Oficiālu peldvietu novadā nav, iespēju robežās uztur atpūtas zonas. Ūdens zonu sadalīt palīdzēs bojas

Viena no Aizkraukles pilsētas populārākajām peldvietām ir atpūtas zona pie pilsētas kultūras centra. Tur ir gan smilšaina piekrastes zona, kurā sauļoties, spēlēt volejbolu un plaša pieeja ūdenim. Kopš pontona laipas uzstādīšanas tā ir ne tikai peldētāju iecienīta, bet arī dažādu ūdens braucamo ielaišanas vieta. Ne vienmēr ūdens zona tiek draudzīgi sadalīta.

Apdraudējums peldētājiem

Laikrakstā ar saviem novērojumiem un pieredzes stāstu vērsās divu meitu mamma Sanita. Jau maijā ģimene atklāja peldsezonu, diemžēl nācies saskarties arī ar nepatīkamām situācijām. “Esam bijuši pie daudzām ūdenstilpēm, bet nekur citur nav nācies saskarties ar tādu haosu kā Aizkrauklē. Citviet ir vai nu pašvaldībā apstiprināta kārtība, vai pieklājīgi ieviestas tradīcijas — tur kur peld bērni, ūdensmotociklus un laivas nelaiž ūdenī. Pie kāda ezera Vidzemē gan bija tikai viena piekļuves vieta, tur laivas īpašnieks pieklājīgi palūdza peldētājus uz piecām minūtēm iznākt no ūdens, lai droši ielaistu savu braucamo ūdenī. Aizkrauklē pie pontona laipas katrs dara kā vēlas. Pagājušajā gadā kāds vīrietis ielaida ūdensmotociklu, no pontona laipas kāpa tam virsū un, nevienam neko nesakot, sāka braukšanu. Bērni lec ūdenī, nirst, bet vīrietis ne par ko nelikās ne zinis. Kad reiz mēģināju aizrādīt, tikai nobolīja acis. Arī šovasar vērojama liela aktivitāte — Daugavā tiek laistas laivas, ūdensmotocikli, kāds ierodas ar SUP dēli. Komunikācija starp peldētājiem un ūdens transportlīdzekļu vadītājiem ir nulle. Vai nevajadzētu ieviest kārtību, kas pasargātu peldētājus no nelaimes gadījumiem? Atdalīt peldētāju zonu no ūdenstransporta izmantotājiem? Vai tiešām jāsagaida nelaime, lai šim jautājumam pievērstu uzmanību?” strikta ir Sanita.

Joslu nodalīs ar bojām

Aizkraukles novadā nav oficiālu peldvietu, ir tikai atpūtas zonas pie ūdens. Oficiāls statuss prasītu striktāku kontroli, kā arī attiecīgu finanšu līdzekļu ieguldi. Iespēju robežās atpūtas vietas gan tiek uzturētas kārtībā, dažviet ierīkoti koka galdi un soli, ģērbtuves un pat labierīcības.

Aigars Zīmelis, Aizkraukles pilsētas un pagasta pārvaldnieks, uzklausot konkrēto situāciju, teic, ka risinājums pie pontona laipas būs boju izvietošana ūdenī. Tas atdalīs ūdens joslu, nodrošinot drošu peldēšanos. Norobežojošās bojas Daugavā tiks novietotas jau tuvākajā laikā. “Iecienītākajā peldvietā pie kultūras centra tiks uzstādītas zīmes, kas ierobežos automašīnu turēšanu atpūtas zonā. Transportlīdzekļi drīkst nobraukt lejā pie ūdens un pievest ūdens transportlīdzekļus, bet atstāt mašīnu pludmales daļā nedrīkst. Tāpat būs zīme, kas norādīs, ka cilvēku iecienītajās atpūtas zonās peldināt nevajadzētu arī suņus,” atgādina pārvaldnieks.

Atsaucoties aicinājumam, Aizkraukles pontona laipas abās malās ierīkotas trepes, kas peldētājiem palīdz vieglāk nokļūt atpakaļ uz tās no Daugavas puses. Metāla trepītes uzstādīja vietējais apsaimniekotājs — “Aizkraukles KUK”.

