem līdzekļiem, Dārta jau ir izgājusi vairākus cilmes šūnu ārstēšanas kursus un nopietnu rehabilitāciju. Ārstēšana turpinās.
Ģimene ir ļoti pateicīga visiem, kas viņiem palīdzēja. Mamma ar asarām acīs stāsta, ka jau pēc pirmā kursa Dārtas stāvoklis sāka uzlaboties. Meitene sāka turēt muguriņu, viņas sāpes samazinājās.
Tagad Dārta pati stabili tur galvu, viņai vairs nav nepieciešama īpaša fiksācija. Meitene jūtas droši savos ratiņos, viņai vairs nav jālieto drošības josta. Dārta var sēdēt uz grīdas, mācās pati ēst, ņem rokās priekšmetus.
Katru dienu arvien ir jauni un nelieli uzlabojumi, un katrs no tiem visai ģimenei nozīmē lielu uzvaru. Tā lēnām, cītīgi un pacietīgi viņi virzās uz priekšu.
Īpaši labi rezultāti parādās pēc intensīvajiem kursiem Adeli klīnikā. Lūk, ko mums stāsta mamma Gunta:
“Mums ir labas ziņas – Dārtas progress ir acīmredzams. Divu gadu laikā viņa ir attīstījusies emocionāli, garīgi un fiziski. Kā atzīst slovāku speciālisti, kas ar viņu strādā, Dārta saprot, kas no viņas tiek prasīts, un ar viņu ir kļuvis daudz vieglāk strādāt. Un Dārta strādā ļoti cītīgi: divu nedēļu laikā viņa intensīvi nodarbojas ar speciālistiem no plkst. 8.30 līdz 16.40. Tikai ar nelielu pusdienas pārtraukumu, kura laikā viņa paēd un mazliet paguļ.
Arī mājās viņa izrāda lielu interesi par to, ko dara jaunākās māsas, un cenšas spēlēties ar viņām uz grīdas. Katrs viņas sasniegums mums ir svētki.”
Mamma meitiņu sauc par “mūsu saulīti”. Neskatoties uz veselības problēmām un sāpēm, Dārta spēj patiesi priecāties par visu. Gunta stāsta, ka meita pamostas ar smaidu, it kā būtu atbraukusi uz svētkiem. Viņa visiem apkārtējiem dāvā daudz siltuma.
Maijā visa ģimene bija kopā ar Dārtu viņas bērnudārzā, kur tika svinēts pirmais izlaidums Dārtas mūžā. Tagad meitenei ir 7 gadi, un viņas mamma risina jautājumu par iekārtošanu mācībām speciālajā skolā.
Mamma Gunta
Mēs varam tikai mēģināt iedomāties, cik daudz sadzīves rūpju un pienākumu ir piecu bērnu mammai! Katrs no viņiem ir jābaro, jāapģērbj, jānomazgā, jānosūta uz skolu, bērnudārzu, jāpalīdz ar mācībām, jāapspriež viņu svarīgās problēmas.
Taču Gunta nesūdzas. Ģimene ir viņas laime. Un viņa ļoti lepojas ar saviem bērniem.
Galvenā uzmanība, protams, tiek pievērsta Dārtai. Nepareizi pieņemtu dzemdību dēļ gaidītais trešais bērniņš ir kļuvis par invalīdu. Jau pēc izrakstīšanas no dzemdību nama Guntai sirds nebija savā vietā. Viņa juta, ka ar bērnu kaut kas nav kārtībā. Bet ārsti viņu mierināja: “Kāpēc jūs uztraucaties, nav nekādas panikas…” Trīs mēnešu vecumā viņi parādīja meiteni neirologam, bet ārsts neko bīstamu nepamanīja.
Tad, kad viņi sešu mēnešu vecumā ieradās Rīgā, “Gaiļezerā”, mamma piedzīvoja šoku – pēc apskates viņai pastāstīja par visu, ko meitene nekad nevarēs darīt: redzēt, runāt, turēt galvu, sēdēt, staigāt. Un viņai ieteica apsvērt iespēju meiteni ievietot specializētajā aprūpes namā. “Es uz Rīgu braucu pēc palīdzības, bet saņēmu vislielāko triecienu. Man šķita, ka mana pasaule sašķīst gabalos un es nespēju to saturēt,” atceras Gunta.
Viņa ilgi nevarēja atgūties, bet pēc tam sāka cīnīties par meitu – fizioterapija, osteopāts, kājas operācija, rehabilitācija klīnikās Polijā, Slovākijā…
Guntai, tāpat kā daudzām citām mammām, kuras audzina bērniņus ar smagām diagnozēm, ārstēšanas iespējas nākas meklēt pašai – pētīt informāciju internetā, konsultēties ar citiem vecākiem. Latvijā sistēmiskas palīdzības programmas šādiem bērniem nav. Tas, kas tiek apmaksāts valsts programmas ietvaros, ir piliens jūrā.
