Pārmaiņu sākums. Reformas gaitā pašvaldība zaudējusi labus speciālistus, bet iedzīvotāji pārmaiņas nejūt.

Jaunais gads iezīmējis jau noteiktu Aizkraukles novada struktūru, kas lielākoties nesusi pārmaiņas pašvaldību iestādēm, struktūrvienībām un darbiniekiem, bet būtiski nemaina pakalpojuma klāstu un pieejamību iedzīvotājiem. Vienotais mehānisms vēl tikai sāk savu darbību, un to izjūt cilvēki arī bijušajā Kokneses novadā.

Diez vai kļuvis labāk

Par Kokneses apvienības pārvaldes vadītāju apstiprināts līdzšinējais Kokneses novada izpilddirektors Ilmārs Klaužs. Viņš atzīst, ka, izjaucot kaut ko vienu, nav uzreiz radīta labāka un sakārtota sistēma.— Viss vēl ir procesā, un, kamēr tas notiek, ir liela nesaprašana. Viens no reformas aspektiem bija, ka, saliekot kopā līdzekļus, to būs vairāk. Tomēr, skatot budžetu, naudas ir tik, cik ir, un vairāk nav, no kurienes ņemt. Iespējams, ka uz šī fona kāds jaunais novads būs ieguvējs, bet Koknese savā darbībā līdz šim jutās pašpietiekami, tāpēc diezin vai kļuvis labāk. Viens no rādītājiem ir arī daudzās vakances, jo uzskatu, ka struktūras un algu izmaiņu dēļ esam pazaudējuši vairākus labus speciālistus. Var jau būt, ka ar laiku tam visam būs ieguvums, bet pagaidām to grūti saskatīt. Reforma gan bija valsts politika, kurai atliek vien pielāgoties, domāt, kā strādāt tālāk un attīstīties.Ar laiku redzēs, kā labāk noteikt atbildības jomas, bet pagaidām darba visiem noteikti ir vairāk. Iedzīvotāji pārmaiņas tik ļoti varbūt arī neizjūt, ja vienīgi pārkārtošanās gaitā ir kāda aizķeršanās ar maksājumiem vai sistēmu. Arī saimnieciskajos darbos lielu izmaiņu nav, jo viss paliek, kā bijis, un būs arī turpmāk, — saka Ilmārs Klaužs.

Uztic visa novada tūrisma pārvaldi

Koknesē allaž liela uzmanība pievērsta un darbs veltīts tūrismam. Šai pārvaldei arī turpmāk uzticēts vadīt Aizkraukles novada domes Tūrisma nodaļu. Tās vadītāja Anita Šmite stāsta, ka darba vieta viņai saglabājas Koknesē, vietniece ir līdzšinējā kolēģe Lauma Āre. Tā ka darba vide un specifika nemainās, bet apjoms gan, koordinējot pārējo tūrisma punktu un speciālistu darbību novadā.— Šobrīd lielākais darbs notiek, lai pabeigtu platformu www.visitaizkraukle.lv, kas tehniski jau ir gatava, bet notiek intensīvs darbs, lai tajā ievadītu visu nepieciešamo informāciju par esošajiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem novadā. Plānojam, ka publiski šī lapa būs izmantojama februāra sākumā. Otrs darbs ir tūrisma speciālistu piesaiste Jaunjelgavā, Skrīveros un Pļaviņās, kur vakances ir brīvas, un izsludināta pieteikšanās. Citādi aktīvi strādājam, lai gatavotos jaunajai sezonai. 2. februārī plānota novada tūrisma uzņēmēju tikšanās tiešsaistē, lai informētu par izmaiņām, jaunumiem un pārrunātu sadarbību. Tajā piedalīsies arī Zemgales tūrisma asociācijas pārstāvji, kuri informēs par iespēju veidot reģionālās nodaļas un vēlētos, lai tāda būtu arī Aizkraukles novadā. Procesā ir arī Aizkraukles novada tūrisma kartes izveide.Sadarbība ar citiem tūrisma speciālistiem un pakalpojumu sniedzējiem arī līdz šim bijusi veiksmīga, un tādu vēlamies turpināt, jo darba ir daudz. Līdz šim katrs esam strādājuši atšķirīgi, turpmāk tas būs jādara vienoti un jārod labākais risinājums. Noteikti saglabāsies iepriekšējās tradīcijas un veidosies kas jauns.Reforma ir notikusi, un tai jāpielāgojas. Tas vairāk skar darbu, jo daudz kas ir citādāk, nekā strādājot tikai salīdzinoši nelielā novadā. Domāju, ka iedzīvotāji pārmaiņas tā vēl neizjūt, kamēr nav saskārušies ar dažādu jautājumu risināšanu, — saka Anita Šmite.

