Pašvaldību attieksme nav viennozīmīga. Patvertņu izveidē privātais sektors iesaistās gausi

Pēdējā laikā civilās aizsardzības jautājumi, īpaši patvertņu ierīkošana, ir kļuvuši par aktuālu tematu visā Latvijā. Interesanti, ka pašvaldību attieksme pret patvertņu zīmju izvietošanu ir neviennozīmīga. Daži uzskata tās par pārāk uzkrītošām, baidoties radīt lieku satraukumu. Lai noskaidrotu situāciju Aizkraukles novadā, kā arī kaimiņos — Jēkabpilī, “Staburags” sazinājās ar to pārstāvjiem, kas atbildīgi par patvertņu ierīkošanu.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) informē: “Amatpersonas turpina valsts un pašvaldību ēku pagrabu un pagrabstāvu apsekošanu, lai novērtētu to atbilstību patvertņu vajadzībām. Līdz augusta vidum, pārbaudot 1911 objektus, secināts, ka pilnībā patvertnes vajadzībām atbilst 259 jeb 13,5% objekti un daļēji atbilst 818 jeb 42,8%. Šajos objektos var ietilpt 373 tūkstoši cilvēku. Tā kā valsts un pašvaldību pagrabu un pagrabstāvu apsekošanu VUGD amatpersonas veic papildus saviem tiešajiem dienesta pienākumiem, tad plānots, ka apmēram 4500 apzināto objektu apsekošana noslēgsies novembra sākumā. Šobrīd sākts arī darbs pie pirmo patvertņu zīmju izvietošanas uz ēkām, kuras daļēji vai pilnībā atbilst patvertnēm izvirzītajam prasībām.”

Aizkraukles novadā divas patvertnes

Aizkraukles novada domes deputāts un civilās aizsardzības speciālists Jurijs Maškovs saka, ka patvertne, pirmkārt, būs vajadzīga, kad valstī notiks militārs iebrukums. Kad sākas karš, skola nedarbojas, bērni nemācās, bet skolas ēkas pagrabs sāk darboties kā patvertne. Pašlaik Aizkraukles novadā ir oficiāli atzītas divas patvertnes un pie tām novietotas atbilstošas zīmes. Viena atrodas Aizkraukles novada vidusskolas ēkā Draudzības krastmalā, otra — Kokneses apvienības pārvaldes ēkā. Abās vietās gan nepieciešami uzlabojumi, bet kopumā tās atbilst patvertņu ierīkošanas noteikumiem.

Pēc valsts civilās aizsardzības plāna visu potenciālo patvertņu vietu apzināšana jāpabeidz līdz šī gada beigām. Aizkraukles novada pārstāvji ir piedalījušies pieredzes apmaiņas pasākumos Latvijā, piemēram, Jelgavā. Jurijs Maškovs atzīst, ka veiksmīgāk šo jautājumu risina tā sauktās bagātās pašvaldības.

Pašlaik Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests veic pārējo pašvaldības ēku apsekošanu un nākotnē tām varētu pievienot citas. Attiecībā uz patvertņu ietilpību, precīzus skaitļus Jurijs Maškovs nesniedz, norādot, ka tas ir atkarīgs no dažādiem faktoriem. Tomēr viņš uzsvēra — ja mēs paši neaizsargāsimies un negatavosimies, tad nekā nebūs, cits mūsu vietā to nedarīs.

Skola, pirmkārt, ir bērniem

Jēkabpils novada pašvaldības civilās aizsardzības inženieris Ilmārs Luksts stāsta, ka kopā ar VUGD pārstāvjiem apsekota liela daļa novadā esošo izglītības iestāžu — skolu, bērnudārzu, mūzikas skolu pagrabi un cokolstāvi jeb puspagrabi. Saņemtas patvertņu norādes, kuras vajadzētu izlikt pie ēkām. Šobrīd tās vēl nav izvietotas. “Negribam šim jautājumam pieiet formāli. Ņemam vērā Lietuvas pieredzi, kur šādas zīmes izvietotas un tās raisījušas iedzīvotāju interesi jau tagad apskatīt potenciālās patvertnes vietas. Jēkabpils novadā apskatīti arī daudzdzīvokļu namu pagrabi, bet situācija tajos esot bēdīga. Lai gan iedzīvotājus aicina sakārtot savas pagrabtelpas, līdz šim atsaucies retais. Labāks rezultāts ir tajās ēkās, kuras apsaimnieko, piemēram, iedzīvotāju biedrība. Toties namu pārvaldes apsaimniekotajās situācija ir nemainīga. “VUGD līdz novembra sākumam jāveic visu ēku apsekošana. Pēc tam jāskatās, cik finansiālo līdzekļu būs nepieciešams, lai potenciālās patvertnes savestu nepieciešamā kārtībā. Paralēli pašvaldības līdzekļiem skatāmies uz finansējumu no Eiropas Savienības fondiem,” stāsta Ilmārs Luksts.

