Piecu bērnu māmiņa no Kokneses lūdz palīdzību vidējās meitas ārstēšanai

Šīs vienkāršās daudzbērnu ģimenes dzīvesstāsts ir apliecinājums tam, ka jebkuri pārbaudījumi ir pārvarami ar mīlestību. Taču ir brīži, kad pat visspēcīgākajām un atbildīgākajām māmiņām, kas varonīgi cīnās ar visām grūtībām, ir nepieciešama palīdzība. Guntai šāds brīdis ir pienācis tagad – viņas piecgadīgajai vidējai meitiņai Dārtai ir nepieciešama ārstēšana, kuru apmaksāt ģimene nespēj.

Dārtu gaida medicīnas centrā Ļubļinā (Polijā), lai turpinātu iesākto terapiju, kuru nekādā gadījumā nedrīkst pārtraukt. Tāpat jāturpina intensīva rehabilitācija. Nepieciešamā summa ir 3750 EUR.

Labdarības projekta “Zaļā lampa” ietvaros Dārtas Strazdiņas atbalstam darbojas ziedojumu tālrunis 9 000 63 84 (1,42 EUR par zvanu). Labdarības fonds BeOpen ir atvēris Dārtai arī ziedojumu kontu.

Labdarības fonds BeOpen

Reģ.Nr. 50008218201,

Konta Nr. LV59 CBBR 1123 2155 000 10

Bankas SWIFT kods: CBBRLV22

Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Dārtai Strazdiņai

Dārtas diagnoze ir bērnu cerebrālā trieka jeb (BCT), kas radusies dzemdību traumas rezultātā.

Mamma

Medicīnā un psiholoģijā ir termins “mātišķā dominante”, kas nosaka to, kā sieviete uztver un izprot savu mātes lomu, kāda ir viņas atbildības pakāpe par savu bērnu. Pēc visiem kritērijiem Gunta ir ideāla māmiņa. Varone. Viņa pati nāk no daudzbērnu ģimenes – neskaitot Guntu, ģimenē bija vēl seši brāļi un māsas. Ģimene ir galvenais Guntas dzīvē. Pirmā meitiņa piedzima, kad Guntai bija 24 gadi. Pēc diviem gadiem ģimenē ienāca dēls. Dārta bija trešais bērniņš. Kad viņa piedzima, vecākajai māsai bija 11 gadi, bet brālim – septiņi. Nepareizi pieņemtu dzemdību dēļ ilgi gaidītais bērns kļuva par invalīdu. Taču Gunta spēja rast sevī spēkus neieslīgt depresijā, nevainot sevi un nenolaist rokas. Kad Dārtai bija divi gadiņi, Gunta laida pasaulē vēl vienu meitiņu, bet pirms gada un trim mēnešiem ģimenē piedzima piektā mazulīte. Visi bērni, izņemot Dārtu, ir absolūti veseli. Pieci bērni – tā ir ne tikai milzīga laime, bet arī liels darbs un atbildība. Tāpat kā daudzas citas smagi slimu bērnu māmiņas, Gunta ir spiesta pati meklēt ārstēšanas iespējas – pētīt informāciju internetā, konsultēties ar citām māmiņām, sazināties vecāku grupās sociālajos tīklos. Tas ir ļoti grūti. Sistēmisku atbalsta programmu šādiem bērniem Latvijā nav. Tas, ko apmaksā un piešķir valsts, ir piliens jūrā. Ir brīži, kad Guntai ir ļoti smagi – katrs bērns ir jāpabaro, jāapģērbj, jāaizved uz skolu vai bērnudārzu, jāpalīdz ar mājasdarbiem un jāsamīļo. Ir brīži, kad Guntas sirds lūzt no sāpēm, jo visa atbildības un rūpju nasta par bērnu-invalīdu guļas uz viņas un viņas tuvinieku pleciem. “Ārsti un pedagogi tā vietā, lai iedrošinātu, atbalstītu un sniegtu padomu, kur vēl mēs varētu vērsties un ko pamēģināt, saka mums – ko jūs vispār gribat? Jums ir bērns-invalīds. Nav vērts,” stāsta Gunta. “Ja es viņus klausītu, Dārta tā arī būtu palikusi guloša. Nedrīkst nolaist rokas. Jāizmēģina ir pilnīgi viss. Un tad būs rezultāts”.

