Agita Grīnvalde-Iruka
Aizkraukles novada pašvaldība sadarbībā ar “Bilžu biroju” un mūzikas un mākslas festivālu “Bildes” izsludinājusi akciju “Pastkastīte – mājas vizītkarte!”, kurā aicina Aizkraukles novada iedzīvotājus un uzņēmumus sakārtot un personalizēt (apgleznot vai citādi mākslinieciskot) savu pastkastīti.
Pagarina iesūtīšanas termiņu
Sākotnēji akcija bija izsludināta līdz 15. maijam un līdz šim tās rīkotāji saņēmuši fotogrāfijas ar izdaiļotām pastkastītēm gan no skolām, gan uzņēmumiem, gan individuāliem pastkastīšu īpašniekiem. Taču, ja nu vēl kāds nav paspējis pabeigt savu darbiņu vai šaubās, vai ķerties pie darba, tad akcijas rīkotāji atjaunoto pastkastīšu fotogrāfiju iesūtīšanas termiņu ir pagarinājuši līdz 26. maijam. Priekšā vēl divas nedēļas nogales, kad var paspēt izdaiļot savu pastkastīti.
Lai pieteiktu savu darbu akcijai, e-pastā pastkastites@aizkraukle.lv jāiesūta divas mākslinieciskotās pastkastītes fotogrāfijas labā kvalitātē (viena — tuvplānā, otra — reālajā vidē).
Fotogrāfijām pievienotajā vēstulē jānorāda: darba autora (-u) vārds, uzvārds; darba nosaukums; pilna pastkastītes atrašanās vietas adrese (mājas nosaukums vai iela un mājas numurs, pilsēta, ciems, pagasts, novads, pasta indekss); tālruņa numurs; īss stāsts par pastkastītes mākslinieciskošanas ideju. Akcijas nolikums publicēts Aizkraukles novada mājaslapā www.aizkraukle.lv, sadaļā “Jaunumi”.
Iesūtītās pastkastīšu fotogrāfijas 28. maijā tiks publicētas Aizkraukles novada pašvaldības “Facebook” lapā, kur līdz 30. maijam varēs nobalsot par sev tīkamāko veikumu.
Visvairāk atzinību guvušos darbu autorus suminās “Mazo Bilžu” noslēguma pasākumā Aizkraukles novada svētkos 1. jūnijā Koknesē, Blaumaņa pagalmā. Interesantāko pastkastīšu autoriem pasniegs pateicības balvas no Aizkraukles novada pašvaldības, “Bilžu biroja’’, festivāla “Bildes” mūziķiem un māksliniekiem. Šī pasākuma laikā būs apskatāma “Bilžu” mūziķu un mākslinieku izstāde “Pastkastītes”.
Mazliet no pastkastīšu vēstures
Ierosmei un iedvesmai palūkosimies, kā tad radušās pirmās pastkastītes un kāda ir to vēsture. Mājaslapa filatelija.lv vēsta, ka pirmās pastkastītes parādījās 16. gadsimtā. Tās izskatījās kā slēptuves — zemē tika izrakta bedre, tajā ievietoja vēstuli un pārklāja ar akmeni. Tad pie Labās Cerības raga kāds nāca klajā ar ideju bedrīšu vietā izmantot caurumus klintīs.
Slavenais ceļotājs Ādams Alearius rakstīja: “Holandiešiem uz piestātnes ir īpašs akmens, kurā viņi ievieto vēstules, lai citi holandieši tiktu informēti par viņu klejojumiem, no kurienes un kurp viņi kuģoja, un kas ar viņiem notika.”
Jūras kapteiņi arī mēģināja kaut kā savākt un pārsūtīt pastu. Katrā ostā viņi piekāra maisus vēstuļu savākšanai, kuri pēc tam tika nodotas pasta priekšniekam.
Apmēram pēc simts gadiem Austrijas pastnieki sāka pie jostas piestiprināt koka kastītes un staigāja pa mājām, vācot vēstules.
Pēc kāda laika Florencē izdomāja sūdzību kastīti — tamburiju, kas bija publiski pieejamas kastes, kas tika uzstādītas 17. gadsimtā pie baznīcu un katedrāļu sienām. Tās tiek uzskatītas par pirmo pastkastīšu prototipiem. Mūsdienu izteiksmē tur tika iemestas anonīmas vēstules.
