Pašam savs dārzs uz balkona

Dažādus krāšņumaugus un garšaugus iespējams veiksmīgi audzēt ne tikai dārzos, bet arī māju balkonos, lodžijās un terasēs. Šīs vietas, kur augi aug, zied un ražo augļus konteineros, var nosaukt par urbāno permakultūru, domā dārzniece DAINA ZVEJSALNIECE. Viņa sniedz padomus, kā veiksmīgāk ierīkot šos miniatūros konteinerdārzus pilsētās.

DAINA ZVEJSALNIECE ir dārzniece jau trīsdesmit gadus. Viņas dārzs ir viņas mācību klase, labprāt sniedz dažādus padomus dārzkopībā un palīdz dārza ierīkošanā. Šis bezmaksas seminārs tapis sadarbībā ar mācību centru “Buts”.

Augi konteineros — plusi un mīnusi

■ Konteineri ir ļoti krāšņi četrus mēnešus.

■ Augu sortimentam nav robežu.

■ Stādus var audzēt pats vai saglabāt
mātesaugu.

■ Ļoti labs risinājums nelielās un ļoti
mazās teritorijās, piemēram, uz
balkoniem.

■ Nepieciešama regulāra kopšana —
jālaista reizi vai divas reizes dienā un
katru nedēļu jāmēslo.

■ Stādi ir dārgi.

Jebkura tilpne. Konteinerdārzā augus var audzēt visu sezonu, tas ir krāšņs četrus mēnešus, bet ar noteikumu, ka tajā iestāda augus ar jau noteiktu sakņu sistēmu un ziedpumpuriem. Stādus iespējams iegādāties dārzkopības veikalos vai no sēklām izaudzēt pašiem. Dārzniece norāda, ka konteineros var stādīt dažādus augus, tikai tiem būs nepieciešams arī dažāds kopšanas veids. “Konteiners var būt jebkura tilpne ar augsni, kuru uz balkona vai terases izveido sev tīkamā dizainā. Jo lielāks būs tilpums, jo vieglāk augam būs augt, jo lēnāk izžūs augsne. Vēlamais augsnes daudzums ir viens spainis jeb desmit litri,” skaidro dārzniece. Augi, novietoti uz balkona vai terases grīdas, saulē nereti ļoti sakarst. Tādēļ tos nepieciešams piepacelt ar nelieliem paliktnīšiem uz ritenīšiem, kurus ērti pārvietot. Bet jāraugās, lai tie nebūtu pārāk augstu, kur tos skar karstums un vējš. Arī vējš var nodarīt ļaunumu, jo tas ir viens no lielākajiem augsnes kaltētājiem un spēj apgāzt konteinerus.

Ja gribat uzziedināt kuplu petūniju:

■ Nogrieziet VISUS ziedus (bet ne pumpurus);

■ Katru dienu laistiet petūniju, ūdenim pievienojot augu mēslojumu ziedu fāzē (ar dzelteno “Kristalonu”).

■ Tā var darīt arī ar kalibrahojām. Pēc tam atliek tikai turpināt mēslot un izgriezt noziedējušos ziedus.

Miksētas skaisti izskatīsies:

■ petūnija + lobēlija (saulainai vietai, pusēnai);

■ pelargonija + bakopa + lobēlija (saulainai, pusēnai);

■ pelargonija + petūnija + lobēlija (saulainai, pusēnai) ;

■ kamolbegonija + efeja (pielāgojas);

■ pelargonija + ipomeja (pielāgojas);

■ Stepju līga + oksālis + pļavu zeltene + efeja (pielāgojas)

■ īve + pelargonija + dālija + nokarenā lauvmutīte (saulainai, pusēnai);

■ Meksikas spalvzāle + gazānija (saulainai vietai);

■ cinerārija + petūnija + dihondra (saulainai vietai) un citas.

Dekoratīvie augi. Uz balkoniem var stādīt jebkurus dekoratīvos augus. “Lai konteiners būtu glīts, parasti grupē gan augus ar stāvu augumu, gan struktūraugus, nokarenās un pārkarenās formas. Izvērtējot skatu punktus no augšas, apakšas, no sāniem un, protams, arī no savas pozīcijas, jānovērtē proporcijas — konteinera un augu izmērs, fons, kurā tas ir, un tikpat svarīga ir arī puķu poda vai kastes krāsa, kuru paši varam izmainīt nokrāsojot,” norāda dārzniece.