Jēkabpils pašvaldība plāno doties pieredzes apmaiņas braucienā uz Ukrainu. Tā kā tur ēkas, tajā skaitā skolas, būvētas pēc līdzīgiem projektiem kā Latvijā, šāda pieredze būtu ļoti noderīga.

Nav apziņas par kara tuvumu

VUGD Aizkraukles daļas komandieris Guntars Laukazīle stāsta, ka pašlaik apseko pašvaldības un valsts iestāžu ēkas. Tas nozīmē, ka redzeslokā nav daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kuras nav pārbaudāmo ēku sarakstā. Attiecībā uz šīm ēkām, viņš norādīja, ka tas ir sarežģīts juridisks jautājums, kas ietver dzīvokļu īpašniekus un apsaimniekotājus. “Pirmkārt, jāsāk ar gribēšanu. Nav cilvēkos apziņas, ka karš Ukrainā ir pavisam tuvu,” viņš uzsvēra.

Runājot par apsekošanas rezultātiem, VUGD pārstāvis norādīja, ka situācija ir dažāda. “Tas, kas atbilstu pilnībā (patvertnes prasībām), tas ir procentuāli diezgan pamaz, bet tādas, kur prasās ieguldījumi un pēc tam derētu, tādas ir ļoti daudz. Kādi 25% ir tās, kuras pilnībā nederētu,” viņš skaidroja. Nepieciešamie uzlabojumi ietver logu aizvarus, nelielu remontu vai telpu izvākšanu. Atbildība par patvertņu ierīkošanu daudzdzīvokļu mājās lielā mērā gulstas uz īpašniekiem. Attiecībā uz patvertņu norāžu izvietošanu, process ir sācies, taču precīzu informāciju par uzlikto zīmju skaitu varēs sniegt tuvākajā laikā.

Kopumā Zemgales reģionā patvertņu apzināšanas process norit diezgan intensīvi. “Domāju, ka jau septembra beigās, oktobra sākumā varētu būt, ka visus objektus būsim apzinājuši,” viņš prognozēja, piebilstot, ka Aizkrauklē jau ir apsekoti aptuveni 85% objektu.

Nav iespēju noteikt obligāti

VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Uldis Ķevers saka, ka viens no pašlaik aktuālajiem VUGD uzdevumiem attiecībā uz patvertnēm, ir valsts un pašvaldību ēku apzināšana. “Šobrīd mūsu uzdevums ir novērtēt atbilstoši vadlīnijām, kādā stāvoklī ir valsts un pašvaldību ēkas un īpašumi, kuriem ir pagrabi un pagrabu stāvi. Nepārbaudām cokolstāvus, jo tiem puse ir virs zemes. Līdz novembra sākumam visā Latvijā šiem objektiem jābūt apzinātiem. Pēc tam sāksies atbilstošu norāžu izvietošana. Attiecībā uz patvertņu marķēšanu, speciālists norādīja uz zināmām juridiskām grūtībām: “Diemžēl šobrīd, kamēr grozījumi Civilās aizsardzības likumā nav stājušies spēkā, nav izdoti jauni MK noteikumi, ir šāda situācija, ka mums nav tiesību pašvaldībām dot uzdevumu marķēt šīs ēkas. Mēs to varam tikai aicināt izdarīt. Ir izdots Ministru kabineta rīkojums, kas nosaka, ka ministrijām jāmarķē ēkas, kuras ir daļēji vai pilnībā atbilstošas.”