Regulārai patrulēšanai trūkst cilvēkresursu

Anita Ozola, Aizkraukles novada pašvaldības policijas priekšniece, stāsta, ka šosezon neviena oficiāla sūdzība par nekārtībām vai pārkāpumiem uz ūdens vai ūdens tuvumā nav saņemta. Policijas rīcībā ir laiva, ar kuru šosezon veikts viens reids — pieminēšanas vērti notikumi netika fiksēti. Tika saņemts iesniegums par neatļautu tīklu likšanu, uz ko darbinieki reaģēja un pārbaudīja. A. Ozola skaidro, ka pašvaldības policijas cilvēkresursu kapacitāte neļauj ikdienā patrulēt uz ūdens, darbinieki reaģē uz sūdzībām un izsaukumiem: “Ja būs nepieciešamība, veiksim izbraucienus uz ūdens, bet ikdienā patrulēt Daugavā fiziski nevaram, trūkst darba roku. Šobrīd ir aktīva kultūras un sporta pasākumu sezona, tas prasa pašvaldības policijas darbinieku iesaisti arī brīvdienās un svētku dienās.”

Pašvaldības var pasūtīt ūdens kvalitātes pārbaudi

Tāpat iedzīvotāji interesējas par ūdens kvalitāti atpūtas zonā. Tā kā oficiālas peldvietas novadā nav, pašvaldība neveic regulāras ūdens kvalitātes pārbaudes. Ja tiks saņemti signāli no iedzīvotājiem vai deputātiem par šādu nepieciešamību, analīzes pasūtīs.

Daļa no Latvijas neoficiālajām peldvietām, pateicoties aktīvai pašvaldību darbībai, tiek atbilstoši apsaimniekotas, labiekārtotas un tajās tiek nodrošinātas higiēnas prasības. Vairākās no tām peldsezonas laikā pašvaldības par saviem līdzekļiem arī organizē ūdens kvalitātes pārbaudes.

Veselības inspekcija katru gadu apkopo iesniegtos neoficiālo peldvietu ūdens analīžu rezultātus un atbilstoši teritoriālajam iedalījumam atspoguļo paraugu ņemšanas vietu, laiku, ūdens kvalitātes rādītāju rezultātus un Veselības inspekcijas slēdzienu par atļauju peldēties. 15 neoficiālās Ogres novada peldvietās pārbaudes veiktas 24. maijā — visās ūdens kvalitātes rādītāji atbilst drošības normām un peldēties ir atļauts upītēs, Daugavā, vietējos ezeros. Jāatzīmē, ka ne visās neoficiālajās peldvietās ūdens kvalitātes pārbaudes tiek veiktas regulāri visu peldsezonu, tādēļ kādā brīdī situācija var mainīties. Laboratoriski ūdens tiek izmeklēts pēc pašvaldības ieskatiem un iespējām vienu līdz piecas reizes peldsezonā.

Latvijā kopumā ir 59 oficiālas peldvietas, tuvākā Aizkraukles novada iedzīvotājiem ir Jēkabpilī — Radžu ūdenskrātuves peldvieta.

Jāuzmanās no zilaļģēm

Palielinoties gaisa temperatūrai un saglabājoties sausajam laikam, pieaug zilaļģu savairošanās jeb ziedēšanas risks. Zilaļģes jeb cianobaktērijas aug dažādos ūdeņos un visbiežāk ir sastopamas saldūdeņos, kas ir barības vielām bagāti. Latvijā ir sastopamas aptuveni 390 zilaļģu sugas, starp kurām atsevišķas sugas spēj saražot potenciāli toksiskas vielas (cianotoksīnus). Šie toksīni var radīt kaitējumu cilvēku veselībai — saskarē ar ādu vai gļotādu izraisīt alerģiskas reakcijas un, iekļūstot caur gremošanas traktu, izraisīt aknu bojājumus un negatīvi ietekmēt nervu un muskuļu darbību.

Visbiežāk zilaļģu toksīni nokļūst uz peldētāja ādas vai iekļūst acu gļotādā. Tāpat cilvēka organismā zilaļģu radītie toksīni var iekļūt caur muti, piemēram, norijot ūdeni peldoties vai apēdot pārtikas produktus (zivis), kas satur toksīnus.

Sākotnējā pazīme par zilaļģu savairošanos ūdenī ir vizuāli novērojami mazi zaļi vai dzeltenīgi punktiņi, kas peld ūdenī. Ja ūdenī novēro šīs pazīmes, nav ieteicams peldēties, makšķerēt, kā arī izmantot ūdeni saimniecībā vai mājdzīvnieku dzirdīšanai. Zilaļģu sadalīšanās procesā ūdens iekrāsojas netīri brūnā vai zaļganbrūnā krāsā, un iegūst zupai līdzīgu konsistenci ar nepatīkamu smaku. Tieši šajā periodā toksīnu koncentrācija ūdenī ir visaugstākā un pastāv vislielākais risks veselībai. Peldēties aizliegts, ja peldvietā zilaļģes parādās masveidā un pārklāj peldvietas ūdens teritoriju. 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par materiāla saturu atbild laikraksts “Staburags”.