Visiecienītākās no dekoratīvajiem augiem kastēs un podos ir petūnijas, alises jeb lobulārijas, kuras parasti novieto saulainās vietās, fuksijas, kas mīl ēnu vai pusēnu, neizvēlīgās kamolbegonijas, kas pielāgojas jebkurai vietai, un ēnu mīlošās balzamīnes. Visus šos augus podos var miksēt ar zaļajiem nokarenajiem augiem, piemēram, sauli mīlošo sudrablapu dihondru vai Meksikas spalvzāli.

Tāpat uz terasēm un lodžijām var stādīt arī augus ar ēdamajiem ziediem. Pie tiem pieder atraitnīte, krese, bronzas fenhelis, parastā dille, lavanda, kliņģerīte, kuras arī podos var miksēt, izveidojot konteinerpļavu. “Lai nodrošinātu ilgāku ziedēšanas periodu, šos augus ziediem iesēj atkārtoti sezonas vidusdaļā, izgriež visus noziedējušos ziedus, lai augsne atdod spēku sēklu nogatavināšanai,” teic dārzniece un novēl, lai izdodas krāšņi apzaļumot un uzziedināt savus miniatūrdārzus.

Balkonā augu izvietošanai var izmantot maksimāli visas virsmas:

■ grīdu,

■ sienas,

■ margas,

■ balkona iekšpusi/
ārpusi,
■ pakāpienveida
konstrukcijas,

■ griestus,

■ konteineri var būt
pārvietojami.

Augsnes sagatavošana. Augi podos un kastēs bieži jālaista, tādēļ zeme tajā ātri sablīvējas. Šī iemesla dēļ augsnei labāk izvēlēties kūdras substrātu, kam pievienots komposts. Lai mitrums neizgarotu tik ātri, speciāliste iesaka realizēt pavisam interesantu ideju — konteinera apakšā ievietot bērnu pamperus. Tikai jāatceras konteineru ar augsni nepiepildīt līdz augšai, lai paliktu vieta, kur pamperam izplesties. Protams, var izmantot arī dārzkopības veikalā nopērkamo hidrogēlu, bet atklāto augsnes virskārtu nomulčēt. Ekoloģiskais analogs, ko ievietot konteinera apakšā, ir māls vai ceolīts. “Substrātā var iestrādāt perlītu, lai konteinerā būtu gaisa caurlaidība, ceolītu, lai noturētu mitrumu un minerālvielas, kā arī lēni šķīstošos minerālmēslus, kas augiem ilgstoši nodrošinās nepieciešamās barības vielas,” stāsta dārzniece.

Mēslošana. Konteineraugiem nepieciešama regulāra mēslošana, jo salīdzinoši mazā laukumā ir iestādīts maksimāli daudz augu. “Pavasarī augiem nepieciešams slāpeklis (N), kas palielina augu zaļo masu. Savukārt auga pāreju uz reproduktīvās attīstības fāzi paātrina fosfors (P), kuram ir izšķirīga loma fotosintēzē. Bet kālijs (K) pozitīvi ietekmē augu noturību pret sausumu, zemu temperatūru, kaitēkļiem un sēņu izraisītām slimībām,” atklāj D. Zvejsalniece. Visus šos mēslošanas līdzekļus iespējams iegādāties jebkurā dārzkopības veikalā. Visvienkāršākie no tiem pēc krāsas un nosaukuma ir “Zaļais kristalons”, ko lietojam pavasarī, ziedēšana laikā — “Dzeltenais kristalons” un augļu ienākšanās periodā rudenī “Sarkanais kristalons”, kurus tad arī pēc kārtas izmanto. Pēc laika šos mēslošanas līdzekļus var aizstāt ar zāļu vircu vai kādu no šķīstošajiem mēslošanas līdzekļiem. Dārzniece vēl piebilst, ka augu nemēslo, ja augsne ir sausa, jo tad augu saknes apdeg, bet pārlieku mitrā augsnē mēslojums izskalojas. Tāpat augus nav ieteicams pārmēslot, bet jāmēslo ļoti bieži un regulāri. “Atcerieties, jo vairāk augam ziedu, jo labāk tam “jāpaēd”, vismaz katru otro vai trešo dienu, bet galvenais — tos neiekaltēt, īpaši vasaras otrajā pusē,” uzsver dārzniece.

Dārznieces Dainas Zvejsalnieces padomos ieklausījās Aivita Lizdika