Nav viegli dzīvot “pa jaunam”

Skolotāja un folkloras kopas “Urgas” vadītāja Inguna Žogota atzīst, ka pārmaiņas turpinās, kaut kas sakārtojas, bet vēl daudz neskaidrību, un grūti pateikt, cik ilgs laiks būs nepieciešams līdz stabilitātei.— Vēl visiem spilgti atmiņā iepriekšējā reforma, kad šķita, ka grūti sadalīties mazos novados, bet es domāju, ka tas laiks tomēr bija mīļāks un ieguvumiem bagāts. Savā novadā bijām tuvāki un, šķiet, viss notika ātrāk. Cilvēki pieraduši, ka uz vietas daudz kas notiek, un viņiem tā patīk labāk. Nav problēmu nokļūt Aizkrauklē, bet tagad esam kļuvuši tik attālināti, to ietekmē arī pandēmija, bet vairāk gan neziņa, kā viss veidosies turpmāk. Es gan ar Aizkraukles cilvēkiem visu laiku esmu sadarbojusies un savulaik šajā pilsētā strādājusi, tā ka saikne nav zudusi, bet daudziem nebūs tik vienkārši dzīvot un strādāt “pa jaunam”. Jāpaiet noteiktam laikam, lai kaut kas veidotos un pie tā pierastu. Attālums tomēr ir un paliek attālums, lai gan varbūt palēnām viss mierīgi sakārtosies un bažām nav pamata. Gribētos gan, lai Aizkraukle tos mazos pagastus pamanītu vairāk un biežāk, ja kaut ko rīko, aicinātu visus.Tā kā lielākais laiks saistīts ar darbu, kā iedzīvotāja īpaši neizjūtu pārmaiņas. Vienīgi sliktāka ceļu kārtība šoziem piedzīvota vairāk. Nezinu, ar ko tas saistīts, kam kurš ceļš jātīra, bet neērtības tas radīja, — stāsta Inguna Žogota.

