Pēkšņa atklāsme

Pēc Latgales apmeklējuma izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša nāca klajā ar atzinumu: mazākumtautību skolu pedagogi aizvien vēl nav gatavi jau pēc mēneša pāriet uz vienotu mācību modeli latviešu valodā 1., 4. un 7. klasē — viskritiskākā situācija esot Rīgā, Rēzeknē un Daugavpilī. Rēzeknes mazākumtautību skolu pedagogiem zināšanas latviešu valodā nav pietiekamas, savukārt pierobežā jādomā par to, kā nodrošināt tādu pašu izglītības kvalitāti, kāda tā ir plašāk apdzīvotās teritorijās.

Ministre satraucas par Rēzekni un norāda, ka pašvaldībai, īpaši Rēzeknē, ļoti daudz jāstrādā pie skolotāju apmācības: “Šobrīd pašvaldībai ir finansējums un ministrija piedāvā kursus skolotājiem, nometņu rīkošanu bērniem, materiālus pārejai uz latviešu valodu. Vēl līdz 1. septembrim ir laiks.”

Izglītības likums ir spēkā no 1998. gada, un viens no pantiem paredz: “Valsts, pašvaldību un valsts augstskolu izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā.” Vai vairāk nekā divi gadu desmiti nebija pietiekami ilgs laiks apgūt valsts valodu? Un tagad nepilna mēneša laikā to iemācīsies un sasniegs C1 līmeni?! Izglītības kvalitātes valsts dienesta apkopotā informācija liecināja, ka pēdējo trīs gadu laikā (pērnā gada dati) vairāk nekā 200 Latvijas skolotājiem nav pietiekamu zināšanu valsts valodā. Man jautājums, kā tas vispār iespējams? Turklāt pedagogu atbalsta pasākumiem, lai nodrošinātu pāreju uz mācībām valsts valodā, šogad piešķirti 120 000 eiro, 2024. gadā — 85 000 eiro, 2025. gadā — 81 000 eiro, savukārt 2026. gadā — 75 000 eiro finansējums. Pērn tie bija 35 000 eiro. Interesanti, kā tie iztērēti pērn un kas izdarīts šogad? Un vai skolotāji ar nepietiekamām latviešu valodas zināšanām domā vēl strādāt līdz 2026. gadam?

Gadu no gada par valsts valodas nezināšanu vien pavaimanā un pieklust. Tikai jāpabrīnās par ministri, ka tikai tagad tāda atklāsme radās. Ja nebija nojausmas par Latgali, vismaz par Rīgu jau nu vajadzēja zināt. Ministre uzskata, ka lielāks apdraudējums valsts drošībai ir mazākumtautību skolas, kuru pedagogi aizvien nav gatavi jau pēc mēneša 1., 4. un 7. klasē mācīt skolēnus tikai latviešu valodā. Bet kur jūs agrāk bijāt? Izglītības jomas vadītājiem vajadzēja būt pirmajiem, saviem padotajiem pieprasot attiecīgas valsts valodas zināšanas. Bet katram ministram svarīgāk savā darbības laikā ieviest jaunu reformu, un izņēmums nav arī šoreiz — tuvāko četru gadu laikā Latvijā būtu jāslēdz vai jāorganizē vēl desmitā daļa Latvijas skolu. Pēc šī plāna, Aizkraukles novadā paliks tikai divas vidusskolas — Aizkrauklē un Koknesē. Tas pats piemeklēs arī pierobežu Latgales pusē, kur paredzēts slēgt septiņas vidusskolas. Šīs vizītes laikā Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns un pāris vietējo uzņēmēju uzsvēra, ka šīs vidusskolas ir obligāti jāsaglabā! Ministre gan stāv un krīt par kvantitatīvajiem kritērijiem. Kas noticis, slēdzot mazās skolas, jau redzam savā pusē. Pazūdot skolai, pamazām pazūd arī vieta. Acīmredzot par to galva sāp vismazāk.