Skotjuku ģimenē Vecgada vakaram jau vairākus gadus ir tas pats “scenārijs” — sabrauc radi ar ģimenēm, viesistabā izvelk galdu pār visu istabu, pie sienas un eglītē iemirdzas krāsainie svētku rotājumi un — svētki sākas! “Tā ir mūsu ģimenes tradīcija, ko ievērojam katru gadu,” stāsta Evita Skotjuka.
Seciešu Evitas un Oļega Skotjuku ģimenē aug divi bērni — sešgadīgā Beāte un trīsgadīgais Markuss. Piedzimstot bērniem, svētki neviļus pakārtoti viņiem — kopā rotā eglīti, gādā dāvanas un mācās dzejoļus. Eglīte seciešu mājās vienmēr ir līdz griestiem, arī tā ir tradīcija.
“Esmu no astoņu bērnu ģimenes, māsām un brāļiem arī ir bērni. Mūsu ģimenes tradīcija sākās nejauši. Pirms dažiem gadiem piezvana māsa un saka: “Man Rīgā nav, ko darīt, braukšu pie jums uz Seci!”. Paaicināju otru, trešo, līdz beidzot pie mums sabrauca visi, un tagad bez daudziem ciemiņiem svētkus vairs nevaram iedomāties!” stāsta Evita.
Lai saimniecei svētki nepaietu tikai pie plīts un gādājot par to, kur ciemiņus izguldīt, arī šīs problēmas atrisinātas — katra ģimene brauc ar saviem matračiem un guļammaisiem, bet svētku galdam gardumus visi gādā pēc iepriekš izveidota saraksta. “Katrs ir atbildīgs par kādu ēdienu, to arī gādā. Es rūpējos, lai visam būtu vieta uz galda. Tas, ka mūsmājās Vecgada vakarā vienmēr ir daudz cilvēku, ir patīkami, jūtamies vienoti, jo esam ģimene!” atklāj seciete.
Lai gan Ziemassvētki jau pagājuši, Ziemassvētku vecītis Skotjuku mājās iegriežas arī Vecgada vakarā, jo bērni, atkārtojuši dzejoļus, atkal gaida dāvanas un saldumus. Ģimene uzskata, ka vislielākā dāvana ir visiem būt kopā, priecāties un gaidīt Jauno gadu.
