Augustā Latvijas
ceļi ir pilni svētceļnieku, kuri 15. augustā tiekas Vissvētākās
Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkos Aglonā. Šodien
“Staburags” satika svētceļnieku grupu, kas kopš 4. augusta
ceļu uz Aglonu kājām mēro no Jelgavas Romas katoļu katedrāles.
Pagājušajā naktī grupa apmetusies Jaunjelgavas vidusskolā, bet
šodien pēcpusdienā plānots sasniegt Staburaga pagasta saieta
namu, kur svētceļnieki pārlaidīs nakti.
Grupu vada
priesteris Agris Ruļuks. Viņš stāsta, ka grupā ir aptuveni 30
cilvēku. Ik pa laikam kāds no grupas izstājas un dažādu iemeslu
vadīts kādu ceļu posmu mēro automašīnā. Grupā ir gan
jelgavnieki, gan dobelnieki, kā arī pārstāvji no Indijas,
Norvēģijas arī kāda latviete no Dānijas. Ārzemnieki grupai
pievienojušies, pateicoties internetā ievietotajam aicinājumam.
Starp ceļotājiem ir gan regulārie svētceļojuma dalībnieki, gan
tādi, kuri ceļu līdz Aglonai veic pirmo reizi.
Priesteris Agris
Ruļuks starp svētceļniekiem ir jau vairāk kā desmit gadu, bet
pirmo reizi uzņēmies grupas vadītāja pienākumus.
Līdz šim laika
apstākļi ceļotājus lutinājuši un, iespējams, ka par to
jāpateicas arī lūgsnām, kuras priesteris un katrs svētceļnieks
adresē Dievam.
Šogad ceļojums
līdz Aglonai ir rūpīgi plānots, organizēts, tāpēc tā
dalībniekiem nav jānes smagas mugursomas — tās līdz kārtējai
atpūtas vietai nogādā transports. Labi organizētas arī
ēdienreizes un ar tukšu vēderu neviens nav palicis.
Jaunākajam
svētceļniekam ir četri gadi, vecākajam — 76. Dalībnieki
stāsta, ka sarežģītāki ir tie ceļa posmi, kur notiek
remontdarbi un gājēji un automašīnas pārvietojas pa vienu joslu,
bet autovadītāji ir saprotoši, draudzīgi signalizē un māj.
Uzziņa:
Aglonas bazilika ir
nozīmīgs Latvijas katoļu reliģijas centrs. Katru gadu 15. augustā
Aglonā ierodas svētceļnieki, lai atzīmētu Vissvētākās
Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienu. Svētceļojumā ticīgie
dodas ne tikai no Latvijas, bet arī Lietuvas, Polijas un citām
Eiropas valstīm. Bazilikā glabājas plaša gleznu, skulptūru un
mākslas vērtību kolekcija, tajā skaitā slavenā 17. gadsimtā
darinātā svētbilde “Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte”,
ko atsedz tikai reliģisku svētku laikā. Svētbildi ticīgie
uzskata par brīnumdarītāju. Pastāv uzskats, ka tai piemīt
dziednieciskas spējas.