Tikai X stundai

Interesanti, ka diskusijas par patvertņu izvietošanu skolās ir radījušas pretrunīgus viedokļus. “Ir pašvaldības, kuras uzskata, ka patvertņu zīmes nav jāuzstāda pie skolām un bērnudārziem. Viņu arguments ir, ka skolas ir paredzētas skolēniem,” skaidroja speciālists. Tomēr viņš uzsvēra, ka šis arguments nav pilnībā pamatots. Skolēni ēkās neuzturas 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā, līdz ar to tās pēc mācību stundām var tikt izmantotas kā patvertnes. Nedarot to samazinās kopējā telpa, kurā apdraudējuma gadījumā varētu uzturēties cilvēki.” Ar dažām pašvaldībām par šo jautājumu veiktas pārrunas.

Attiecībā uz privātajiem īpašumiem — pašlaik nav iespējams piespiest privātpersonas atvērt savus pagrabus daudzdzīvokļu mājās. “Šobrīd nav kara situācija, kad būtu mobilizējams jebkurš īpašums,” skaidroja speciālists. Arī valsts un pašvaldības ēku pagrabi šobrīd nav pieejami jebkuram. Piekļuvi paredz atļaut tikai X stundā. Paredzēts mobilajā lietotnē 112 iestrādāt karti, kurā būs redzamas tuvākās bumbu patvertnes.

Ne visi pagrabi ir droši

Tomēr tiek veicināta brīvprātīga iesaiste un pašvaldībām nodota informācija aicināt privātpersonas savā teritorijā izvērtēt viņu rīcībā esošās pagrabtelpas. Pašvaldības aicinātas aizpildīt VUGD izstrādātu anketu, un atbildes palīdzētu apzināt kopējo situāciju Latvijā. Pašlaik apzinātas tikai trīs šādas daudzstāvu ēkas. Ja stātos spēkā Mobilizācijas likums, tas ļautu bez ierunām izmantot šo ēku pagrabus.

Stāstot par padomju laikā izbūvētajām patvertnēm, Uldis Ķevers saka, ka bija 1. kategorijas, kuras izbūvēja pie krustiskās infrastruktūra objektiem. Tās bija vietas, kuras pirmkārt būtu pakļautas uzbrukumam. Savukārt 2. kategorijas patvertnes ir tādas, kā, piemēram, Somijā, kas ir dzīvojamā un publiskajā sektorā un kurās var patverties aktīvās karadarbības laikā. Tās var būt garāžas, restorāni, kuri izbūvēti arī kā vieta, kur patverties. Tās nav paredzētas ilglaicīgai lietošanai. Viens no apstākļiem, kādēļ telpa var būt nepiemērota, ir augstsprieguma tīklu esamība tajā. Ja satricinājuma rezultātā atdalās elektrības vads, tas apdraud cilvēka dzīvību. Telpa nav atbilstoša, ja telpā ir apkures vai ūdens apgādes tīkls. “Tas, ko esam mācījušies no ukraiņu pieredzes — nedoties uz patvertni, kas ir tālāk par 300 metriem. Atrasties telpās tomēr drošāk, nekā ārpus tām,” stāsta Uldis Ķevers. Savukārt ēkās var izvēlēties divu sienu principu, piemēram, kāpņutelpu, vai kad viena siena ir koridora, bet otra ir ēkas ārsiena.

Somijas pieredze ir gadu desmitos audzēta

Runājot par nākotnes plāniem, speciālists atklāja, ka tiek strādāts pie jauniem būvnormatīviem. Līdz 2026. gadam iesniegtajos un saskaņotajos būvprojektos vēl nav nepieciešams iestrādāt arī patvertnes izbūvi, bet tā būs norma iesniegtajiem pēc šī gada. Tie paredzēs ēkām līdz pieciem stāviem un 2500 kvadrātmetriem obligāti izveidot patvertni.

Speciālists arī uzsvēra, ka Latvijas pieeja atšķiras no Somijas, ņemot vērā atšķirīgos resursus un vēsturisko pieredzi: “Protams, mēs visi gribētu sasniegt to līmeni, kāds ir Somijai, bet mums jābūt reālistiskiem. Mums nav ne finanšu, ne 70 vai 80 gadu pieredzes kā Somijai,” saka speciālists. Tās patvertnes, piemēram, Līgatnē, ir būvētas ar nolūku nodrošināt patvērumu valsts kritiskās infrastruktūras iestādēm un kritisko pakalpojumu sniedzējiem.” 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.