1653. gadā dažādās Parīzes vietās parādījās kastes, kurās varēja ievietot vēstules, kam bija piestiprinātas īpaši šim mērķim lentes veidā nodrukātas un pārdotas tā sauktās apmaksas biļetes (“billet de port payé”) viena sū vērtībā. Šādi noformētas un apzīmogotas vēstules kalpotāji tajā pašā dienā nogādāja adresātam Parīzes robežās. Pakalpojumu nosauca par “mazo pastu”, jo iepretī “lielajam pastam”, kas bija paredzēts valsts amatpersonu un dienestu saziņai, šis kalpoja privātpersonām Francijas galvaspilsētā. Idejas autors bija Francijas karaļa Luija XIV Valsts padomes loceklis, Parīzes pasta nomnieks Žans Žaks Renuārs de Vilaijē. Nodoms bija ieviest kārtību vietējā pasta dienesta darbā, kur līdz tam valdīja haoss. De Vilaijē ieviestās sūtījumu apmaksas “biļetes” uzskata par mūsdienu pastmarku priekštecēm, tāpat kā viņa ieteiktās kastes ir mūslaiku pasta kastīšu priekšteces. Diemžēl līdz mūsdienām nav saglabājusies neviena no šīm protopastmarkām. Nav arī zināms, kā izskatījās Parīzes pasta kastes un pats to izgudrotājs, jo nav neviena de Vilaijē portreta. Ekonomiski “mazais pasts” izrādījās neizdevīgs. 1660. gadā to slēdza. Tomēr pats princips — pasta sūtījumu priekšapmaksa, zīmogošana un vēstuļu savākšana vienkopus īpašās kastītēs — bija dzimis.
17. gadsimtā to noskatīja un pārņēma arī citās Eiropas valstu galvaspilsētās. Piemēram, Londonā 1680. gadā pēc tādas sistēmas sāka darboties “Penija pasts”, kur sūtījums maksāja vienu peniju. Vīnē, 1785. gadā, pastniekiem radās ideja pienaglot kasti pie sienas. Nedaudz vēlāk šo ideju pārņēma vācieši.
Tehnoloģiskais progress nestāvēja uz vietas, un 20. gadsimta sākumā briti izgudroja automātiskās pastkastītes. Tajās tika ielaista vēstule un monēta. Pēc tam, vajadzēja pavilkt sviru, atskanēja zvans, uz to atnāca kurjers un paņēma vēstules. Starp citu, 2018. gada oktobrī tika svinēta slavenās angļu pastkastītes jaunā dizaina 50. gadadiena.
1968. gadā jauno pastkastīti ar pilnīgi atšķirīgu dizainu, pazīstamu kā F-type, ieviesa viens no pazīstamākajiem angļu dizaineriem Deivids Mellors. Tā tika izstrādāta pēc Lielbritānijas pasta dienesta pasūtījuma.
Dosim jaunu dzīvi
Akcijas “Pastkastīte — mājas vizītkarte” idejas autore un organizatore Tija Auziņa saka: “Mūsdienās cilvēki aizvien vairāk par saziņas avotu izmanto internetu un sociālos tīklus, bet nekas nevar būt personiskāks par pastkastītē saņemtu, ar roku rakstītu vēstuli vai atklātni, ko uz mājām atgādājis pastnieks. Pastkastīti ik dienu uzlūkojam, arī gaidot savus iecienītos preses izdevumus. Varu teikt, ka pastkastīte ir mājvieta ziņām, pārsteigumiem, labām domām, vēlējumiem un sapņiem. Tāpēc palūkosimies, kādas ir mūsu pastkastītes — vai to eņģes, krampīšus vēl nav pamatīgi saēdis laika zobs? Varbūt pašā pastkastītē jau kādu laiku iemājojusi rūsa? Vai daudzu gadu lietus un sniegi nav līdz nepazīšanai pārvērtuši vectēva darināto koka pastkastīti? Iespējams, pastkastīte klusi skumst pēc svaigas krāsas kārtas un nelielas pielabošanas. Bet tikko veikalā pirktā, jaunā pastkastīte priecātos par nelielu, bet krāšņu akcentu. Ņemsim otas un krāsas un radoši atjaunosim vai mākslinieciski izdaiļosim savas pastkastītes!”
Reklāma