Bērni

Vecākajai Annijai šobrīd ir 14. gadi. Viņa ir galvenais māmiņas palīgs – ne tikai mājas darbos, bet arī bezgalīgajos braucienos ar Dārtu pie ārstiem un uz rehabilitācijas procedūrām. Raivo ir 12 gadi. Viņš labprāt nodarbojas ar Dārtu – kā fizioterapeits tur viņu aiz rociņām, mācot Dārtu celties kājās. Annija ir absolvējusi mūzikas skolu, kur apguva vijoļspēli, bet Raivo mācās spēlēt saksofonu. Lotei ir trīs gadiņi, viņa piedzima neilgi pirms pandēmijas. Šobrīd viņa jau iet dārziņā. Pašai jaunākajai Martai ir gads un trīs mēneši. Pēc traģiskās pieredzes ar Jēkabpils dzemdību namu Loti un Martu Gunta dzemdēja Rīgā, Stradiņu slimnīcā stingrā ārstu uzraudzībā. Šī ziema ģimenei bija īpaši grūta: “Visi pēc kārtas nesa mājās vīrusus no skolas un dārziņa, šķaudīja, slimoja, mācījās attālināti… Citkārt vakarā, kad visi nolikti gulēt, es apsēžos viena virtuvē, paraudu, kamēr neviens neredz, pēc tam saņemu sevi rokās un no rīta atkal smaidu,” stāsta Gunta.

Dārta

Dārtai ir pieci gadi. Viņai ir BCT nepareizi pieņemtu dzemdību dēļ. No slimnīcas Gunta izrakstījās ar nemierīgu sirdi, viņa juta, ka ar mazulīti kaut kas nav kārtībā. Ar pirmajiem bērniņiem viss bija savādāk. Ārsti Guntu mierināja: “Neuztraucieties, tas taču nav pirmais jūsu bērns, nevajag celt paniku…” Kad Dārtai bija 3 mēneši, Gunta aizveda viņu pie neirologa. Taču ārsts nekādas īpašas problēmas bērnā nesaskatīja. Gunta uzstāja uz to, lai Dārtai tiktu veikta papildu izmeklēšana. Pusgada vecumā Gunta ar Dārtu beidzot tika Gaiļezera bērnu slimnīcā, kur piedzīvoja īstu šoku. Ārsts atklāja viņai, ka meitene nekad nevarēs redzēt, dzirdēt, runāt, turēt galvu, sēdēt, staigāt… Ārsts neslēpa, ka Guntai vajadzētu padomāt par to, lai iekārtotu Dārtu speciālā ārstniecības iestādē. “Es braucu pēc palīdzības, bet saņēmu triecienu… Es jutu, ka mana pasaule sašķīst sīkos gabaliņos un es nevaru to apturēt,” atceras Gunta.

Gunta ilgi nevarēja attapties no piedzīvotā šoka, taču pēc tam nolēma nedomāt par slikto un ticēt labajam. Un sāka cīnīties par meitu – fizioterapija, osteopāts, operācija kājiņām… Gunta sauc Dārtu par “mūsu saulīti” un atzīst, ka nepazīst nevienu citu, kas mācētu tik sirsnīgi priecāties. Katru rītu Dārta mostas ar smaidu, it kā būtu atnākusi uz svētkiem. Viņa priecājas par katru sīkumu, dievina brāli un māsiņas. Dārtai ļoti patīk mīkstas krāsainas bumbiņas, it īpaši mīkstas un pūkainas. Viņa mīl, kad lasa priekšā pasakas. Vēl viņai ļoti patīk atrasties vertikālā stāvoklī – kad viņu paceļ un tur, lai viņa varētu it kā tipināt ar kājiņām pa grīdu. Mīļotā nodarbošanās ir vērot ziepju burbuļus. Katrs dzīves mirklis dara viņu laimīgu.