Par ieguvumiem pāragri spriest

Iršu pagasta bibliotēkas vadītāja Dace Grele atzīst, ka savulaik, sākot darbu Kokneses novadā, arī viss bija svešs un daudz kas mainījās. Tomēr joprojām atceroties lielo atsaucību, atbalstu un izpratni apvienošanās procesā. Tā ka, viņasprāt, nebijis pat izjūtams, kā visas lietas sakārtojās. Tagad novads un darba apjoms ir lielāks, un noteikti daudz grūtāk visu sakārtot, tāpēc vēl ir pietiekami daudz nezināmā un neskaidrību, kam vajadzīgs laiks.— Vēl neesam sastrādājušies un viens otram pieslīpējušies, lai domātu un darbotos vienoti. Pozitīvais ir tas, ka notiek daudz tiešsaistes tikšanās un semināri, radītas papildu iespējas darbam, un daudz kas jauns jāmācās. Līdz šim katrs vairāk vai mazāk strādāja atšķirīgi, tagad tam jābūt vienā sistēmā.Kokneses novads man kā bibliotekārei deva sapratni un sadarbības iespējas. Nekas nebija liegts — tikai strādā. Jācer, ka tas viss turpināsies arī jaunajā novadā. Priecājos, ka Iršos ir bibliotēka un no februāra darbu sāks vienotais klientu apkalpošanas centrs, kas cilvēkiem ir liels atbalsts, jo nekur nav jābrauc. Nereti kādam trūkst informācijas, kur un kādos gadījumos jāvēršas un kādi dokumenti nepieciešami, un ir gandarījums, ka varu palīdzēt. Būs pakalpojumi, kas arī te nebūs pieejami. Nereti var dzirdēt, ko tad tie mazie pagasti un nomales grib, jo cilvēku jau tur maz. Tā nav, jo darba pietiek, un katrs, kurš grib strādāt, to atradīs. Ja man kādā brīdī nav apmeklētāju, apkopoju novadpētniecības materiālus vai pie kāda pakalpojuma jāpakavējas ilgāk, jo viss jāpaveic vienai pašai.Vēl gan pāragri spriest, vai reforma attaisnos savus mērķus ilgtermiņā un sniegs atdevi cilvēkiem gan novadu centros, gan attālākos pagastos, — saka Dace Grele.Bebru pagasta sporta pasākumu organizators Artis Zvejnieks piekrīt citu teiktajam, ka ir vēl daudz neskaidrību un risināmu jautājumu, tikai pēc kāda laika varēs labāk just, kas izdevies un kas jāuzlabo.— Šobrīd vēl grūti izsekot, kur rast informāciju par visu aktuālo novadā, jo ir ziņas, kas dublējas gan Aizkraukles, gan apvienību mājaslapās, citas parādās tikai vienā. Informatīvais izdevums gan tagad novadam viens. Laba iespēja bija ar Aizkraukles sporta centra atbalstu izmantot sniega motociklu distanču slēpošanas trases izveidei, kas iepriekš nebija. Tā ka sadarbībai ir nozīme, un tas palielina iespējas. Kā iedzīvotājs reformas pārmaiņas īpaši neizjūtu, jo visi saimnieciskie darbi notiek un var saņemt nepieciešamos pakalpojumus. Vēl jau lielākoties turpinās līdzšinējo novadu iesāktie darbi, un kaut kas citādāk būs, kad vajadzēs vairāk darīt kopā, — saka Artis Zvejnieks.

Kopā lielāks spēks

Koknesiete Maija Stepēna atzīst, ka novadu reforma viņas ikdienu nekādi nav izmainījusi.— Priecājos, ka par apvienības vadītāju palicis Ilmārs Klaužs, jo viņš pārzina darbu, un atsauksmes ir labas. Arī Dainis Vingris vienmēr bijis cilvēks, kurš dara. Domāju, ka arī turpmāk visi kopā strādās, lai Koknesi darītu skaistāku, labāku, un visam jābūt tikai uz labu. Iespējams, grūtāk ir tiem, kuriem Aizkraukle tālāk, bet mums tā ir kā ar roku sasniedzama, ja kāda vajadzība. Tā kā regulāri eju staigāt, tos kilometrus līdz Aizkrauklei varētu kājām noiet, ja vajadzētu!Kopā tomēr lielāks spēks, un jāpielāgojas dažādiem apstākļiem. Esam jau to reiz pieredzējuši, kad bija rajons, un šī saikne nav zudusi. Daudz ko izmantojam Aizkrauklē, kaut vai poliklīniku vai slimnīcu. Autoosta gan ir zem katras kritikas, kas nedara godu novada centram. Cilvēkiem tā ir vajadzīga, bet skats nekāds un ērtības mazas.

Zemnieku saimniecības “Janavas” saimniece un uzņēmēja Anta Kučere atzīst, ka nekas pēc reformas nav kļuvis citādāks — ceļu ziemā iztīra, bērnus uz skolu autobuss ved, un visu citu jautājumu kārtošana palikusi nemainīga. Kā uzņēmēja viņa vairāk izjūt pandēmijas ietekmi, nevis novadu reformu, jo mazajiem uzņēmumiem joprojām ir grūti un atbalsta nekāda. Lielie ikgadējie gadatirgi nenotiek, un saražoto nav, kur realizēt.— Jādomā, ka turpmāk to, kas bijis labs vienā vietā, pārņems visā novadā. Piemēram, veco ļaužu aprūpi mājās. Aizkrauklē šo pakalpojumu sniedz Samariešu apvienība, bet Koknesē tā nebija. To vajadzētu arī šeit, jo tas ir labs pakalpojums. Dažam vientuļam pensionāram nav pat, kur nomazgāties, vai paši nespēj kaut ko paveikt, bet nav, kas palīdz. Vēl gan ir pārmaiņu pats sākums, un tad jau redzēs, kas būs citādāk, — saka Anta Kučere. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.