Cik reižu Guntai konkrētas palīdzības vietā ir nācies dzirdēt: ko tu gribi? Jums ir bērns invalīds. Labāk nebūs.
Cik reižu vakaros, kad visi jau guļ, viņa ir raudājusi virtuvē, lai neviens neredzētu, bet no rīta savaldījusies un atkal visiem smaidījusi.
“Ja es būtu visus klausījusi, Dārta joprojām būtu guloša. Nedrīkst padoties. Ir jāizmēģina viss. Un tad ir rezultāts,” saka Gunta.
Tāpēc viņai nākas vērsties pie cilvēkiem pēc palīdzības. Sava bērna veselības labā var darīt visu iespējamo un neiespējamo. Un galvenais ir tas, ka ir rezultāti.
***
Gunta pati ir augusi daudzbērnu ģimenē – četri brāļi un divas māsas. Viņa jau no bērnības sapņoja par daudzbērnu ģimeni. Un tā arī bija. Pirmā meita piedzima 24 gadu vecumā. Pēc 2 gadiem ģimenē piedzima dēls. Dārta bija trešais bērniņš. Kad viņa piedzima, vecākajai meitenei bija 11 gadi, dēlam – 7 gadi.
Divus gadus pēc Dārtas ģimenē piedzima vēl viena meitenīte, un drīz pēc tam arī piektā meitiņa. Visi bērni, izņemot Dārtu, ir pilnīgi veseli.
Gunta ir atradusi darbu grāmatvedībā un var strādāt attālināti. Vecākie bērni viņai daudz palīdz. Annija ir pabeigusi Madonas valsts ģimnāzijas 10. klasi, viņa ir ļoti radoša meitene, dejo tautiskās dejas Kokneses jauniešu deju kolektīvā, aktīvi piedalās skolas pasākumos.
Četrpadsmitgadīgais Raivo aizraujas ar mūziku, ir absolvējis saksofona klasi mūzikas skolā, aizraujas ar bungām, spēlē Kokneses pūtēju orķestrī saksofonu. Viņš arī dejo kopā ar māsu tautiskās dejas Kokneses jauniešu deju kolektīvā. Raivo patīk muzicēt kopā ar Dārtu, atbalstot viņu aiz rokām, lai viņa iemācītos nostāties uz kājām.
Arī jaunākās meitiņas Lote un Marta ir spējīgas un talantīgas meitenes, visas ģimenes mīlules. Lote apmeklē peldēšanas nodarbības Kokneses peldbaseinā.
Tētis Gatis ir policists. Ar Guntu viņi ir kopā jau 18 gadus. “Man ir brīnišķīgs vīrs. Viņš ir mans atbalsts un mana laime,” saka Gunta. “Ar visām problēmām cenšamies tikt galā paši. Bet tagad mums ir nepieciešams atbalsts mūsu meitiņas ārstēšanai.”
Dārtas ārstēšanu nedrīkst pārtraukt. Un mēs visi varam būt līdzās šai mazajai meitenītei un viņas liktenim.
Kam ir nepieciešami līdzekļi
*Diviem intensīviem ārstēšanas kursiem Slovākijā Adeli medicīnas centrā, kur veiksmīgi notiek rehabilitācija bērniem ar Dārtas diagnozi – bērnu cerebrālo trieku. Ceļa izdevumus ģimene sedz pati.
Ārstēšanu Adeli klīnikā veic fizioterapeitu, logopēdu, manuālo terapeitu, masieru, medmāsu un citu speciālistu komanda vadošā neirologa uzraudzībā un vadībā. Programma tiek sastādīta individuāli. Kurss ilgst no 2 līdz 4 nedēļām ar slodzi 5 stundas dienā, 6 dienas nedēļā.
*ABR terapijas kursi ar speciālistiem no Beļģijas
ABR metode (Advanced Biomechanical Rehabilitation) ir saudzīga un nevardarbīga, tā palīdz koriģēt strukturālās deformācijas un sniedz pozitīvu efektu pat vissmagākajos gadījumos. Slimais bērniņš iemācās kontrolēt savu ķermeni un kļūst spēcīgāks.
Kopējā gada laikā nepieciešamā summa ir 9900 eiro.
Ziedojumu tālrunis 90006384 ir atvērts Dārta Strazdiņa līdz 25. jūnijam. Maksa par vienu zvanu ir 1,42 eiro. Labdarības fonds BeOpen ir atvēris speciālo ontu Dārtas atbalstam:
Labdarības fonds BeOpen
Reģ.Nr. 50008218201,
Konta nr. LV26 CBBR 1123 2155 00410
Bankas SWIFT kods: CBBRLV22
Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Dārtai Strazdiņai
Labdarības fonds BeOpen no ziedojumiem neietur nekādu komisijas maksu. Visa ziedotā nauda 100% apmērā nonāk tam paredzētajam mērķim. Labdarības fondam BeOpen ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kas ziedotājiem dod iespēju saņemt ienākuma nodokļu atlaides.
Reklāma