Pērn Cilmes šūnu banka savas programmas ietvaros apmaksāja Dārtai cilmes šūnu transplantācijas pirmo kursu. Tā ir pilnīgi jauna metode, kuru ārsti uzskata par izrāvienu bērnu ar BCT ārstēšanā. Procedūra deva labus rezultātus, taču gada sākumā izrādījās, ka par Dārtai tik ļoti nepieciešamo kursa turpinājumu ģimenei nāksies maksāt pašai no saviem līdzekļiem, tāpēc Gunta vērsās ar lūgumu pēc palīdzības.

Tētis

Dārtas tētis ir policists. Gunta iemīlējās Gatī no pirmā acu skatiena – viņš bieži iegriezās bankas filiālē, kurā tolaik strādāja Gunta. Meitenes savā starpā sačukstējās par simpātisko policistu. Kādu dienu Gatis, ieguvis Guntas telefonu no draugiem, piezvanīja viņai un uzaicināja pusdienās. Kopā viņi ir jau 16 gadus. 39 gadu vecumā, būdama piecu bērnu māmiņa, Gunta izskatās daudz jaunāka par saviem gadiem. “Tas ir tāpēc, ka man ir tāds brīnišķīgs vīrs. Viņš ir mans atbalsts un mana laime. Mēs cenšamies pārvarēt visas problēmas paši. Taču šobrīd mēs esam spiesti lūgt palīdzību mūsu meitiņai,” atzīst Gunta. Kad Dārtu vajadzēja pirmo reizi vest uz Poliju, Gunta bija tikko izrakstījusies no dzemdību nama ar jaunāko meitu un baroja viņu ar krūti. Gatis paņēma darbā atvaļinājumu un ar vecāko meitu kopā devās ar Dārtu uz Poliju. Katrs Dārtas mazais sasniegums pēc rehabilitācijām ir ģimenei vislielākie svētki – ar torti un bērnu šampanieti, lai nosvinētu Dārtas sasniegumus – viņa bija iemācījusies nospiest pogu, ripināt bumbu, satvert mantu. Katra jauna Dārtas iemaņa sagādā milzīgu prieku katram šīs draudzīgās ģimenes loceklim.

Kā palīdzēt

Ziedojumu tālrunis 90006384 darbojas Dārtas Strazdiņas atbalstam līdz 22. martam. Maksa par zvanu ir 1,42 eiro. Labdarības fonds BeOpen ir atvēris Dārtai ziedojumu kontu.

Labdarības fonds BeOpen

Reģ. nr. 50008218201,

Konta nr. LV59 CBBR 1123 2155 000 10

Bankas SWIFT kods: CBBRLV22

Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Dārtai Strazdiņai

No ziedotajiem līdzekļiem netiek ieturēti nekādi procenti vai komisijas maksas.

Kam nepieciešama nauda

Dārtai noteikti ir jāturpina cilmes šūnu transplantācijas kurss klīnikā Žagiel Med (Polija, Ļubļina). Ārstēšanu nekādā gadījuma nedrīkst pārtraukt.

Šūnu terapija ir jauns oficiāls virziens medicīnā, kas balstīts uz cilmes šūnu reģeneratīvā potenciāla izmantošanu. Cilmes šūnas spēj pārvērsties par veseliem neironiem un atjaunot bērna bojāto smadzeņu iecirkņu normālu darbību, tāpēc šī terapija tiek uzskatīta par izrāvienu medicīnā. Normalizējoties galvas smadzeņu audu struktūrai, atjaunojas arī zaudētās orgāna funkcijas. Īpaši efektīva šī terapija ir mazuļu ārstēšanā, jo augošam organismam ir lielākas izredzes uz veiksmīgu iznākumu. Cilmes šūnu terapija stimulē refleksu attīstību, kā arī veicina kustību, runas un citu funkciju atjaunošanos, nodrošinot bērna normālu attīstību.

Lai izietu pilnu cilmes šūnu transplantācijas kursu, Dārtai ir nepieciešams veikt Polijā vēl divas procedūras un pēc tam turpināt Latvijā intensīvu rehabilitāciju. Nepieciešamā summa ir 3750 EUR.

+ 7