Sākoties jaunajam 2019. gadam, Latvijā nav ne valdības, ne arī pieņemts valsts budžets, kas cieši saistīts arī ar budžeta pieņemšanu novadu un pilsētu pašvaldībās. Līdz šim likums par budžetu un finanšu vadību paredzēja — ja nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžets, tad valsts darbībai nepieciešamos izdevumus, aizdevumus un aizņēmumu limitus nākamajam gadam nosaka finanšu ministrs un valsts izdevumi mēnesī nedrīkst pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada piešķīrumiem. Taču aizvadītajā gadā pieņemti vairāki lēmumi, kuru izpildei nepieciešami papildu līdzekļi (kopumā vairāki desmiti miljonu eiro) — algu palielināšanai pedagogiem, tiesnešiem, prokuroriem, pensiju un pabalstu maksājumiem. Lai šos lēmumus izpildītu, Saeima steidzamības kārtībā grozīja likumu. Grozījumi paredz, ka gada budžeta izdevumi varēs būt lielāki par 1/12 daļu no šā gada izdevumiem, taču nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā 2019. gadam noteiktos izdevumus.
Jautājām Aizkraukles reģiona un Sēlijas novadu vadītājiem, kā pašvaldībās sācies šis gads, vai tās spēj pildīt visus pieņemtos lēmumus un nodrošināt maksājumus, kādas iezīmējas šī gada pašvaldību budžeta prioritātes.
Neziņa kavēs ieceru īstenošanu
Aigars Lukss, Pļaviņu novada domes priekšsēdētājs
— Situācija, kad nav apstiprināts šī gada valsts budžets, ietekmē arī pašvaldības, jo nav skaidrības par turpmāko vairākās pozīcijās. Vispirms jau par budžeta apjomu. Provizoriskie dati un prognozes pamatā ir, uz kā balstoties plānojam savas pašvaldības budžetu. Tomēr, kamēr nav nekā konkrēta, arī mēs nevaram ar to līdz galam rēķināties.
Jau iepriekš bija debates par to, ka varētu mainīties kārtība, kādā piešķir Valsts kases aizdevumus pašvaldības īstenotajiem projektiem un iecerētajiem darbiem. Pagaidām nav skaidrības — tā saglabāsies līdzšinējā vai mainīsies. Līdz ar to nevaram ieplānot daudzus darbus, ko nav iespējams paveikt par pašvaldību budžeta līdzekļiem. Īpaši, ja tas saistīts ar būvdarbiem, jo šīs neziņas dēļ nevar darbus plānot, sākt un paveikt laikus.
Neraugoties uz to, plānojam savas pašvaldības pamatbudžetu, tā ieņēmumus un izdevumus, lai ikdienas darbs var sekmīgi turpināties. Deputāti to vēl skatīs, un domāju, ka domes janvāra sēdē varēs apstiprināt. Neapstiprinātas, visticamāk, paliks lielākas ieceres. Kad valsts izsludinās savu budžetu, varēs domāt par to īstenošanu. Ja būs iespējams Valsts kases aizdevums, šogad kā prioritāti esam iecerējuši pabeigt pirmsskolas izglītības iestādes “Bērziņš” otrā stāva remontu, atsevišķas telpas ģimnāzijā, kā arī uzlabot vēl kādu ceļu novadā. Citas ieceres vēl apkopojam un apspriežam.
Nebūs tikai izdzīvošana
Andris Zālītis, Skrīveru novada domes priekšsēdētājs
— Līdzekļu pietiek, lai saplānotu un pieņemtu pašvaldības budžeta bāzes daļu. Precīzas summas apstiprināsim šomēnes finanšu komitejā. Zinām prognozējamās izmaksas, budžetā paliks pāri līdzekļi arī visam nepieciešamajam. Ar deputātiem esam sākuši sarunas, ko novadā varētu izdarīt šogad. Pašvaldības budžetā pēc pamatvajadzību nodrošināšanas vēl paliks nauda. Pašlaik summa nav zināma, bet līdzekļi paliks pāri, nebūs tikai izdzīvošana. Pašvaldībai ir garantētie ienākumi, kasi pilda nekustamā īpašuma nodokļa samaksa un iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Pašreizējā situācijā varbūt nevarēsim īstenot kādu projektu, kur būs nepieciešamība aizņemties. Skrīveru katlumājas projekts gandrīz apstiprināts, to tas neskars, taču, ja vēlēsimies īstenot ko lielāku, tad aizdevumu varētu nesaņemt. Lielu atbalstu pašvaldībai dod arī valsts piešķirtās dotācijas. Šogad — 448 320 eiro. Mēs varētu iztikt bez šīs naudas, taču tad nespētu realizēt kādu lielāku attīstības projektu. Minimālo programmu — elektrību, apkuri, algas — spējam nodrošināt patstāvīgi.
Protams, būtu labāk, ja valsts budžetu apstiprinātu pēc iespējas drīzāk, taču pastāv teorētiska iespēja, ka to neapstiprina vispār. Ir bažas, ja Saeimas deputāti nespēs vienoties, var nākties rīkot ārkārtas vēlēšanas.
Ko par šo jautājumu domā arī citu pašvaldību vadītāji, lasiet laikraksta “Staburags” 4. janvāra numurā.
