Jāprot saplānot laiku, un tad nekur nebūs jāskrien

Latvijā, tostarp Aizkraukles novadā, aizvadītajā nedēļā saistībā ar Eiropas ceļu policijas tīkla akciju “Atļautā braukšanas ātruma kontroles nedēļa” notika 24 stundu ātruma kontroles maratons.

“Šīs nedēļas mērķis ir īstenot pastiprinātus preventīva rakstura pasākumus, lai atturētu transportlīdzekļu vadītājus no pārkāpumu izdarīšanas, kas saistīti ar atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Lai gan Valsts policija ikdienā aktīvi kontrolē ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, šīs nedēļas laikā policija visā Latvijas teritorijā pastiprināti rūpējās un uzraudzīja to, lai satiksmes dalībnieki ievērotu tieši atļauto braukšanas ātrumu,” informē Dace Kalniņa, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste.

Aptur pussimt skrējēju

Aizkraukles novadā ātruma kontroles maratonā uz novada ceļiem patrulēja trīs reizes vairāk policijas ekipāžu nekā ikdienā. “Strādājām visā Aizkraukles policijas iecirkņa apkalpojamajā teritorijā, patrulējām gan uz šosejas Rīga—Daugavpils, gan autoceļa Bauska—Aizkraukle, kā arī Lietuvas pierobežā, uz ceļa Vecumnieki—Nereta—Subate.

Diennakts laikā tika konstatēti 49 ātruma pārkāpumi, no kuriem 37 gadījumos tika piemērots naudas sods, 12 gadījumos piemērotais soda veids bija brīdinājums. Piemērotais sods ir atkarīgs no pārkāptā ātruma. Brīdinājumu piemēro, ja atļautais braukšanas ātrums nav pārkāpts vairāk kā par 20 kilometriem stundā. Ja tas tiek pārkāpts vairāk, tad tiek piemērots naudas sods,” stāsta Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas vecākais inspektors Oskars Rēķis.

Vidēji 40 kilometru stundā

Spriežot pēc akcijas rezultātiem, ātro braucēju, kas šajā dienā nonākuši policijas uzmanības lokā, bijis trīs reizes vairāk. “Lielākais pārkāpums apdzīvotā vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 50 kilometri stundā, tika fiksēts 93 kilometri stundā, un tas bija Secē. Savukārt vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 90 kilometri stundā, lielākais pārkāpums bija 128 kilometri stundā, kas fiksēts uz ceļa Vecumnieki— Nereta—Subate. Vidēji aptuveni 40 kilometru stundā,” secina vecākais inspektors.

“Akcijas dienā apturētajiem autovadītājiem jautājām, vai viņi ir dzirdējuši par ātruma maratona kontroli, un vaicājām arī par ātrās braukšanas iemesliem. Daļa braucēju bija par to dzirdējusi, taču galvenā atruna par ātrumu visiem viena — steiga. Kāds kavē tikšanos, kāds vizīti pie ārsta, vēl kāds steidzas uz darbu, citās darīšanās,” stāsta O. Rēķis. Acīmredzot cilvēki neprot saplānot savu laiku, izbraucot laicīgi, nekur nebūs jāsteidzas un jāpārkāpj ātrums — secina policijas darbinieki.

Saulīte silda, priecīgāks prāts

Jautājām, vai šo dienu, salīdzinot ar citām, var uzskatīt par mierīgu? O. Rēķis skaidro, ka pussimt apturētu ātruma pārkāpēju diennaktī nenozīmē, ka viņu šajā laikā uz ceļiem pēkšņi būtu kļuvis vairāk. Vienkārši akcijas laikā ātruma kontrolē bija iesaistīts krietni vairāk policijas darbinieku.

Tomēr novērots, ka, pavasarim sākoties, ceļi nožuvuši, saulīte uzspīd spožāk, cilvēkiem priecīgāks prāts un ātruma pedālis mašīnā piespiežas vairāk. “Esmu novērojis, ka drūmākā laikā cilvēki tā neskrien,” saka O. Rēķis. Lielāka automašīnu plūsma uz ceļiem parasti ir piektdienu un svētdienu vakaros, kā arī pirms garākām svētku brīvdienām, kad pilsētnieki dodas uz laukiem un vēlāk atpakaļ uz pilsētu. Šajā laikā policisti īpaši cenšas patrulēt arī uz ceļiem no novada centra attālākās vietās. O. Rēķis stāsta, ka lielākais ātruma pārkāpums, kāds fiksēts viņa ilgajā darba laikā policijā, ir 189 kilometri stundā ārpus apdzīvotas vietas, un Aizkrauklē, Enerģētiķu ielā, kur ir ātruma ierobežojums 50 kilometri stundā, kāds braucējs traucies ar 154 kilometru stundā lielu ātrumu.

Pavasarī, kad kļūst siltāks un sausāks, uz ceļiem parādās vairāk motociklistu. “Šajā laikā īpašu uzmanību pievēršam arī viņiem. Bieži novērota arī agresīva braukšana — paraujot augšā priekšējo riteni, daudziem patīk ātrums. Lai izvairītos no fotoradaru ātruma fiksēšanas, kas pēc valsts numura zīmes atpazīst transporta līdzekli un tā īpašnieku, motociklisti mēdz uzlocīt šīs zīmes. Pievēršam uzmanību arī šai niansei,” stāsta O. Rēķis.

Nevar izturēt bez braukšanas

Agrāk par ātruma pārsniegšanu vairāk par 51 kilometru stundā autovadītāja apliecību atņēma, un, lai to atgūtu, bija jākārto eksāmeni, tagad tiek piemērots tiesību izmantošanas aizliegums uz noteiktu laiku, un pēc noteiktā laika tās var atgūt bez eksāmenu kārtošanas. Policijas ziņās, kuras saņemam publicēšanai, regulāri tiek minēti aizturēti autovadītāji, kuri sēdušies pie stūres laikā, kad viņiem liegts to darīt. O. Rēķis apstiprina, ka pēdējā laikā šādu gadījumu kļūst arvien vairāk. Tiesības uz laiku atņem ne tikai par ātruma pārkāpšanu, bet arī par transporta līdzekļa vadīšanu reibumā. Tas ir diezgan ilgs termiņš — četri, pieci gadi, un ir cilvēki, kas nespēj izturēt šo laiku, sēžas pie stūres un turpina pārkāpt noteikumus.

Fiksē arī stacionārie fotoradari

Atļautā braukšanas ātruma pārkāpumus fiksē ne tikai policijas darbinieki, kas ik dienu patrulē uz Aizkraukles novada ceļiem, bet arī divi stacionārie fotoradari. Abi izvietoti uz Rīgas—Daugavpils šosejas: viens Skrīveros pie “Klidziņas”, otrs — Klintaines pagastā pie “Liepkalniem”. Abās vietās pirms radara ir zīme, kas norāda, ka atļautais braukšanas ātrums šajā posmā ir 70 kilometri stundā.

Dienā, kad notika ātruma kontroles maratons, ar Aizkraukles novadā izvietotajiem stacionārajiem fotoradariem fiksēti 15 atļautā braukšanas ātruma pārkāpumi. Vislielākais ātrums fiksēts plkst.14.54 pie “Liepkalniem” kādam Toyota Land Cruiser markas transportlīdzeklim, kas brauca ar ātrumu 106 kilometri stundā. ◆

Fakts

Kopumā 24. martā Zemgales reģiona pārvaldē tika reģistrēts 171 gadījums, kad autovadītāji pārsniedza maksimālo atļauto braukšanas ātrumu.