Pie maizes plaukta ar savu auto

Aptaujas rāda, ka vidēji katrs trešais autovadītājs pieredzējis sadursmi stāvlaukumā. Tādas mikroavārijas dažkārt ir bez vizuālām sekām, un nereti šoferi pēc mutiskas savstarpējas sarunas vienojas paši, neiesaistot policiju. Sāpīgāka par fizisku traumu ir emocionālā. Jo braucamais jaunāks, jo neizturīgāks, un tādā kartona auto bukti durvīs var iespiest, stiprāk novicinot sieviešu rokassomiņu. Ja bukti var ātri iztaisnot, pārdzīvojumu par nepatīkamo situāciju tik ātri neaizmirst. Neraugoties uz to, dienu no dienas pārliecinos, ka cilvēkiem patīk izaicināt likteni, uzprasīties uz nepatikšanām. Stāvlaukumos pie veikaliem lielākā daļa pircēju automašīnas joprojām novieto maksimāli tuvu ieejas durvīm. Tā teikt, ja ļautu, arī pie veikala plaukta piebrauktu. Ne es viens kļūstu dusmīgs, kad kārtējo reizi jālavierē starp mašīnām, kas saliktas uz gājējiem paredzētās daļas, vai tur, kur tām vispār nevajadzētu būt. Piemēram, Aizkrauklē pie “IGA centra”, pretī galvenajai ieejai, ir bruģēta plata josla, no tās pa labi un pa kreisi ir joslas divu mašīnu platumā, paredzētas braukšanai. Aiz tām, tiesa, ar stipri padzisušām laukuma horizontālā apzīmējuma joslām, sākas stāvvietas. Tomēr braucamā daļa regulāri ir aizpildīta ar “steidzīgo” automašīnām. Acīmredzot tie pāris metri līdz veikalam ir pārāk grūti veicami, pilni nepārvaramu šķēršļu. Varbūt to patiesie nosaukumi ir slinkums, bezkaunība vai vienaldzība? To, ka pie lielveikalu durvīm bieži rodas haoss, redzu pats, ja izdomāju iepirkties ap pieciem, sešiem vakarā. Vieni cenšas iespiesties šaurajās vietās starp jau stāvošiem auto. Citi pat iemanās ne tikai “noparkoties” tuvāk durvīm, bet vēlas izbraukt pa īsāko ceļu, nerēķinoties ar pārējiem. Varbūt te savu vārdu varētu teikt ceļu policija, tiesa, nevis sodot katru “steidzīgo”, bet gan pamācot labas manieres. Ne tikai es “uzvelkos” no šādu bezkaunīgo rīcības. Savu neapmierinātību par veikalu priekšā nevietā noliktiem auto man izteikuši vairāki lasītāji. Daži teikuši, ka pēc risinājuma vērsīsies policijā, citi, kuru mērs pilns, gatavi rīkoties paši un nodarīt skādi nevietā noliktiem auto.